[7] Augstākās tiesas judikatūrā ir atzīts, ka piedāvātās cenas ievērojama atšķirība no citu pretendentu piedāvātajām cenām ir pietiekams pamats šaubām par to, vai piedāvātā cena ir pamatota un vai līdz ar to pretendents spēs par šo cenu īstenot iepirkuma līgumu. Tomēr tas vien, ka pretendenta piedāvājuma cena ir zemāka nekā cita pretendenta piedāvājuma cena, nevar būt pierādījums tam, ka izvēlētā pretendenta piedāvājums ir nepamatoti lēts. Piedāvājums var būt lētāks nekā cits, neesot tomēr nepamatoti lēts (sk. Augstākās tiesas 2023.gada 28.decembra lēmuma SKA-1003/2023, ECLI:LV:AT:2023:1228.A420220723.12.L, 8.punktu).
Tieši tādēļ iepirkuma komisija 2024.gada 25.martā pieprasīja pieteicējai papildu informāciju par tās piedāvāto vienības cenu, norādot arī pamatojumu (cenas ievērojama atšķirība no citu pretendentu piedāvātajām cenām, ievērojamu cenas atšķirību ar pašas pieteicējas iepriekšējā iepirkumā un citiem pasūtītājiem piedāvāto). Pieteicēja 2024.gada 27.martā sniedza atbildi, ka galvenie iemesli, kas garantē īpaši izdevīgus pakalpojuma sniegšanas apstākļus ir: 1) veļas mazgāšanas pakalpojuma sniegšanas cenā ir iekļautas visas ar darba spēku, ražošanas un pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas;
2) pakalpojuma sniegšanā lielāko izmaksas daļu veido darbaspēka atalgojums tādēļ, ja veļas mazgāšanas un žāvēšanas tehniskā darba procesa starpposmos veidojas brīvs laiks, darba spēka resursi tiek izmantoti papildu darbu veikšanai, piemēram, gultas pārklāja locīšana, halāta gludināšana, spilvena ķīmiskā tīrīšana, veļas dezinfekcija u.c., kas ļauj samazināt pakalpojuma pašizmaksu; 3) veļas mājā uzstādītas vairākas jaunas iekārtas ar lielāku veļas ielādes tilpumu, kas nodrošina īsāku darbaspēka resursu izmantošanas laiku; 4) vairāk kā 10 gadu pieredze, kas ļauj precīzi izstrādāt mūsu sniegto pakalpojumu cenas metodiku pret konkrēto klientu, produkta specifiku un īpatnībām.
Novērtējot pieteicējas sniegto skaidrojumu, iepirkuma komisija secināja, ka nevar pārliecināties par pieteicējas piedāvātās cenas pamatotību (skaidrojumā norādīts, ka pakalpojuma sniegšanas cenā ir iekļautas visas ar darba spēku, ražošanas un pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas un ka pakalpojuma sniegšanā lielāko izmaksas daļu veido darbaspēka atalgojums, tomēr konkrēts cenu veidošanās aprēķins nav norādīts), tādēļ 2024.gada 16.aprīlī atkārtoti pieprasīja informāciju par tās piedāvātās cenas pamatotību. Pieteicēja 2024.gada 18.aprīļa atbildē apliecināja, ka, parakstot iepirkuma Tehnisko specifikāciju, izvērtēti visi apstākļi un precīzi aprēķinātas norādītās izmaksas, lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu konkrētajā periodā, savukārt atbildes pielikumā pievienots izmaksu atšifrējums.
Tomēr arī šis skaidrojums un tam pievienotais izmaksu atšifrējums, iepirkuma komisijas vērtējumā, nepamato pieteicējas piedāvāto zemo cenu. Piemēram, transporta izmaksas norādītas tikai 4 % apmērā no vienības cenas, bet pieteicējas veļas mazgātava atrodas Cēsīs, kas ir 114 kilometru attālumā no Olaines, tātad, lai nokļūtu Olainē un atpakaļ, kopā jāmēro 228 kilometri. Savukārt, ja pieteicēja šo ceļu mēro 4 reizes mēnesī, tad saskaņā ar tās norādīto cenu veidošanās mehānisma atšifrējumu kopējie mēneša izdevumi šajā pozīcijā ir 63,68 (15,92 × 4) euro bez PVN, kas ir ievērojami mazāki par tikai degvielas izmaksām (rēķinot pēc vidējās degvielas cenas 1,36 euro bez PVN degvielas patēriņa 7 litri uz 100 km, tad par 4 braucieniem degvielas izmaksas ir 81,48 euro bez PVN). Tāpat, veicot aprēķinu pēc pieteicējas sniegtā cenu veidošanās mehānisma atšifrējuma un iepirkuma apjoma, iepirkuma komisijai radās šaubas par to, vai pakalpojumā iesaistīto darbinieku alga sasniedz vismaz minimālās mēneša darba algas apmēru.
Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš minēto apstākļu kopumu, iepirkuma komisija secināja, ka pieteicējas sniegtie skaidrojumi nepamato tās piedāvātās
zemās cenas izmaksas, kas kopumā rada šaubas par tās spējām nodrošināt pakalpojumus noteiktā kvalitātē un termiņos. Tādēļ arī secinājums, ka pieteicējas piedāvājums ir nepamatoti lēts un saskaņā ar nolikuma 4.5.5.apakšpunktu izslēdzams no turpmākās dalības iepirkumā.
[8] Tiesa jau iepriekš sprieduma 5.punktā norādīja uz savu kompetenci, pārbaudot vērtējumu par piedāvātās cenas pamatotību. Tātad tiesas kompetencē ir pārbaudīt vienīgi to, vai pasūtītājs tam piešķirto novērtējuma brīvību ir izmantojis pareizi – proti, vai konkrēto lēmumu tas nav pieņēmis patvaļīgi un vai šī lēmuma pieņemšanā nav pieļāvis kādas acīmredzamas kļūdas.
