Ņemot vērā iepriekš minētajos apsvērumos norādīto, Direktīvas 2. panta 3. punktā ir noteikts, kad pirmās instances struktūra, kas ir neatkarīga no līgumslēdzējas iestādes, pārskata līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumu, dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzēja iestāde nevar noslēgt līgumu, kamēr pārskatīšanas struktūra nav pieņēmusi lēmumu par vai nu pagaidu pasākumu, vai pārskatīšanas piemērošanu. Apturēšana beidzas ne agrāk, kā beidzoties 2.a panta 2. punktā un 2.d panta 4. un 5. punktā minētajam nogaidīšanas termiņam. Savukārt atbilstoši Direktīvas 2. panta 4. punktam, izņemot šā panta 3. punktā un 1. panta 5. punktā (gadījumi, kad pārskatīšana prasāma pašā līgumslēdzējā iestādē) paredzētos gadījumus, pārskatīšanas procedūrām nav obligāti automātiski jāaptur līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, uz kurām tās attiecas.
Kā norādījusi Eiropas Savienības Tiesa, automātiskā apturošā iedarbība tādējādi tiek piemērota tām pārskatīšanām, kuras 2. panta 3. punktā ir kvalificētas kā pārskatīšana pirmās instances struktūrā. Šī pazīme (un neatkarība no līgumslēdzējas iestādes) ir noteicoša, lai būtu piemērojams pagaidu aizliegums noslēgt līgumu. Direktīvā automātiskā apturošā iedarbība obligāti neattiecas uz turpmākām prasībām tiesā, kuras ceļ par pirmās instances struktūras lēmumu, ja tas ir administratīvs lēmums. Šīm prasībām tiesā ir piemērojams Direktīvas 2. panta 4. punkta vispārējais noteikums (Eiropas Savienības Tiesas 2024. gada 18. janvāra spriedums lietā C-303/22 ,,CROSS Zl?n a.s. v ??ad pro ochranu hospod??ské sout?že”, ECLI:EU:C:2024:60, 47., 48. punkts).
Ievērojot minēto, tiesa secina, ka Direktīvas normas noteic obligātu nogaidīšanas termiņu vienīgi pēc informācijas par iepirkuma rezultātiem nosūtīšanas (Direktīvas 2.a. panta 2. punkts), kā arī laikā, kad pirmās instances struktūra, kas atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas atziņām ir tā institūcija, kas pirmā pārskata līgumslēdzējas iestādes (pasūtīDtājas) pieņemto lēmumu, izskata iesniegumu par iepirkuma rezultātu apstrīdēšanu (Direktīvas 2. panta 3. punkts). Lai arī tiesa pievienojas pieteicējai, ka pirmās instances struktūra Direktīvas izpratnē var būt arī tiesa, to spriedumā ir uzsvērusi arī Eiropas Savienības Tiesa, minētās normas ir attiecināmas vienīgi uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmuma pārskatīšanu un pretēji pieteicējas norādītajam nav attiecināmas uz situāciju, kurā tiek pārskatīta noslēgtā iepirkuma līguma spēkā esība. Ievērojot minēto, uz izskatāmo gadījumu nav attiecināma arī pieteicējas norādītā Eiropas Savienības Tiesas atziņa, ka līguma noslēgšanas apturēšanai ir jāturpinās līdz brīdim, kad tiesa, kas izskata minēto prasību, pieņems nolēmumu par šo prasību. Turklāt minētā atziņa izteikta kontekstā ar situāciju, kurā dalībvalsts tiesību aktos vispār nav paredzēta publiskā iepirkuma līguma noslēgšanas apturēšana līdz dienai, kad Direktīvas 2. panta 3. punktā minētā pirmās instances struktūra lemj par pārsūdzību (Eiropas Savienības Tiesas 2024. gada 18. janvāra spriedums lietā C-303/22 ,,CROSS Zl?n a.s. v ??ad pro ochranu hospod??ské sout?že”, ECLI:EU:C:2024:60, 69. punkts).
Direktīvas normas ir attiecīgi ieviestas likumā, nosakot obligātu nogaidīšanas termiņu gan pēc paziņojuma nosūtīšanas par iepirkuma rezultātiem (likuma 65. panta sestā un septītā daļa), gan laikā, kad pirmās instances struktūra, kas konkrētajā gadījumā ir Iepirkumu uzraudzības birojs (likuma 72. panta pirmā daļa), pārskata līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumu (likuma 72. panta sestā daļa), kuru neievērošana atbilstoši likuma 78. panta pirmās daļas 3. un 4. punktam ir būtisks tiesību pārkāpums. Citi nogaidīšanas termiņi, kas attiektos uz turpmākām prasībām tiesā un kuru neievērošana ietekmētu iepirkuma līguma darbību, likumā nav noteikti.
