Lietā nav strīda par to, ka Iesniedzēja SIA “IRG” patiesais labuma guvējs uz dienu, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesības piešķiršanu (2025. gada 24. jūlijā), nebija likumā noteiktajā termiņā iesniedzis gada ienākumu deklarāciju, kas tam bija jāiesniedz.
Taču vienlaikus, vērtējot iepirkuma komisijas lēmuma tiesiskumu, ir jāpievēršas Pasūtītāja viedoklim, ka izslēgšana no dalības Iepirkumā, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, neatbilstu Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. punkta mērķim. Saskaņā ar Administratīvās rajona tiesas 2025. gada 18. februāra spriedumu lietā Nr. A420138924 (turpmāk arī – Spriedums) identiskā situācijā tiesa atzina, ka Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. punktā noteiktais pretendentu izslēgšanas gadījums saistībā ar deklarācijas neiesniegšanu ir piemērojams tiktāl, ciktāl pasūtītājs lēmuma pieņemšanas brīdī nevar gūt pārliecību, ka pretendentam nav bijuši nesamaksāti nodokļu maksājumi piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā, kā arī dienā, kad pasūtītājs pieņem lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā izskatāmās lietas ietvaros nav pamats neņemt vērā Spriedumā paustās atziņas.
Izskatot 2022. gada 24. marta grozījumu likumā “Par nodokļiem un nodevām” anotāciju, izskatīšanas komisija secina, ka tajā ir norādīts ka […] nodokļu maksātājiem, kuri nav iesnieguši likumā „Par nodokļiem un nodevām” vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, iepirkumos tiek izsniegta tāda pati izziņa par nodokļu parādu neesību, kā nodokļu maksātājiem, kuri ir iesnieguši visas nodokļu deklarācijas un kuriem nav nodokļu parādu. Līdz ar to pastāv situācija, ka nodokļu maksātājs, kuram, iespējams, ar iesniegtajām nodokļu deklarācijām rastos pienākums noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas, apzināti nesniedz nodokļu deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, lai tam neizveidotos nodokļu parāds un tas varētu piedalīties iepirkumos. Tādējādi ir izveidojusies situācija, ka šobrīd publiskos iepirkumos var piedalīties arī negodprātīgi nodokļu maksātāji, kuri nav izpildījuši visas saistības nodokļu jomā. Lai risinātu šo situāciju, ir nepieciešams papildināt likumu „Par nodokļiem un nodevām” ar regulējumu, kas noteiktu, kādās situācijās ir uzskatāms, ka nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā. Līdzīgi minēto grozījumu nepieciešamība skaidrota arī likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” anotācijā.
Ņemot vērā iepriekšminēto, iesniegumu izskatīšanas komisijai nav pamats apšaubīt Spriedumā norādīto secinājumu, ka, lai gan Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. punktā un likuma „Par nodokļiem un nodevām” 7.4 pantā ietverto tiesību normu teksts paredz, ka jāizslēdz arī pretendents, kura patiesais labuma guvējs uz attiecīgo datumu nav iesniedzis nodokļu deklarāciju, tomēr pretendenta izslēgšana no iepirkuma šādā situācijā neatbilst minēto tiesību normu mērķim, proti, mērķim izslēgt pretendentus, kuri, neiesniedzot nodokļu deklarācijas, varētu būt neuzrādījuši nesamaksātus nodokļu maksājumus. Konkrētajā gadījumā tāda pretendenta izslēgšana, kas faktiski nodokļu maksājumus likumā paredzētajos datumos ir nokārtojis, būtu formāla un pašmērķīga un tādējādi nonāktu pretrunā no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas izrietošajam labas pārvaldības principam. Līdz ar to šādā gadījumā ir konstatējams aizklāts likuma robs jeb likuma nepilnība, kas konstatējama, ja tiesību normas teksts aptver arī tādas situācijas, kuras tiesību normas mērķis nemaz nevēlas aptvert.
Kā Spriedumā norādīts, novēršot šādu likuma nepilnību, piemērojama teleoloģiskā redukcija, kas ir konstitucionāli tiesisks, metodisks līdzeklis aizklāto robu konstatēšanai un aizpildīšanai. Piemērojot šo metodi, tiesību normas pārlieku plašā vārdiskā izpausme ir jāierobežo tiesību normas mērķa vai pat visa likuma plāna robežās (sk. Neimanis J. Tiesību tālākveidošana. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2006, 152.–153. lpp.). Tādēļ, ievērojot iepriekš minēto, Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. punktā noteiktais pretendentu izslēgšanas gadījums ir piemērojams tiktāl, ciktāl pasūtītāja lēmuma pieņemšanas brīdī nevar gūt pārliecību, ka pretendentam nav bijuši nesamaksāti nodokļu maksājumi piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā, kā arī dienā, kad pasūtītāja pieņem lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022. gada 28. janvāra spriedumā SKA-83/2022 arī tika vērtēts jautājums saistībā ar nodokļu deklarācijām un iespējamo nodokļa parādu vai tā neesību, izskatāmās lietas ietvaros iesniegumu izskatīšanas komisija ņem vērā arī tajā iekļautās tēzes. Proti, ne vienmēr situācijā, kad parāda esība ir radusies kļūdainas vai nepilnīgas nodokļu deklarācijas dēļ, pretendenta izslēgšana no turpmākas dalības iepirkumā ir samērīga. Apstākļos, kad pierādījumi apstiprina secinājumu, ka nodokļu parāds sistēmā radies pretendenta nepareizas nodokļu deklarācijas iesniegšanas (nevis nodokļu maksātāja izvairīšanās no nodokļu samaksas pienākuma) dēļ, pretendentam nebūtu liedzamas tiesības novērst šīs kļūdainās deklarēšanas sekas un tiesības uz līgumslēgšanu iepirkumā. Šī tēze raksturo to, ka nepietiek ar formālu apstākļu konstatēšanu, pieņemot lēmumu par pretendenta izslēgšanu, bet ir jāveic individuāls apstākļu vērtējums. Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā nebūtu loģiski un vienlīdzīgi pieļaut pretendenta dalību iepirkuma procedūrā, ļaujot pretendentam precizēt nodokļu deklarācijas, ja deklarācijas bijušas kļūdainas un tādēļ radies nodokļu parāds uz konkrētiem datumiem, bet nepieļaut pretendenta turpmāku dalību iepirkuma procedūrā, ja pretendentam vispār attiecīgajos datumos parāds nav bijis, bet pretendents ir kavējis deklarāciju iesniegšanu un vēlāk iesniegtā deklarācija apliecina faktu, ka nodokļu parādu nav.
Tādejādi, ņemot vērā, ka SIA “IRG” patiesajam labuma guvējam uz dienu, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesības piešķiršanu (2025. gada 24. jūlijā), nesamaksāti nodokļu maksājumi nebija, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka nav pamats izslēgt SIA “IRG” no dalības Iepirkuma 3. un 4. daļā, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 2. punktu un trešās daļas 5. punktu.
Ievērojot iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Pasūtītāja iepirkuma komisijas lēmums par SIA “IRG” neizslēgšanu no dalības Iepirkumā ir pamatots, attiecīgi iesniedzēja SIA “Fristar” iesniegums šajā daļā nav pamatots.