Novērtējot izskatāmajā lietā konstatētos apstākļus, tai skaitā to, ka pieteicējas piedāvājums bija ne tikai ievērojami lētāks par citu pretendentu piedāvājumiem (attiecīgi par 24,32 %, 25,83 % un 56,42 % lētāks), bet arī par pašas pieteicējas 19 dienas iepriekš iesniegto piedāvājumu (lētāks par 25,33 %) un pieteicējas piedāvājumiem citos līdzīgos iepirkumos 2023. un 2024.gadā, par kuriem informācija pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā, kur tās lētākais piedāvājums ir 1,39 euro bez PVN par vienību (izskatāmajā lietā piedāvājums ir vēl par 19,42 % lētāks), tiesa secina, ka iepirkuma komisijas pienākums konkrētajos apstākļos bija pieprasīt un izvērtēt pieteicējas sniegtos skaidrojumus par tās piedāvātās cenas pamatotību, ko iepirkuma komisija arī izdarīja. Turklāt iepirkumu komisija nevis formāli pieprasīja pieteicējai skaidrot tās piedāvātās cenas pamatotību, bet savos pieprasījumos norādīja uz apstākļiem, kas rada šaubas par cenu. Līdz ar to pieteicējai bija zināmi apstākļi, kas iepirkuma komisijai rada šaubas par piedāvātās cenas pamatotību, un tā varēja šīs šaubas novērst ar saviem skaidrojumiem, kas pamatoti ar konkrētiem aprēķiniem.
Tomēr ne pieteicējas skaidrojumi, ne arī tās iesniegtais izmaksu atšifrējums nepamato pieteicējas piedāvāto salīdzinoši zemo cenu. Piemēram, par pozīciju „Darba samaksa + sociālais nodoklis”, kas atbilstoši pieteicējas norādītajam veido 50 % no piedāvātās vienības cenas, nav saprotams, kā veidojas šī ievērojamā starpība izmaksās, salīdzinot, piemēram, ar pašas pieteicējas 19 dienas iepriekš un citos iepirkumos piedāvāto. Tādēļ arī iepirkuma komisijas šaubas par to, vai pakalpojumā iesaistīto darbinieku alga sasniedz vismaz minimālās mēneša darba algas apmēru. Savukārt pieteicējas vispārīgais skaidrojums par to, ka brīvajā laikā starp veļas mazgāšanu un žāvēšanu darba spēka resursi tiek izmantoti papildu darbu veikšanai, neizskaidro to, kādēļ tieši konkrētajā iepirkumā šīs izmaksas ir tik ievērojami zemākas. Tāpat pieteicēja arī nav izskaidrojusi to, kādēļ transporta izmaksas ir tikai 4 % no vienības cenas, kas nenosedz pat degvielas izmaksas, reizi nedēļā braucot no Cēsīm uz Olaini un atpakaļ. Tikai tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis minēja, ka viens no tās maršrutiem uz Ozolniekiem un Jelgavu iet tieši garām Olainei, tādēļ iebraukšana Olainē pieteicējai izmaksā tikai divus līdz trīs euro. Tomēr šādu skaidrojumu ar atbilstošiem pierādījumiem, kas, iespējams, varēja mainīt pieteicējas piedāvātās cenas vērtējumu, iepirkuma komisija nesaņēma.
Rezumējot minēto, tiesa nesaskata acīmredzamas kļūdas pašvaldības veiktajā pieteicējas piedāvātās cenas novērtējumā un tās atzīšanā par nepamatoti lētu. Šajā sakarā arī norādāms, ka lietās, kurās ir strīds par pasūtītāja veikto nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudi, ciktāl nav konstatējamas acīmredzamas pasūtītāja pieļautas kļūdas vai patvaļība, izšķiroša nozīme ir piešķirama tieši paša pasūtītāja vērtējumam par to, ka pretendenta piedāvājums tam nerada tādu risku, ko pasūtītājs nav gatavs uzņemties (sk. Augstākās tiesas 2023.gada 28.decembra lēmuma SKA-1003/2023, ECLI:LV:AT:2023:1228.A420220723.12.L, 10.punktu).
[9] Secinot, ka pieteicējas piedāvājums ir nepamatoti lēts, pašvaldība pamatoti un atbilstoši iepirkuma nolikuma 4.5.5.apakšpunktam pieņēma lēmumu par pieteicējas izslēgšanu no turpmākās dalības iepirkumā. Konkrētajā gadījumā nav konstatējami arī godīgas konkurences pamatprincipu pārkāpumi. Līdz ar to tiesai nav pamata konstatēt pašvaldības lēmuma prettiesiskumu, savukārt pieteicējas pieteikums ir pilnībā noraidāms.
Vienlaicīgi tiesa, ņemot vērā pieteicējas viedokli, ka konkrētajā gadījumā pašvaldība, neizvēloties lētāko piedāvājumu, ir nelietderīgi tērējusi līdzekļus, vēlas norādīt, ka efektīva valsts/pašvaldības budžeta izmantošana neietver sevī vienīgi formālu lētākā piedāvājuma izvēli, bet arī droša un nopietna piedāvājuma izvēli, un tieši šī iemesla dēļ Publisko iepirkumu likuma normas paredz pasūtītāja tiesības noraidīt nepamatoti lētu piedāvājumu, maksimāli samazinot risku nesaņemt konkrēto pakalpojumu laikā un atbilstošā kvalitātē (sal. sk. Augstākās tiesas 2021.gada 30.aprīļa spriedumu SKA-252/2021, ECLI:LV:AT:2021:0430.A420157018.11.S).