[17] Tiesa piekrīt pieteicējai, ka, situācijā, kad tiesa aicina pasūtītāju atturēties no turpmākām darbībām iepirkumā, no pasūtītāja saprātīgi būtu sagaidāma atturēšanās slēgt iepirkumu līgumu līdz brīdim, kad tiesā ir galīgi atrisināts jautājums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu vai nepiemērošanu, jo tiesas galīgā lēmuma par pagaidu aizsardzības lūgumu sagaidīšana lietā ir paša pasūtītāja interesēs, proti, gadījumā, ja tiesa lietā lēmumu par iepirkuma rezultātiem atzīst par pirmšķietami prettiesisku, pasūtītājam top labāk zināmi iespējamie riski, kas var rasties, noslēdzot iepirkuma līgumu (tostarp iespējamie zaudējumu atlīdzināšanas riski). Noslēdzot iepirkuma līgumu, pirms ir stājies spēkā tiesas lēmums, ar kuru izskatīts pagaidu aizsardzības lūgums, pasūtītājs būtībā pats attiecīgos riskus paaugstina (sal. Senāta 2023. gada 13. septembra lēmums lietā Nr. SKA-920/2023, ECLI:LV:AT:2023:0913.A420184223.7.L, 4. punkts). Vienlaikus nav pamata uzskatīt, ka šāds tiesas aicinājums ir uzskatāms par nogaidīšanas termiņu Direktīvas un secīgi likuma izpratnē, kam būtu tiesiska ietekme uz iepirkuma līguma darbību likuma 78. panta pirmās daļas 3. un 4. punkta izpratnē.
Savukārt tas, ka personai ir tiesības vērsties tiesā ne tikai ar zaudējumu atlīdzināšanas prasījumu, bet atbilstoši likuma 76. pantam ir tiesības prasīt arī biroja lēmuma atcelšanu, nozīmē vienīgi to, ka minētajā tiesību normā ir ieviesta Direktīvas 2. panta 9. punktā paredzētā prasība nodrošināt kompetentās iestādes lēmuma pārskatīšanu tiesā. Pretēji pieteicējas viedoklim no personas tiesībām pārsūdzēt tiesā biroja lēmumu, kā arī no personas tiesībām lūgt tiesu piemērot pagaidu aizsardzību nav atvasināmas personas tiesības sagaidīt, ka iepirkuma līguma noslēgšana noteikti tiks apturēta ne vien līdz likumā paredzētajam brīdim, bet arī līdz brīdim, kamēr tiesa pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības lūgumu (Senāta 2024. gada 27. maija lēmums lietā Nr. SKA-606/2024, ECLI:LV:AT:2024:0527.A420114124.13.L, 7. punkts).
[18] Papildus tiesa ņem vērā arī Senāta izteiktās atziņas, ka publisko iepirkumu tiesiska norise ir visas sabiedrības interese, tāpēc iepirkuma līguma noslēgšana, nesagaidot tiesas lēmumu par iesniegto pagaidu aizsardzības lūgumu, būtu attaisnojama vienīgi tad, ja citu būtisku sabiedrības interešu nodrošināšana prasītu nekavējošu līguma noslēgšanu (Senāt a 2018. gada 29. jūnija lēmuma lietā Nr. SKA-1320/2018, ECLI:LV:AT:2018:0629.A420191718.5.L, 13. punkts). Konkrētajā gadījumā pasūtītāja iepirkuma līguma noslēgšanu ir pamatojusi ar vides aizsardzības nodrošināšanu.
Tiesa konstatē, ka iepirkums organizēts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros (lietas 1. sējuma 55. lapa) (skatīt arī Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojuma Nr. 292 ,,Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu”). Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 11. aprīļa noteikumu Nr. 190 ,,Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes ,,Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” 1.1. reformu un investīciju virziena ,,Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformas ,,Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” 1.1.1.1.i. investīcijas ,,Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā”” 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistīto pasākumu īstenošanas noteikumi” 2. punktam investīcijas mērķis ir uzlabot valsts bezemisiju publiskās
lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, modernizējot dzelzceļa elektrificēto tīklu līnijās Rīga–Zemitāni un Rīga–Priedaine un attīstot līniju
Zasulauks–Bolderāja, lai veicinātu iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņu un samazinātu sabiedriskā transporta negatīvo ietekmi uz vidi.
Ievērojot minēto, tiesai nerodas šaubas, ka iepirkuma līguma noslēgšana ir būtiska sabiedrības interešu – vides aizsardzības – nodrošināšanai. Turklāt, kā konstatējams no minēto noteikumu 4.2. punkta, visi iepirkuma līgumi bija noslēdzami līdz 2023. gada 31. decembrim, kas liecina par pasūtītājas nepieciešamību noslēgt iepirkuma līgumu nekavējoties.