Senāts 2019.gada 9.decembra lēmumā lietā SKA-1730/2019 ir norādījis, ka vienīgais instruments, kas publiskajā iepirkumā ir pasūtītāja rīcībā, lai nodrošinātu, ka publiskā iepirkuma rezultāts atbilst pasūtītāja vajadzībām, ir iespēja iepirkuma nolikumā noteikt konkrētus kvalifikācijas un piedāvājumu pārbaudes kritērijus. Ņemot vērā, ka tikai pats pasūtītājs zina, kāda veida prece vai pakalpojums tam ir nepieciešams, tieši pasūtītāja kompetencē ir izvirzīt prasības, kas nodrošina, ka iepirkuma rezultātā tiks saņemts atbilstīgs izpildījums. Tāpēc pasūtītājam, nosakot kvalifikācijas un pretendentu piedāvājumu izvērtēšanas kritērijus, ir visai plaša rīcības brīvība. Ne tiesa, ne arī piegādātājs nevar pasūtītāja vietā noteikt, kāda ir pasūtītāja vajadzība un kādi kritēriji paredzami, lai šo vajadzību nodrošinātu. Vienlaikus minētais nenozīmē, ka pasūtītāja rīcība prasību noteikšanā varētu būt patvaļīga. Jebkurā gadījumā pasūtītāja rīcībai gan nolikuma sagatavošanā, gan piedāvājumu izvērtēšanā jābūt vērstai vienīgi uz iepirkuma mērķu sasniegšanu un pasūtītāja vajadzību apmierināšanu. Tāpēc pasūtītāja rīcības brīvības izmantošana, izvirzot pretendentiem attiecīgas prasības, nevar pārkāpt tās robežas, kas objektīvi vērstas uz kvalitatīvākā izpildījuma saņemšanu.
Iesniegumu izskatīšanas komisija, izvērtējot strīdus prasību, nekonstatē nepamatotu priekšrocību noteikšanu kādam no pretendentiem, kas būtu pretrunā ar publiskā iepirkuma mērķi.
Konkrētajā gadījumā iepirkuma priekšmets ir jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvdarbi, un Pasūtītājs kvalifikācijas prasību izpildi ir atļāvis apliecināt ar pieredzi, kas iegūta ēkās plašizklaides pasākumiem, izglītības, slimnīcu vai veselības aprūpes iestāžu vajadzībām (būvju klasifikācijas kods 126); koplietošanas telpu grupā (būvju klasifikācijas kods 1200); viesnīcās un tām līdzīga lietojuma ēkās (būvju klasifikācijas kods 121); biroju ēkās (būvju klasifikācijas kods 122), kas, Pasūtītāja ieskatā, specifikas un sarežģītības ziņā ir līdzvērtīgas. Tādējādi konstatējams, ka Pasūtītājs ir pieļāvis plašākas iespējas kvalifikācijas prasību izpildei, paplašinot konkurenci.
Iesniegumu izskatīšanas komisija arī vērš uzmanību, ka saskaņā ar Ekonomikas ministrijas veidotās darba grupas izstrādātajām vadlīnijām “Vadlīnijas kvalifikācijas prasību sagatavošanai ēku būvdarbu publisko iepirkumu nolikumos” attiecībā uz pieredzes objekta detalizācijas pakāpi ir norādīts, ka pretendenta vai speciālistu pieredzes prasību detalizācija ēku būvdarbos nedrīkst pārsniegt koda trīs ciparus atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 12.jūnija noteikumu Nr.326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” pielikumā ietvertajai kodifikācijai; izņēmums ir pieļaujams attiecībā uz rūpnieciskās ražošanas ēkām, kur detalizācija var būt sīkāka. Tāpat norādīts, ka pieredzes apliecināšanai, būvējot dzīvojamās ēkas un koplietošanas telpu grupas; viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas; biroju ēkas; ēkas plašizklaides pasākumiem, izglītības, slimnīcu vai veselības aprūpes iestāžu vajadzībām un citas nedzīvojamās ēkas, pretendentam/speciālistam jebkurā no augstāk minētajiem būvdarbiem būtu pieļaujama iepriekšēja pieredze jebkurā no šajā punktā minētajiem būvdarbiem.
Izskatāmajā lietā tādējādi konstatējams, ka Pasūtītājs, izvirzot kvalifikācijas prasības, ir ņēmis vērā minētās vadlīnijas.
Iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata par pamatotiem Pasūtītāja argumentus, ka nolikumā prasītajai pieredzei par jaunbūves būvdarbiem norādītajām ēku un telpu grupām (ēkas plašizklaides pasākumiem, izglītības, slimnīcu vai veselības aprūpes iestāžu vajadzībām; koplietošanas telpu grupa; viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas; biroju ēkas) ir būtiska nozīme, lai pārliecinātos par pretendenta spējām izpildīt Konkursā paredzēto līgumu. Vērā ņemams arī tas, ka prasībā iekļautā atsauce uz kodiem nav formāla kvalifikācijas pazīme, bet tikai raksturo pašu ēku, kas ir līdzvērtīga funkcionāli, un šādā aspektā Pasūtītājs arī vērtēs pieredzes atbilstību.
