[10] Iepriekš minētais izslēgšanas nosacījums Publisko iepirkumu likumā tika iekļauts ar 2022.gada 3.marta grozījumiem. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim, kā pretendentu izslēgšanas iemesls likumā bija minēts apstāklis, ka pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir nodokļu parādi, kas pārsniedz 150 euro. Ar minētajiem grozījumiem šis regulējums precizēts, nosakot, ka izslēgšanas iemesls ir neizpildītas saistības nodokļu jomā. Vienlaikus ar 2022.gada 24.marta grozījumiem likumā „Par nodokļiem un nodevām” likums tika papildināts ar 7.4 pantu, tajā skaidrojot, ka ar neizpildītām saistībām nodokļu jomā ir saprotama arī situācija, kurā nodokļu maksātājs ir pieļāvis nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa kavējumu un šī informācija ir publiski pieejama.
Skaidrojot minēto grozījumu nepieciešamību, likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādīts, ka nodokļu maksātājiem, kuri nav iesnieguši likumā „Par nodokļiem un nodevām” vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, iepirkumos tiek izsniegta tāda pati izziņa par nodokļu parādu neesību, kā nodokļu maksātājiem, kuri ir iesnieguši visas nodokļu deklarācijas un kuriem nav nodokļu parādu. Līdz ar to pastāv situācija, ka nodokļu maksātājs, kuram, iespējams, ar iesniegtajām nodokļu deklarācijām rastos pienākums noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas, apzināti nesniedz nodokļu deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, lai tam neizveidotos nodokļu parāds un tas varētu piedalīties iepirkumos. Tādējādi ir izveidojusies situācija, ka šobrīd publiskos iepirkumos var piedalīties arī negodprātīgi nodokļu maksātāji, kuri nav izpildījuši visas saistības nodokļu jomā. Lai risinātu šo situāciju, ir nepieciešams papildināt likumu „Par nodokļiem un nodevām” ar regulējumu, kas noteiktu, kādās situācijās ir uzskatāms, ka nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā
(https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/0867F9EC3ACFF83DC22586160049DF16?OpenDocument). Līdzīgi minēto grozījumu nepieciešamība skaidrota arī likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” anotācijā
(https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/5CC1C6D87B5BA749C2258616004DC062?OpenDocument). Šāds skaidrojums par piemērojamo tiesību normu mērķi atbilst arī tiesas izdarītajiem secinājumiem par iepriekš minēto tiesību normu patieso jēgu.
Pasūtītājas un tādējādi arī visas sabiedrības interesēs ir nodrošināt iepirkumos pēc iespējas plašāku konkurenci, tādējādi veicinot pasūtītājas līdzekļu efektīvu izmantošanu. Riski, kas saistīti ar tāda pretendenta iesaisti iepirkuma līguma izpildē, kurš, lai gan nodokļus ir samaksājis, tomēr ir nokavējis deklarācijas iesniegšanas termiņu, nav tik lieli, lai atsvērtu ar šāda pretendenta noraidīšanu saistīto negatīvo ietekmi uz konkurenci. Turklāt, ņemot vērā, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 2.punktam un likuma „Par nodokļiem un nodevām” 7.4 panta 2.punktam pretendenta izslēgšana no dalības iepirkumā nodokļu parāda līdz 150 euro gadījumā nav paredzēta, tad vēl jo vairāk nav pamata domāt, ka tiesību normu mērķis būtu izslēgt no dalības iepirkumā tādu pretendentu, kurš visus nodokļu maksājumus ir samaksājis, kā arī nodokļu deklarācijas ir iesniedzis, bet pēc normatīvajos tiesību aktos noteiktā termiņa.
Tādējādi tiesa piekrīt pieteicējai, ka tiesību normās ietvertais pretendentu izslēgšanas iemesls, ciktāl tas saistīts ar nodokļu deklarāciju neiesniegšanu, likumā iekļauts, lai novērstu pretendentu negodprātīgu rīcību, apzināti nedeklarējot maksājamo nodokli.
Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 3.punktam nodokļu maksātājiem ir pienākums iesniegt gan nodokļu deklarācijas, gan informatīvās deklarācijas normatīvajos tiesību aktos noteiktajos termiņos. Tomēr ierobežojums dalībai iepirkumā noteikts tieši saistībā ar nodokļu deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu. Kā izriet no likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 19. un 20.punkta, nodokļu deklarācija no informatīvās deklarācijas atšķiras ar to, ka nodokļu deklarācijā ir jānorāda budžetā maksājamie nodokļi un no budžeta atmaksājamās nodokļu summas. Tādējādi arī šis apstāklis norāda, ka nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa nokavējums kā pamats pretendenta izslēgšanai no iepirkuma ir noteikts ar mērķi izslēgt no dalības iepirkumā tieši tādus pretendentus, kuriem pašiem vai kuru patiesajiem labuma guvējiem varētu būt nesamaksāti nodokļu maksājumi.
