[7] Kā izriet no iepirkuma nolikuma 1.pielikuma „Tehniskā specifikācija”, izpildāmo darbu apjomā ietilpa kampaņas koncepcijas un stratēģijas izstrāde, vizuālo materiālu (plakātu, vides reklāmas u.c. materiālu) izstrāde, TV video un audio klipu izstrāde, digitālo risinājumu (interneta portālu, sociālo tīklu) izstrāde un citi darbi.
Tādējādi secināms, ka pasūtāmie darbi raksturojami kā radoši un to rezultātu pasūtītājam iepriekš nav iespējams precīzi paredzēt un konkretizēt, kā tas, piemēram, būtu situācijās par konkrētu lietu ar konkrētiem raksturlielumiem iegādi. Līdz ar to konkursā iesniegtie piedāvājumi varēja būt ļoti atšķirīgi un atkarīgi no katra piedāvātāja radošās izdomas.
Situācijās, kad vērtēšanai ir pakļauti radoša rakstura darbi, neizbēgami vērtēšanas rezultāts būs atkarīgs no katra indivīda, kurš vērtē, personiskās pieredzes, zināšanām, gaumes, vērtību sistēmas un citiem apstākļiem un neizbēgami tiks pakļauts personiskajam viedoklim par plaši vērtējamiem estētiskiem u.tml. faktoriem. Piedāvājumu absolūti objektīva savstarpējā salīdzināšana tad būs ierobežota – tā balstīsies katra vērtētāja subjektīvā izpratnē par skaisto, unikālo, konkrētā gadījumā vispiemērotāko u.tml. Līdz ar to nenoliedzami, ka situācijās, kad savstarpēji jānovērtē vairāki radoša rakstura darbi, katra vērtētāja vērtējums par tiem var atšķirties, nepastāvot iespējai šo vērtējumu pilnīgi precīzi sasaistīt ar konkrētiem raksturlielumiem un kvalitātes pazīmēm. Turklāt šāda atšķirība, kaut arī rodas katra vērtētāja subjektīvo apsvērumu dēļ, nav uzskatāma par nepareizu vai negodīgu attieksmi pret vērtējamo, kas kropļo konkurenci. Tas ir saistīts ar paša iepirkuma priekšmeta dabu.
Kā izriet no pirmās instances tiesas sprieduma, tiesa nav ņēmusi vērā un vērtējusi to, ka konkrētā iepirkuma priekšmets bija radoša rakstura. Šāds tiesas uzskats nepamatoti ierobežo pasūtītājas rīcības brīvību Publisko iepirkumu likuma 51.panta piektās un sestās daļas piemērošanā atbilstoši iepirkuma priekšmetam un attiecīgi arī vērtēšanai atbilstoši konkrētā iepirkuma priekšmeta specifikai.
[8] Senāts vērš uzmanību arī uz to, ka vērtēšanas kritēriju piemērošana būtu jāskata kopumā, ne tikai uzsverot subjektivitātes elementa esībuvispār.
Tostarp būtu jāņem vērā tie instrumenti objektivitātes nodrošināšanai, kādus pasūtītāja bija iestrādājusi nolikumā.
Pirmkārt, pasūtītāja bija identificējusi vairākus atsevišķus kampaņas vērtēšanas kritērijus, ar kuriem bija iespējams vērtēt atsevišķus kampaņas kvalitātes aspektus: piemēram, kampaņas koncepcija, kampaņas vizuālais noformējums un sauklis utt. Tas jau pats par sevi samazina iespēju kampaņu – kopumā vienu radošu produktu – tomēr novērtēt pēc zināmiem objektīviem kritērijiem.
Otrkārt, katrs vērtēšanas kritērijs (piemēram, „kampaņas videoklipa skice”, maksimāli 25 punkti), respektīvi, tam paredzētais punktu skaits, tieši objektivitātes labad ir jau sadalīts atsevišķos vērtību diapazonos ( 1–8, 9–18, 19–25). Tātad tas ir nākamais objektivitāti veicinošais elements. Turklāt katrs vērtību diapazons ir diezgan plaši aprakstīts, ietverot tajā arī objektīvi novērtējamus raksturojums, ievērojot tomēr vērtējamā priekšmeta radošo un māksliniecisko būtību (piemēram, vērtību diapazonam 19–25 atbilst apraksts: „Piedāvātā videoklipa ideja atbilst izvirzītajiem mērķiem, definētajam kampaņas raksturam; tā atspoguļo kampaņas vēstījumus un ir precīzi vērsta uz mērķauditoriju. Klipa realizācijas metode un filmēšanas tehnika veiksmīgi izceļ kampaņas vēstījumus. Video klips ir emocionāli uzrunājošs un motivējošs, kas atbilst definētajam kampaņas vēstījuma tonim. Video klipu veiksmīgi papildina precīzs, uzrunājošs, emocionāls un atmiņā paliekošs teksts”). Tas paver ceļu vērtējumam nevis „patīk/nepatīk” kategorijā, bet jau atbilstoši šiem konkrētajiem kritēriju diapazonu aprakstiem.
Treškārt, attiecībā uz konkrētu punktu piešķiršanu katrā vērtību diapazonā rajona tiesa nav ņēmusi vērā pašsaprotamu vērtējuma skalu – punktu piešķiršanu diapazona robežās atkarībā no tā, cik ļoti piedāvājums atbilst diapazona aprakstam. Proti, būtībā ir pašsaprotami, ka piedāvājums ar novērtējumu 25 punkti konkrētā vērtētāja ieskatā šim aprakstam atbilst labāk nekā piedāvājums ar novērtējumu 23 punkti. Tas ir objektīvs gradācijas elements, kas arī uzlabo salīdzināmību.
