Nolikuma 3.6.1.2.apakšpunktā ietvertā prasība ir izvirzīta attiecībā uz atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredzi. Atbildīgais būvdarbu vadītājs Latvijā ir būvniecības procesā iesaistīta persona, kuras pienākumi reglamentēti tiesību normās – Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr. 500 ,,Vispārīgie būvnoteikumi” 100.punktā. No šajā punktā noteiktā izriet, ka atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumu pamats ir būvdarbu faktiska vadīšana un atbildība par to, lai būvniecība noritētu tiesiski (sal. sk. Senāta 2020.gada 4.jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-619/2020, ECLI:LV:AT:2020:0604.A420268518.6.S, 13.punkts). Tādējādi arī atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumu izpildes kvalitātei ir būtiska ietekme uz būvdarbu laikā izveidotās būves atbilstību prasībām un iespēju to izmantot paredzētajiem mērķiem.
Viens no veidiem, kā gūt pārliecību, ka atbildīgais būvdarbu vadītājs spēs nodrošināt ne tikai darbu izpildi, bet arī šo darbu ietvaros izveidoto būvju atbilstību prasībām, ir pārliecināties, ka persona to ir spējusi nodrošināt jau iepriekš. Būvniecības objektus nodod ekspluatācijā, kad noteiktā procesuālā kārtībā ir pārbaudīta būvniecības procesa un būvdarbu laikā izveidoto būvju atbilstība noteiktām prasībām (sk., piemēram, Autoceļu un ielu būvnoteikumos ietvertās tiesību normas attiecībā uz ceļu un ielu pieņemšanu ekspluatācijā). Līdz ar to viens no veidiem, kā pārliecināties, vai atbildīgā būvdarbu vadītāja iepriekš vadīto būvdarbu rezultātā izveidotās būves ir bijušas prasībām atbilstošas, ir pārbaudīt, vai tās ir nodotas ekspluatācijā. Tādēļ, ievērojot, ka minētā prasība, kas noteic, ka objektam ir jābūt pabeigtam un nodotam ekspluatācijā, ir izvirzīta attiecībā uz atbildīgo būvdarbu vadītāju, ir pamats secināt, ka šīs prasības jēga ir gūt pārliecību par pretendenta piedāvātā speciālista spējām nodrošināt ne tikai būvdarbu pabeigšanu, bet arī uzbūvēto būvju atbilstību izvirzītajām prasībām.
[10] Uzvarētājas piedāvājuma atbilstība nolikuma 3.6.1.2.2. un 3.6.1.2.3.apakšpunktos minētajām prasībām tika pamatota tostarp ar atbildīgābūvdarbu vadītāja gūto pieredzi strīdus objektā. Minētā objekta pasūtītāja bija /Nosaukums J/ AB, bet darbus tajā veica UAB /Nosaukums K/. Kā izriet no Viļņas pilsētas pašvaldības administrācijas infrastruktūras nodaļas 2023.gada 25.maija vēstules (lietas 1.sējuma 108.lapa), būvdarbi minētā objekta būvniecības procesā tika veikti gan Viļņas pilsētai piederošajā teritorijā, gan pasūtītājai /Nosaukums J/ AB piederošajā teritorijā. Saskaņā ar Viļņas pašvaldības sniegto informāciju ar 2019.gada 15.maija transporta sakaru pieņemšanas ekspluatācijā aktu par ekspluatācijai piemērotu atzina Viļņas pilsētas pašvaldības administrācijai piederošo darbu daļu, bet /Nosaukums J/ AB piederošā daļa tika pieņemta ekspluatācijā saskaņā ar citiem Lietuvas Republikas spēkā esošajiem tiesību aktiem. Vēstulē norādīts, ka būvdarbi ir pabeigti un nodoti ekspluatācijā. Tāpat lietas materiālos atrodas arī strīdus objekta pasūtītājas /Nosaukums J/ AB atsauksme (lietas 2.sējuma 5.lapa), kurā citstarp norādīts, ka darbi strīdus objektā tika pabeigti jau 2018.gada septembrī, darbi objektā veikti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, atbilst prasībām un ir pareizi izpildīti. Tādējādi tiesa piekrīt pārsūdzētajā lēmumā izdarītajam secinājumam, ka strīdus objekts, ar kuru tika pamatota uzvarētājas piedāvājuma atbilstība nolikuma 3.6.1.2.2. un 3.6.1.2.3.apakšpunktos minētajām prasībām, ir vērtējams kā pabeigts un nodots ekspluatācijā nolikuma 3.6.1.2.apakšpunkta izpratnē.
Tiesai nav pamata uzskatīt, ka strīdus objekts ekspluatācijā nodots neatbilstoši piemērojamiem normatīvajiem aktiem vai bez pārliecināšanās par tā atbilstību prasībām, kas noteiktas tā pieņemšanai ekspluatācijā. Tādēļ pasūtītājas iegūtie pierādījumi par būvdarbu pabeigšanu objektā un tā nodošanu ekspluatācijā bija atbilstoši ne tikai izvirzītās prasības tekstam, bet arī tās mērķim – gūt pārliecību par atbildīgā būvdarbu vadītāja spēju vadīt būvdarbus tā, lai būvdarbu izpildes laikā uzbūvētās būves atbilstu izvirzītajām prasībām un tās būtu iespējams nodot ekspluatācijā.
[11] Pieteicējas pārstāvji tiesas sēdē uzsvēra, ka Latvijā būves tiek nodotas ekspluatācijā, pieņemot atbilstošu administratīvo aktu, tādēļ arī attiecībā uz Lietuvā esošu objektu būtu jākonstatē, ka publiski tiesiskais process attiecībā uz konkrētās būves būvniecību ir pilnībā noslēdzies un ir veiktas visas procesuālās darbības būvniecības procesa pilnīgai pabeigšanai. Tiesa šādam viedoklim nepiekrīt.
Vērtējot atbildīgā būvdarbu vadītāja spējas nodrošināt būvdarbu kvalitatīvu izpildi, minētajiem apstākļiem pašiem par sevi nav būtiskas nozīmes. Tieši apstākli, vai objekts ir nodots ekspluatācijā, pasūtītāja noteikusi kā kritēriju minēto spēju pārbaudei. Tādēļ citu ar būvniecības procesu saistītu darbību izpildei jau pēc būves nodošanas ekspluatācijā nav nozīmes.
Var piekrist pieteicējai, ka attiecībā uz ārvalstīs gūtu pieredzi nebūtu nosakāms zemāks standarts, taču pasūtītājai tādēļ nebūtu jāpārbauda, vai attiecībā uz ārvalstī uzbūvētu un ekspluatācijā nodotu objektu ir pieņemti tieši tādi paši lēmumi un ievērotas tieši tādas pašas prasības, kādas būves nodošanai ekspluatācijā izvirzītas Latvijā. Šādas prasības dažādās valstīs var objektīvi atšķirties. Tādēļ iestāžu pieeja, vērtējot, vai objekts ir nodots ekspluatācijā, nevis vai attiecībā uz objektu ir izpildītas kādas konkrētas procesuālas darbības, vērtējama kā saprātīga. Vēl jo vairāk arī tādēļ, ka iestāžu iespējas novērtēt ārvalstīs realizētos projektos īstenotās procesuālās darbības un to nozīmi ir ierobežotas. Turklāt pieteicēja nav sniegusi tādu pamatojumu, no kura varētu secināt, ka būves nodošanai ekspluatācijā Lietuvā būtu noteikts zemāks standarts.
Pieteicēja atsaukusies uz Lietuvas Republikas būvnoteikumu normu, kura noteic, ka par būvniecības pabeigšanas datumu tiek uzskatīts datums, ar kuru būvniecības pabeigšanas akts ir reģistrēts īpašā elektroniskajā sistēmā „Infostatyba”. Turklāt pieteicēja atsaukusies uz Lietuvas Republikas Vides ministrijas Valsts teritoriālās plānošanas un būvniecības inspekcijas vēstulēm (lietas 1.sējuma 23. un 63.lapa), no kurām noprotams, ka attiecībā uz strīdus objektu būvniecības pabeigšanas akts nav izdots. Tomēr, kā jau minēts, nozīme ir tam, vai objektā ir pabeigti būvdarbi un objekts ir nodots ekspluatācijā, nevis tam, vai ir izpildītas arī vēl kādas citas procesuālas darbības visa būvniecības procesa pabeigšanai jau pēc objekta nodošanas ekspluatācijā. Minētajās Lietuvas Republikas iestādes vēstulēs nav sniegtas norādes uz to, ka konkrētais objekts nebūtu nodots ekspluatācijā. Līdz ar to pieteicējas norādītajiem apstākļiem, ka attiecībā uz strīdus objektu nav izdots būvniecības pabeigšanas akts, vērtējot uzvarētājas piedāvājuma atbilstību nolikuma prasībām, nav nozīmes.
[12] Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesa nekonstatē kļūdas pārsūdzētajā lēmumā izdarītajā secinājumā, ka strīdus objekts bija vērtējams kā pabeigts un nodots ekspluatācijā nolikuma 3.6.1.2.apakšpunkta izpratnē. Tādēļ pieteikums par pārsūdzētā lēmuma atzīšanu par prettiesisku ir nepamatots un noraidāms.