Vispārīgi, ja persona nav iesniegusi nodokļu deklarāciju, kuru tai atbilstoši normatīvajiem aktiem bija pienākums iesniegt, pasūtītājs nevar gūt pārliecību, ka šai personai nav nesamaksāti nodokļu maksājumi. Tādēļ gadījumā, ja piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, pretendents vai tā patiesais labuma guvējs pretēji normatīvajos tiesību aktos noteiktajai kārtībai nav iesniedzis nodokļu deklarāciju un pasūtītājs nevar gūt pārliecību, ka šai personai nav nesamaksāti nodokļu maksājumi, pretendenta izslēgšana no dalības iepirkumā atbilst minēto tiesību normu mērķim. Turklāt šāda prasība ir saprātīga, jo vērsta uz negodprātīgas rīcības novēršanu konkurences tiesību īstenošanā.
Tomēr pieteicējas situācija ir atšķirīga. Brīdī, kad pasūtītāja pieņēma lēmumu par iepirkuma rezultātiem un izslēdza pieteicēju no dalības iepirkumā, pasūtītājas rīcībā jau bija informācija gan par to, ka patiesā labuma guvēja iepriekš (uz piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējo dienu) neiesniegtā deklarācija vēlāk tika iesniegta, gan par to, ka maksājamais nodoklis tajā nebija deklarēts. Tādējādi jau brīdī, kad pasūtītāja pieņēma minēto lēmumu, tā varēja pārliecināties, ka nodokļu deklarācijas savlaicīga neiesniegšana konkrētajā gadījumā nebija vērsta uz nesamaksātu nodokļu maksājumu neuzrādīšanu.
Lai gan Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 2.punktā un likuma „Par nodokļiem un nodevām” 7.4 pantā ietverto tiesību normu teksts aptver arī iepriekš minēto pieteicējas situāciju, pretendenta izslēgšana no iepirkuma šādā situācijā neatbilst minēto tiesību normu mērķim, proti, mērķim izslēgt pretendentus, kuri, neiesniedzot nodokļu deklarācijas, varētu būt neuzrādījuši nesamaksātus nodokļu maksājumus. Konkrētajā gadījumā šāda prasība būtu formāla un pašmērķīga un tādējādi nonāktu pretrunā no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas izrietošajam labas pārvaldības principam. Līdz ar to šādā gadījumā ir konstatējams aizklāts likuma robs jeb likuma nepilnība, kas konstatējama, ja tiesību normas teksts aptver arī tādas situācijas, kuras tiesību normas mērķis nemaz nevēlas aptvert.
Novēršot šādu likuma nepilnību, piemērojama teleoloģiskā redukcija, kas ir konstitucionāli tiesisks, metodisks līdzeklis aizklāto robu konstatēšanai un aizpildīšanai. Piemērojot šo metodi, tiesību normas pārlieku plašā vārdiskā izpausme ir jāierobežo tiesību normas mērķa vai pat visa likuma plāna robežās (sk. Neimanis J. Tiesību tālākveidošana. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2006, 152.–153.lpp.). Tādēļ, ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 2.punktā noteiktais pretendentu izslēgšanas gadījums ir piemērojams tiktāl, ciktāl pasūtītāja lēmuma pieņemšanas brīdī nevar gūt pārliecību, ka pretendentam nav bijuši nesamaksāti nodokļu maksājumi piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā, kā arī dienā, kad pasūtītāja pieņem lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.
Konkrētajā gadījumā pieteicēja pasūtītājai bija iesniegusi vairākus dokumentus (gan patiesā labuma guvēja gada ienākumu deklarāciju, gan vairākas Valsts ieņēmumu dienesta izziņas), no kuriem pasūtītāja lēmuma par izslēgšanu pieņemšanas brīdī varēja pārliecināties, ka patiesajam labuma guvējam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā, lai gan bija pieļauts nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa kavējums, nesamaksāti nodokļu maksājumi nebija. Līdz ar to tiesa atzīst, ka izslēgt pieteicēju no dalības iepirkumā, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 2.punktu un trešās daļas 5.punktu, pasūtītājai nebija pamata.
[11] Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums ir prettiesisks un atceļams, bet pieteikums – pamatots un apmierināms.