Ceturtkārt, jāņem arī vērā, ka lietā esošajos piedāvājumu novērtējumos katrs vērtētājs ir sniedzis pamatojumu, kādēļ piešķirts noteikts punktu skaits pieļaujamā diapazona robežās. Tas dod iespēju pārliecināties, vai vērtējums ir patvaļīgs vai pamatots ar diapazona aprakstam atbilstošiem apsvērumiem.
Piektkārt, rajona tiesa nav apsvērusi un devusi nekādu vērtējumu pasūtītājas norādītajam objektivitātes palielināšanas instrumentam – eksperta pieaicināšanai.
Rajona tiesa spriedumā nav ņēmusi vērā šos instrumentus objektivitātes nodrošināšanai apstākļos, kad vērtējamais iepirkuma priekšmets ir ar radošu raksturu.
[9] Rajona tiesa salīdzinājumam kā objektīvāku iespējamu variantu ir norādījusi direkcijas vēlāk izstrādātu nolikumu līdzīgam iepirkumam, kurā katrā vērtību diapazonā ir iespēja nevis piešķirt jebkuru punktu skaitu tā ietvaros, bet ir tikai trīs iespējas (piemēram, 25 punktu diapazonā ir iespējams izvēlēties tikai trīs konkrētus variantus – 25, 15 vai 5 punkti). Taču Senāts (respektējot pasūtītājas rīcības brīvību pašai noteikt novērtēšanas kritērijus) pirmšķietami nesaskata, ka šāda novērtēšanas tehnika pati par sevi labāk ļautu sasniegt objektīvu novērtēšanu un reizē arī pasūtītāja mērķus attiecībā uz radoša rakstura iepirkuma priekšmetu, kurā sagaidāmo piedāvājumu saturs un radošuma izpausmes nav paredzamas. Jāatzīmē, ka šādā gadījumā novērtēšana var zaudēt elastību, individualizēta novērtējuma iespējas. Nevar nepamanīt, ka kritērija vērtējuma elementu apraksts toties kļuvis īsāks un formālāks, līdz ar to radot risku dažādu radošu aspektu atstāšanai ārpus vērtēšanas. Turklāt jebkurā gadījumā nav izslēgts subjektīvisma elements, jo, arī izšķiroties nevis punktu diapazona robežās, bet starp konkrētu punktu skaitu, vērtētājs var būt subjektīvs. Proti, gradācija būtībā būs tāda pati kā šajā lietā vērtējamā gadījumā – atkarībā no tā, cik ļoti piedāvājums atbilst kritērija aprakstam, tikai ar robustāku punktu piešķiršanu. To uzskatāmi parāda punktu skaita piešķiršana tikai atkarībā no tā, vai piedāvājums „atbilst”, „daļēji atbilst” vai „minimāli atbilst” aprakstam.
[10] Senāts piekrīt atbildētājas argumentam par Publisko iepirkumu likuma 26.panta otrās daļas nozīmi piedāvājumu vērtēšanā.
Minētā norma paredz: katrs iepirkuma komisijas loceklis piedāvājumu vērtē individuāli pēc visiem iepirkuma procedūras dokumentos norādītajiem vērtēšanas kritērijiem, izņemot gadījumu, kad piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai tiek izmantota tikai cena. Par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzīst to piedāvājumu, kurš pēc individuālo vērtējumu apkopošanas ieguvis visaugstāko novērtējumu.
Kā redzams, likums prezumē, ka var pastāvēt atšķirības komisijas locekļu vērtējumos, ja vien piedāvājumi nav skaidri sarindojami pēc tāda nepārprotama un objektīva kritērija kā cena. Tas, ka iepirkumu komisija sastāv no vairākiem locekļiem, palielina iespēju, ka vērtējums kopā veidos pēc iespējas objektīvāku iznākumu arī tad, ja vērtēšana ietver zināmu subjektivitātes elementu. Tas nozīmē, ka iepirkuma procedūra un tās galarezultātā pieņemtais lēmums nav atzīstams par neobjektīvu un prettiesisku tikai tādēļ, ka piedāvājumu vērtēšana notiek pēc kritērijiem, kuros nav pilnībā izslēgta subjektīva novērtējuma iespēja. Tas, vai būtu bijis jābūt subjektivitāti mazāk pieļaujošiem kritērijiem un to novērtēšanas kārtībai, ir vērtējams katrā konkrētā gadījumā. Šajā gadījumā, kā jau iepriekš skaidrots, nozīme jo īpaši ir piešķirama iepirkuma priekšmeta radošajam raksturam.
[11] Senāts arī vērš uzmanību, ka lietā ir strīds par t.s. „mazā iepirkuma” procedūras tiesiskumu, proti, tāda iepirkuma, uz kuru tā zemās līgumcenas dēļ attiecas mazāk striktas iepirkumu procedūras prasības, tiesiskumu. Tiesai, ievērojot likumdevēja mērķi mazāk nozīmīgos iepirkumos piemērot vienkāršākas procedūras prasības, būtu jāatturas prasīt tik sarežģītu un detalizētu nolikuma prasību izstrādi, kas padarītu iepirkuma procedūru nesamērīgi apgrūtinošu iepretim iepērkamā pakalpojuma vērtībai.
[12] Iepriekš minētās kļūdas tiesību normu piemērošanā varēja novest pie nepareiza lietas izskatīšanas rezultāta, tādēļ rajona tiesas spriedums ir atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai.