Tajā pašā laikā tiesa secina, ka, ja dienesta lēmums par nodokļa samaksas termiņa sadalīšanu vai pagarināšanu attiecībā uz līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas iesniegtu pretendenta iesniegumu ticis pieņemts ne tikai pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas, bet vēlāk pēc likumdevēja norādītā termiņa papildu pierādījumu iesniegšanai par nodokļa parāda neesību, pasūtītājam ir pamats konstatēt, ka pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā bija nodokļu parāds.
Ar dienesta lēmumu nodokļu parāds sadalīts termiņos ar atpakaļejošu datumu no 2024.gada 25.aprīļa. Taču tas neļauj spriest par to, vai pretendentam attiecīgajā dienā faktiski bija vai nebija nodokļu parāds. Secinājums par parāda neesību, balstoties tikai uz to, ka dienests sadalījis parāda samaksu termiņos, būtu vēlāk radīta fikcija, nevis realitātei atbilstoša situācija, kāda tā bija attiecīgajā laikā. Parāda esību piedāvājumu izsniegšanas termiņa pēdējā dienā šajā lietā tieši apliecina dienesta sniegtā informācija (sal. sk. Senāta 2018.gada 1.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-490/2018, ECLI:LV:AT:2018:0601.A420330616.2.S, 12.punktu). Minēto secinājumu apstiprina arī dienesta 2025.gada 11.februāra lēmums Nr.P0065/22.11/447 „Par SIA „Fevex” apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanu”. Dienests šajā lēmumā ir secinājis, ka dienestam bija tiesisks pamats dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē iekļaut informāciju par pieteicējas nodokļu parādu periodā no 2024.gada 24.aprīļa līdz 2024.gada
29.aprīlim, jo pieteicēja 2024.gada 24.aprīlī vienīgi iesniedza dienestā iesniegumu ar lūgumu pagarināt minēto nodokļu maksājumu samaksas termiņu uz
10 darba dienām, 2024.gada 29.aprīlī pieteicēja veica deklarēto budžetā maksājamo nodokļu maksājumu samaksu pilnā apmērā, un tikai 2024.gada 15.jūlijā dienests, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmās daļas 1.punktu, pieņēma lēmumu par samaksas termiņa pagarināšanu, nolemjot sadalīt termiņos uz laiku no 2024.gada 25.aprīļa līdz 29.aprīlim (ar atpakaļejošo datumu) nodokļa parāda maksājumu samaksu.
Secīgi tas, ka dienests vēlāk, pēc likumā noteiktā termiņa papildu pierādījumu iesniegšanai par nodokļa parāda neesību, ir pieņēmis lēmumu par nodokļa parāda samaksas termiņa sadalīšanu ar atpakaļejošo datumu, nemaina faktu, ka piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā, kā arī noteiktajā termiņā papildu pierādījumu iesniegšanai nodokļu parāda samaksas termiņš vēl netika pagarināts un nodokļu parāds bija konstatējams. Proti, secinājums par parāda neesību, balstoties tikai uz to, ka dienests sadalījis parāda samaksu termiņos, ir vēlāk radīta fikcija, nevis realitātei atbilstoša situācija, kāda tā bija attiecīgajā laikā, un likumdevējs nosaka konkrētu termiņu, proti, trīs dienas, papildu pierādījumu iesniegšanai. Savukārt, kā jau tiesa minēja iepriekš, tas, ka pieteicēja 2024.gada 24.aprīlī bija iesniegusi dienestā iesniegumu par nodokļu parāda samaksas termiņa sadalīšanu, nav pamats atzīt, ka pieteicējas nodokļu parāda samaksas termiņš tika automātiski pagarināts un nodokļu parāds līdz ar to nav konstatējams jau pirms dienesta lēmuma pieņemšanas par nodokļa parāda samaksas termiņa pagarināšanu vai sadalīšanu termiņos.
[8.4] Šo tiesas secinājumu neietekmē arī pieteicējas arguments, ka šajā gadījumā nodokļa parāda esība piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā ir atkarīga no tā, cik ātri dienests pieņems lēmumu par nodokļa parāda samaksas termiņa pagarināšanu. Tiesa piekrīt pieteicējai, ka, ja dienests pieņemtu šo lēmumu pieteicējas iesnieguma iesniegšanas dienā vai nākamajā dienā, vai pasūtītājas noteiktajā trīs dienu termiņā papildu pierādījumu iesniegšanai, nodokļu parāds piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā nebūtu konstatējams, jo tas tika sadalīts no 2024.gada 25.aprīļa. Konkrētajā gadījumā dienests nebija pieņēmis šādu lēmumu nedz piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā, nedz arī pierādījumu iesniegšanai papildu noteiktajā termiņā. Taču pieteicēja nevarēja nezināt par to, ka attiecīgajos datumos tai nevar būt nodokļa parāds, ja tā vēlās turpināt piedalīties iepirkumā, un tai vajadzēja savlaicīgi apsvērt nepieciešamību veikt nodokļa parāda nomaksu no cita bankas konta vai savlaicīgāk vēsties dienestā ar lūgumu pagarināt samaksas termiņu vai sadalīt maksājumus. Pieteicēja nevarēja paļauties, ka dienests pieņems lēmumu tajā pašā dienā vai nākamajā dienā, kad pieteicēja iesniegusi lūgumu, vai pasūtītājas noteiktajā triju dienu termiņā papildu pierādījumu iesniegšanai, jo dienestam ir nepieciešams laiks, lai izvērtētu pieteicējas iesnieguma pamatotību.
