Apgabaltiesa papildus norāda, ka Publisko iepirkumu likuma 2. pantā nostiprināto publiskā iepirkuma procedūras pamatprincipu loma ir nodrošināt iepirkuma priekšmeta piešķiršanā vienlīdzīgu attieksmi, kas izslēgtu starp pretendentiem negodīgu konkurenci, vienlaikus sasniedzot publiskā iepirkuma regulējuma galveno mērķi – valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu (Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 27. augusta sprieduma lietā Nr. SKA297/2020, A420336717, 6. punkts, 2021. gada 31. marta sprieduma lietā Nr. SKA-322/2021, A420296418,
7. punkts).
Publisko iepirkumu likuma 41. pants reglamentē kandidātu un pretendentu atlases, piedāvājumu atbilstības pārbaudes un izvēles vispārīgos noteikumus, bet 42. pants – kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus.
Pretendentu atlases mērķis ir izslēgt no dalības tālākajā iepirkuma procedūrā tos pretendentus, par kuru maksātspēju, uzticamību un profesionālo godīgumu ir objektīvas šaubas (sal. Eiropas Savienības Tiesas 2006. gada 9. februāra sprieduma apvienotajās lietās C 226/04 un C 228/04 21. punkts).
Tādējādi, pretēji pieteicējas uzskatam, arī objektīvu šaubu par pretendenta profesionālo godīgumu esība kā viens no neatbilstības kritērijiem var būt pamats tā izslēgšanai no dalības valsts pārvaldes iestāžu organizētajos un publiski izsludinātajos pasākumos. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu.
[13] Apgabaltiesa vērš uzmanību, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 43. pantam svarīgs ir pretendenta uzticamības aspekts. Atbilstoši šā panta pirmajai daļai uzticamības aspekts ir vērtējams, piemērojot tostarp 42. panta otrās daļas 10. punktā minētos izslēgšanas iemeslus. Attiecīgi no 43. panta otrās daļas izriet, ka uzticamības apliecināšanai pretendents iesniedz skaidrojumu un pierādījumus par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu vai noslēgtu vienošanos par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, sadarbošanos ar izmeklēšanas iestādēm un veiktajiem tehniskajiem, organizatoriskajiem vai personālvadības pasākumiem, lai pierādītu savu uzticamību un novērstu tādu pašu un līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē.
Proti, uzticamības aspektā ir svarīgi, lai gadījumā, ja pretendents ir pieļāvis kļūdas, tās tiktu atzītas un labotas, tostarp atlīdzinot kaitējumu vai noslēdzot vienošanos par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu. Šādi apstākļi nav konstatējami SIA „Starpbrīdis” gadījumā.
No lietas materiāliem konstatējams, ka, veicot pretendentu vērtēšanu, Aģentūras organizēto apmācību pasākumu īstenotāju pārkāpumu un sadarbības izvērtēšanas pastāvīgā komisija 2023. gada 26. jūlijā (sk. šīs komisijas protokolu Nr. 14.8/7 lietas 1. sējuma 36.-38. lapā) konstatēja, ka SIA „Starpbrīdis” ir pārkāpusi Transportlīdzekļu vadītāju apmācības īstenošanas nosacījumu 53. un 57. punktu, proti, nav iesniegusi gala rēķinus par vairākiem apliecinājumiem, kurus Aģentūra pieprasīja ar 2023. gada 25. aprīļa, 23. maija, 2. jūnija un 8. jūnija vēstulēs un klātienes tikšanās laikā 2023. gada 3. jūlijā; ar minētajām vēstulēm un tikšanās laikā tika pieprasīts veikt arī avansa maksājumu atmaksu, ko SIA „Starpbrīdis” nav veikusi. Kā jau norādīts iepriekš, tika pieņemts lēmums par SIA „Starpbrīdis” izslēgšanu no izglītības piedāvājumu saraksta izsludinājumos. No Aģentūras un SIA „Starpbrīdis”, kuru pārstāv tās valdes priekšsēdētājs /pers. A/, turpmākās sarakstes 2024. gadā secināms, ka komercsabiedrība neatzīst konstatētos pārkāpumus, saņemtā finansējuma atmaksu nav veikusi un uzskata, ka iestādes prasījums nav pamatots (lietas 3. sējuma 45.–46. un 48. lapa).
[14] Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 42. panta astotajai daļai pasūtītājs var izslēgt kandidātu vai pretendentu šāpanta otrās daļas 8., 9. un 10. punktā minētā izslēgšanas iemesla dēļ, ja tā rīcībā ir tāda pietiekama un objektīva informācija, ar kuru ir pierādāms, ka pastāv attiecīgais izslēgšanas iemesls.
Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējas gadījumā Aģentūra ir pareizi konstatējusi un par to nav arī strīda, ka pieteicējai un SIA „Starpbrīdis” ir viens un tas pats dalībnieks, valdes loceklis un labuma guvējs /pers. A/, ka šī komercsabiedrība nav izpildījusi ar Aģentūru kā pasūtītāju noslēgtus līgumus, kā rezultātā ir radušās parādsaistības. Minētie ir objektīvi apstākļi, kas liecina par SIA „Starpbrīdis”, kuras valdes priekšsēdētājs ir /pers. A/, negodprātīgu rīcību saistību izpildē. Aģentūrai bija objektīvs pamats šaubām par pieteicējas spēju godprātīgi pildīt tādas pašas saistības. Minēto papildus apliecina Valsts policijas sniegtā informācija par to, ka kriminālprocess ir ierosināts pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas un 15. panta ceturtās daļas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm par to, ka SIA „Starpbrīdis” laika posmā no 2023. gada 6. septembra līdz 2023. gada 2. oktobrim apzināti sagatavoja un iesniedza Aģentūrā rēķinus arī par apmācību dalībniekiem, kuri apmācības nebija pabeiguši vai nebija sekmīgi nokārtojuši kvalifikācijas iegūšanas eksāmenu.
Pieteicēja norādījusi, ka starp SIA „Starpbrīdis” un Aģentūru pastāv civiltiesisks strīds par līguma izpildi, taču šim apgalvojumam nav iesniegusi pierādījumus. Apgabaltiesa no Tiesu informācijas sistēmā pieejamām ziņām nekonstatē, ka šāds civiltiesisks strīds tiktu risināts tiesā. Līdz ar to ir pamatots iestādes norādītais, ka SIA „Starpbrīdis” nav pārsūdzējusi lēmumu par tās izsvītrošanu no saraksta un tas ir spēkā, secīgi – SIA „Starpbrīdis” ir 95 898,90 euro parāds, kas ir atmaksājams Aģentūrai.