Tāpat Pasūtītājs ir argumentējis, kādēļ Iesniedzēja norādītais ēku veids – vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas, ja ar tām paplašinātu pieredzes apliecināšanas iespējas, nenodrošinātu Pasūtītāja mērķa sasniegšanu. Proti, iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā vērā ņemami ir Pasūtītāja sniegtie paskaidrojumi attiecībā uz atšķirībām tieši ēku konstrukciju specifikā (vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas pamatā tiek būvētas ar dzelzbetona vai metāla konstrukcijām, telpu eksplikācija šādās ēkās ir ar lielām iekšējām platībām u.tml.), tādējādi Iesniedzēja norādītais Objekts, kas ir tirdzniecības centrs, savas specifikas un sarežģītības ziņā var būt būtiski atšķirīgs no Pasūtītāja realizējamās ēkas, kā arī no apstrīdēto Konkursa nolikuma prasībās noteiktajiem pielīdzināmiem ēku un telpu grupu veidiem, nedodot iespēju pārliecināties par līdzvērtīgas pieredzes esamību.
Tādējādi iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka prasība par pieredzes apliecināšanu, norādot konkrētas ēku un telpu grupas, ir objektīva, ņemot vērā Pasūtītāja vēlmi pārliecināties par to, ka pretendents būs spējīgs pildīt Konkursa rezultātā noslēgto līgumu. Tāpat minētās apstrīdētās kvalifikācijas prasības ir samērīgas ar iepirkuma priekšmetā ietilpstošajiem darbiem, t.sk. ievērojot gan to, ka Pasūtītājs ir paplašinājis prasības izpildes iespējas satura un apjoma (minimālā pieredzes ēkas platība ir 2,5 reizes mazāka nekā Konkursā būvējamās ēkas iekšējā platība) ziņā, gan arī Pasūtītāja pārstāvju iesnieguma izskatīšanas sēdē norādīto, ka tirgū darbojas pietiekams skaits piegādātāju, kuri šādas prasības var izpildīt. Attiecīgi iesniegumu izskatīšanas komisijai nav pamata apstrīdētās prasības atzīt par konkurenci nepamatoti ierobežojošām un atcelt.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka šajā gadījumā vērā ņemams Senāta noteiktais, proti, ka, lai gan jebkura nolikuma prasība ierobežo konkurenci, tomēr, vērtējot nolikuma prasību atbilstību Publisko iepirkumu likumam, ir izslēdzami tikai nepamatoti, nevis jebkuri ierobežojumi konkurencei (skat. Augstākās tiesas 2013.gada 18.decembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-1033/2013 7.punktu).
Iesniedzēja iebildumi konkrētajā gadījumā ir saistīti ar apstākli, ka Iesniedzēja ieskatā Konkursa nolikuma prasības pretendentiem ir grozāmas, papildinot tās ar pieredzes objektu veidu daudzumu, tomēr vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē, ka Iesniedzējs būtu konkrēti pamatojis, kādēļ noteiktās prasības ir konkurenci nepamatoti ierobežojošas un neatbilstošas. Kvalifikācijas prasības ir noteiktas objektīvi, atbilst iepirkuma priekšmetam un ir vērstas uz kvalitatīvāka līguma izpildi.
Papildus uz izskatāmo jautājumu būtu attiecināms arī judikatūrā atzītais, ka, ciktāl attiecīgās prasības attaisno konkrētā iepirkuma līguma priekšmets, tiesai nav pamata tās atzīt par nesamērīgām tikai tāpēc vien, ka pretendenta vai iepirkumā ieinteresētās personas ieskatā tās nav pietiekami efektīvas, ekonomiski lietderīgas, ērtas vai nepieciešamas, lai pasūtītājs varētu veiksmīgi sasniegt iepirkuma mērķi, vai arī tāpēc, ka minētās personas strīdus prasībām gluži vienkārši neatbilst (skat., piemēram, Senāta 2020.gada 27.augusta spriedumu lietā Nr. SKA-297/2020). Iesniegumu izskatīšanas komisijas uzdevums, vērtējot apstrīdēto prasību tiesiskumu, nav izvērtēt šo prasību ekonomisko pamatotību vai pārliecināties, ka pasūtītājam konkrētais iepirkums tiešām ir ekonomiski nepieciešams vai lietderīgs. Sekojoši iesniegumu izskatīšanas komisijas kompetencē nav izvērtēt arī to, cik Pasūtītājam izmaksās tā izvirzīto prasību vai līguma nosacījumu izpilde un vai tas Pasūtītājam ir finansiāli izdevīgi. Šajā gadījumā konkrētās prasības attiecas uz visiem piegādātājiem vienlīdzīgi, un pretendentiem tās ir jāņem vērā, sagatavojot piedāvājumu dalībai Konkursā.