Iesniegumā argumentēts, ka Pasūtītājam ir pienākums vismaz kopsavilkuma veidā izpaust Iesniedzējam Sateba piedāvājuma būtiskākos aspektus un Iesniedzējam būtu nodrošināmas tiesības iepazīties ar Sateba piedāvājuma būtiskajiem elementiem, lai Iesniedzējam būtu iespējams efektīvi izmantot tiesību aizsardzības līdzekļus un pārbaudīt savas bažas par Sateba piedāvājuma atbilstību.
Publisko iepirkumu likuma 40.panta trešā daļa noteic, ka protokoli, ziņojums un citi iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija. No minētās tiesību normas izriet, ka iesniegtie piedāvājumi (kā dokumentu kopums) ir ierobežotas pieejamības informācija. Šis noteikums pašsaprotami attiecas arī uz pretendenta vēlāk sniegtajiem skaidrojumiem par savu piedāvājumu un iesniegtajiem papildu dokumentiem. Tādējādi neatkarīgi no tā, vai pretendents ir vai nav norādījis Pasūtītājam to, ka tā piedāvājums vai kāda piedāvājuma daļa satur komercnoslēpumu, ne piedāvājums, ne papildu pie piedāvājuma iesniegtie dokumenti nav vispārpieejama informācija, kuru pārējiem pretendentiem būtu tiesības saņemt.
Arī atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 37. pantam, ciktāl tas attiecas uz cita pretendenta piedāvājumu, pretendentam ir tiesības saņemt informāciju par izraudzītā piedāvājuma raksturojumu un nosacītajām priekšrocībām (otrās daļas 2. punkts). Tas, kādus tieši dokumentus vai informāciju savā piedāvājumā ir iekļāvis izraudzītais pretendents, nav saistīts ne ar izraudzītā piedāvājuma raksturojumu, ne tā nosacītajām priekšrocībām. Pretendentiem ir jārēķinās, ka publiskajā iepirkumā piedāvājumus pārbauda pasūtītājs, uzraugošā iestāde un tiesa, nevis citi pretendenti.
Publisko iepirkumu likuma 14. panta otrā daļā noteic, ka, paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.
Kā norādījusi Eiropas Savienības tiesa, publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru pamatā ir uzticamības attiecības starp līgumslēdzējām iestādēm un komersantiem, kas piedalās šajās procedūrās. Komersantiem ir jāvar iesniegt šīm līgumslēdzējām iestādēm visu informāciju, kas tām var būt noderīga līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, neraizējoties, ka tās nodos trešajām personām tādu informāciju, kuras izpaušana varētu kaitēt minētajiem komersantiem. Izskatot prasību par līgumslēdzējas iestādes pieņemtu lēmumu saistībā ar publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, sacīkstes princips nenozīmē, ka lietas dalībniekiem ir neierobežota un absolūta piekļuve visai ar attiecīgo līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru saistītajai informācijai, kas tikusi iesniegta par pārsūdzības izskatīšanu atbildīgajai iestādei. (sk. 2008. gada 14. februāra sprieduma lietā Nr. C450/06 36. un 51. apsvērumu). Senāts 2017. gada 9. marta spriedumā SKA-63/2017 ir norādījis, ka godīgas konkurences nodrošināšanas nolūkā var tikt neizpausta pat tāda informācija, kas noteikusi pasūtītāja lēmuma saturu (sk. sprieduma 8. punktu).
No lietas materiāliem izriet, ka par izraudzītā piedāvājuma nosacītajām priekšrocībām – Sateba iegūto vērtējumu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērijos Iesniedzējam ir paziņots Pasūtītāja 2024. gada 6. decembra vēstulē un tās pielikumā. Pārējā informācija, kuru, spriežot pēc iesniegumā norādītā, vēlētos saņemt Iesniedzējs – Sateba tehniskā piedāvājuma saturs, iesniegtie ISO sertifikāti, Sateba sniegto atbilžu saturs, u.tml. – ir konfidenciāla informācija, kura otram pretendentam nav atklājama.
Ņemot vērā minēto, iesniegums šajā daļā noraidāms kā nepamatots.