[9] Pieteicēja argumentē, ka Senāts atzina par nepamatotu pretendenta izslēgšanu tikai tādēļ, ka šim pretendentam bija nodokļu parāds, ja tas radies nevis izvairīšanās no nodokļu nomaksas dēļ, bet gan tādu apstākļu dēļ, kas neliecina par attiecīgā pretendenta negodprātību. Minētais esot tieši piemērojams arī konkrētajā gadījumā uz pieteicēju. Pieteicēja ir godprātīga nodokļu maksātāja, kas neizvairās no nodokļu nomaksas. Savukārt situācija (nodokļu parāds) uz 2024.gada 25.aprīli izveidojās dokumentu izskatīšanas ilguma dēļ.
Senāts, tulkojot Publisko iepirkumu likuma 42.panta normas, ir atzinis, ka izslēdzošs pamats pretendēt uz līgumslēgšanas tiesībām iepirkumā ir nodokļu samaksas pārkāpums. Šajā ziņā ir būtiski atzīmēt, ka tas ir tāds pārkāpums, kas ir pieļauts dalības konkursā brīdī (sal. Eiropas Savienības Tiesas 2016.gada 10.novembra sprieduma lietā „Ciclat”, C-199/15, ECLI:EU:C:2016:853, 31.punkts). Savukārt pārkāpums nav konstatējams, ja pretendents līdz Publisko iepirkumu likuma 42.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajai dienai (piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā diena vai diena, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu) ir pilnībā samaksājis nodokļus (sal. sprieduma apvienotajās lietās „La Cascina un Zilch” 33.punkts). Tādējādi, lai atzītu, ka nodokļu pienākums ir pienācīgi izpildīts, būtiski konstatēt, vai pretendents ir faktiski iemaksājis budžetā minētos nodokļu maksājumus lēmuma par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas dienā. Taču vērtējumam par to, vai konkrētajam pretendentam ir konstatējamas pret budžetu neizpildītas saistības, būtu jābūt tādam, lai tiktu sasniegts kandidātu atlases mērķis – nodrošināt iespējami plašu konkurenci, nepieļaujot vienlīdzīgas attieksmes pārkāpumu (Senāta 2022.gada 28.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-83/2022, ECLI:LV:AT:2022:0128.A420224518.10.S, 8.punkts).
Senāta analizētajā lietā strīds bija par to, vai pieteicējas pasūtītājas noteiktajā termiņā papildu pierādījumu iesniegšanai iesniegtais pierādījumu kopums ir pietiekams un adekvāts nodokļu samaksas fakta pierādīšanai. Pieteicēja minētajā lietā vērsa uzmanību, ka informācija dienesta datubāzē neesot atspoguļojusi faktisko situāciju attiecībā uz pieteicējas nodokļu saistībām, jo atbilstoši pieteicējas vēlāk koriģētajai deklarācijai par 2017.gada decembri budžetā maksājamam nodoklim nebija jābūt, un pieteicēja šo kļūdu ir operatīvi labojusi, iesniedzot pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas precizējumus dienestā, un dienests ir apstiprinājis pasūtītājai, ka informācija par pieteicējas 2017.gada decembra pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas precizēšanu 2018.gada 12.februārī atbilst patiesībai un precizēšanas rezultātā tika samazināts budžetā maksājamais nodoklis, un līdz ar to Elektroniskās deklarēšanas sistēmas izdrukā ,,Atlikumu vēsture” tika ietekmēts norēķinu stāvoklis uz 2018.gada 7.februāri, t.i., izveidojās pievienotās vērtības nodokļa pārmaksa, kā arī pieteicēja ir iesniegusi pasūtītājai visus kļūdu labošanu pamatojošus grāmatvedības dokumentus.
Atšķirībā no Senāta analizētās lietas, šajā lietā informācija par pieteicējas nodokļu parādu nebija kļūdaina, piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā un arī papildu termiņā pierādījumu iesniegšanai šī informācija bija joprojām aktuāla, un dienests vēl nebija pieņēmis lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu vai sadali. Pārējie pieteicējas iesniegtie dokumenti apliecināja vien to, kādu iemeslu dēļ pieteicējai nebija iespēju nokārtot nodokļa saistības.
[10] Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pieteicēja pamatoti tika izslēgta no dalības iepirkumā nodokļa parāda dēļ, un pieteicējas pieteikums iratzīstams par nepamatotu un ir noraidāms.