Publisko iepirkumu likuma 43.panta otrā daļa noteic, ka, lai apliecinātu uzticamību, pretendents iesniedz skaidrojumu un pierādījumus par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu vai noslēgtu vienošanos par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, sadarbošanos ar izmeklēšanas iestādēm un veiktajiem tehniskajiem, organizatoriskajiem vai personālvadības pasākumiem, lai pierādītu savu uzticamību un novērstu tādu pašu vai līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē.
Konstatējams, ka Pasūtītāja iepirkuma komisija, atzīstot, ka Iesniedzējam būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, vispār nav piemērojusi Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 10.punktā noteikto izslēgšanas noteikumu, veicot uzticamības nodrošināšanas pasākumu pārbaudi Publisko iepirkumu likuma 43.panta kārtībā. Iesnieguma izskatīšanas sēdē to apstiprināja arī Pasūtītāja pārstāvji, norādot, ka šāda pārbaude un izvērtējums netika veikts, jo šobrīd norisinās tiesvedība saistībā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vienpusējo atkāpšanos no slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanas būvniecības līguma ar SIA “VELVE” un iepirkuma komisija nav kompetenta lemt par to, vai Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vienpusējā atkāpšanās no attiecīgā līguma ir bijusi tiesiska.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, konstatējot Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 10.punktā minētos apstākļus (konkrētajā gadījumā, ka Apvienības biedrs SIA “VELVE” nav pildījis ar pasūtītāju Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcu noslēgtu iepirkuma līgumu un tādēļ pasūtītājs ir vienpusēji atkāpies no iepirkuma līguma), Pasūtītājam neatkarīgi no tā, vai par šiem apstākļiem pastāv strīds un/vai notiek tiesvedība (likumdevējs šādu izņēmumu Publisko iepirkumu likumā nav paredzējis), ir pienākums rīkoties atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 43.pantā noteiktajam, pieprasot Apvienībai sniegt skaidrojumu un pierādījumus SIA “VELVE” uzticamības pierādīšanai.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 43.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajam tieši pasūtītājs ir tas, kas izvērtē un lemj par to, vai pretendenta skaidrojumā sniegtā informācija un veiktie pasākumi ir uzskatāmi par pietiekamiem uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē, un sekojoši pieņem lēmumu, vai attiecīgais pretendents ir vai nav nodrošinājis uzticamību un ir vai nav izslēdzams no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 42.panta ceturtās daļas 1.punktu. Publisko iepirkumu likuma 42.panta astotā daļa cita starpā noteic, ja pasūtītājam, izvērtējot tā rīcībā esošo informāciju, ir pamatotas šaubas par pierādījumu pietiekamību vai arī konkrētās personas pieļautie pārkāpumi ir maznozīmīgi, pasūtītājs neizslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā. Tāpat Publisko iepirkumu likuma 43.panta trešā daļa paredz, ka, vērtējot pretendenta skaidrojumā sniegto informāciju, veiktos pasākumus un to pierādījumus, pasūtītājs ņem vērā pārkāpuma smagumu un konkrētos apstākļus.
Iesniegumu izskatīšanas komisija uzsver, ka, ievērojot jau iepriekš citēto Publisko iepirkumu likuma 43.panta regulējumu, tieši Pasūtītājam ir brīvība izvērtēt, cik lielā mērā pastāv līguma neizpildes risks, slēdzot līgumu ar Apvienību; iesniegumu izskatīšanas komisija šādu riska izvērtējumu Pasūtītāja vietā veikt nevar. Iesniegumu izskatīšanas komisija arī norāda, ka uzticamības atjaunošanas pasākumu mērķis ir pierādīt pasūtītājam pretendenta uzticamību un to, ka pieļautie pārkāpumi neatkārtosies. Savukārt pasūtītājs izvērtē pretendenta sniegtos paskaidrojumus un pierādījumus kopumā, gan ņemot vērā konkrētā pieļautā pārkāpuma raksturu, gan ar to saistītos apstākļus, gan iespējamību, ka tie varētu atkārtoties un radīt risku konkrētā līguma izpildē.
Ievērojot minēto, Iesniedzēja iesniegums šajā daļā ir atzīstams par pamatotu.