Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Publisko iepirkumu likumam atbilstošu piedāvājumu izvērtēšanas kritēriju un tiem piešķiramo vērtību noteikšana, ar kuriem pasūtītājs uzskata, ka spēs iegādāties tā vajadzībām visatbilstošāko un saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ir tikai un vienīgi pasūtītāja prerogatīva. Kā norādījis Senāts 2021. gada 31. marta spriedumā lietā SKA-322/2021, pasūtītājam visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai, ko raksturo labākās cenas un kvalitātes attiecība, ir tiesības noteikt tādus kritērijus, kas vislabāk ļauj novērtēt piedāvājuma efektivitāti attiecībā pret nepieciešamo preci vai pakalpojumu un vienlaikus maksimāli novērst nekvalitatīva izpildījuma risku. Tālab Publisko iepirkumu likums pasūtītājam paredz visai plašu rīcības brīvību konkrētu piedāvājumu pārbaudes kritēriju noteikšanā. No vienas puses, kvalitātes kritēriji nodrošina pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu un pasūtītāja vajadzībām iespējami atbilstošākā pakalpojuma/preces iegādi, bet, no otras puses, kvalitātes kritērijiem jāatbilst godīgas konkurences un vienlīdzīgas attieksmes principiem. Tieši tādēļ pasūtītājs ir saistīts ar to, ka ir pieļaujams izvirzīt tikai tādas prasības, kas objektīvi vērstas uz iepirkuma mērķu sasniegšanu, proti, kvalitatīva izpildījuma saņemšanu, savukārt tādas prasības, kas ir vērstas uz konkrētu pretendentu interešu nodrošināšanu, radot tiem nepamatotas priekšrocības iepirkumā iepretim citiem konkurentiem, vai konkurences ierobežošanu pašu par sevi, nav pieļaujamas.
Senāts 2019. gada 9. decembra lēmumā lietā SKA-1730/2019 ir norādījis, ka vienīgais instruments, kas publiskajā iepirkumā ir pasūtītāja rīcībā, lai nodrošinātu, ka publiskā iepirkuma rezultāts atbilst pasūtītāja vajadzībām, ir iespēja iepirkuma nolikumā noteikt konkrētus kvalifikācijas un piedāvājumu pārbaudes kritērijus. [..] Ne tiesa, ne arī piegādātājs nevar pasūtītāja vietā noteikt, kāda ir pasūtītāja vajadzība un kādi kritēriji paredzami, lai šo vajadzību nodrošinātu.
Tādējādi piedāvājuma izvērtēšanas kritēriju noteikšana ir tieši Pasūtītāja prerogatīva un tieši Pasūtītājs, ņemot vērā ar konkrēto iepirkuma priekšmetu saistītus apsvērumus, ir tiesīgs noteikt tādus vērtēšanas kritērijus, kas pēc iespējas ļauj izvēlēties tā vajadzībām piemērotāko pakalpojuma sniedzēju un samazināt līguma neizpildes vai nepienācīgas izpildes risku. Izvērtējot iepirkuma priekšmetu un Pasūtītāja sniegtos paskaidrojumus, iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē, ka Iepirkuma nolikuma 5.4. punktā noteiktais K-5 vērtēšanas kritērijs “Pretendenta piedāvāto pavāru pieredze” un tā ietvaros paredzētā punktu piešķiršanas metodika būtu nesamērīga vai neatbilstu iepirkuma priekšmetam, vai nepamatoti ierobežotu konkurenci.
Iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka no iepirkuma priekšmeta apraksta un Pasūtītāja norādītajiem apsvērumiem ir konstatējams, ka pakalpojuma sniegšanas kvalitāte objektīvi ir saistīta ar pakalpojuma sniedzēja personālu un tā profesionālo pieredzi.
No Pasūtītāja pārstāvja sniegtā skaidrojuma iesnieguma izskatīšanas sēdē konstatējams, ka ēdināšanas pakalpojuma organizācija izglītības iestādēs ir specifiska un tā atšķiras no pakalpojuma organizēšanas ārstniecības iestādēs vai sociālās aprūpes iestādēs, tajā skaitā sagatavotā ēdiena izdalei ir jānorit īsā termiņā konkrētā laikā un veidā, kas ir pēc iespējas ērts izglītojamiem. Ņemot vērā, ka pavāra pienākumos cita starpā ietilpst darba organizācija virtuvē, lai savlaicīgi un pēc iespējas ērti un efektīvi tiktu nodrošināta ēdiena izdale izglītojamiem, pavāra pieredze tieši vispārizglītojošā skolās vai pirmsskolas izglītības iestādēs var būt būtiski noderīga iepirkuma priekšmeta realizācijā. Attiecīgi iesniegumu izskatīšanas komisijai nav pamata apšaubīt, ka šāds speciālists var objektīvi paaugstināt sniegto pakalpojumu kvalitāti iepirkuma līguma izpildē, tādējādi nodrošinot Pasūtītājam iespēju saņemt kvalitatīvāku pakalpojumu. Līdz ar to vērtēšanas kritērijā paredzētās priekšrocības pavāram ar pieredzi izglītības iestādēs ir tieši saistītas ar līguma priekšmetu, kā arī nav apstākļu, kas norādītu uz iespējamu favorītismu un to, ka kritērijs būtu vērsts kāda konkrēta piegādātāja vai piegādātāju grupas interesēs. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Pasūtītāja sniegto informāciju Iepirkumā ir iesniegti vairāki piedāvājumi, nav pamata konstatēt, ka Iepirkumā ir radīti apzināti noteikumi par labu kādam konkrētam piegādātājam.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka atšķirībā no minimālajām kvalifikācijas prasībām piedāvājuma vērtēšanas kritēriju mērķis ir no atbilstošiem pretendentiem izvēlēties piegādātāju, kurš vislabāk atbilst pasūtītāja vajadzībām, nodrošinot visaugstāko kvalitāti. Līdz ar to ir pieļaujams, ka vērtēšanas kritēriju ietvaros kā priekšrocība tiek vērtēta specifiskāka līguma priekšmetam atbilstoša personāla pieredze. Attiecīgi nav nozīmes Iesniedzēja argumentam, ka pavāram izvirzītajās kvalifikācijas prasībās pieredze tieši izglītības iestādēs nav prasīta, un šādu pieredzi Pasūtītājs var vērtēt kā priekšrocību vērtēšanas kritēriju ietvaros. Kā norādījis Senāts 2025. gada 1. augusta spriedumā SKA-54/2025, pasūtītāja rīcības brīvība nozīmē arī to, ka tam nav pienākuma noteikt tādus piedāvājumu vērtēšanas kritērijus, lai visi tirgus dalībnieki, neskatoties uz to piedāvāto preču vai pakalpojumu kvalitāti, ar līdzīgām izredzēm varētu pretendēt uz uzvaru iepirkumā (12. punkts).
Ņemot vērā iepriekšminēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzēja iesniegums nav pamatots.