Ierobežotais laiks sūdzības iesniegšanai vērsts uz to, lai procedūrā konstatētie pārkāpumi tiktu novērsti pēc iespējas savlaicīgi un iepirkuma procedūras noslēgšanās netiktu nevajadzīgi kavēta.
Kā atzinusi Satversmes tiesa, sabiedrībai nozīmgu projektu īstenošanai un administratīvo izdevumu mazināšanai ir svarīgi, lai pasūtītājs pēc iespējas īsākā laikā noslēgtu iepirkuma līgumu un saņemtu nepieciešamās preces, pakalpojumus un būvdarbus. Jebkurš iepirkuma procedūras kavējums var ietekmēt veikto iepirkumu efektivitāti. Taču vienlaikus iepirkumu efektivitāti ietekmē arī pieņemto lēmumu pamatotība, valsts un pašvaldību līdzekļu efektīva izlietošana, atklātas un godīgas piegādātāju savstarpējas konkurences nodrošināšana, kas savukārt ietekmē uzņēmējdarbības vidi un sabiedrības attieksmi pret valsts pārvaldes darbības tiesiskumu. Līdz ar to visas sabiedrības izpratnē efektīvu iepirkuma norisi garantē tikai tādas prasības un ierobežojumi, kas nodrošina līdzsvaru starp laika ekonomiju iepirkuma procedūrās, no vienas puses, un procedūru tiesiskuma nodrošināšanu, kas ietver gan pamatotu pasūtītāja darbību iepirkuma procedūras laikā, gan arī pasūtītāja pieņemto lēmumu pēcpārbaudi, lai novērstu iepirkuma procedūrā iespējamās kļūdas, no otras puses (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 19.aprīļa sprieduma lietāNr.2009-77-01 30.punktu).
Savukārt apstrīdēšanas termiņa skaitījuma sākuma sasaiste ar laiku, kad personai paziņots tās piedāvājuma noraidīšanas iemesls, sasaucas ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā pausto atziņu, ka efektīvas pārsūdzības iespējas attiecībā uz tādu noteikumu pārkāpumiem, kas piemērojami publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā, var sasniegt tikai tad, ja šo prasību celšanai noteiktie termiņi sākas tikai datumā, kad prasītājs uzzinājis vai tam bija jāuzzina par iespējamo minēto noteikumu pārkāpumu (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2010.gada 28.janvāra sprieduma lietā C-406/08 „ Uniplex ” 30.-32.punktu).
[13] Publisko iepirkumu likumā nav tieši reglamentēts jautājums par sūdzības papildinājumiem un uz tiem attiecināmajiem termiņiem.
Eiropas Savienības Tiesa, ievērojot pretendenta tiesības lūgt pasūtītājam izsniegt detalizētu informāciju, atzinusi, ka tiesiskās noteiktības princips prasa, lai šādi iegūta informācija un informācija, kura varētu tikt iegūta, vairs nevar tikt izmantota par pamatojumu pretendenta celtai prasībai pēc valsts tiesiskajā regulējumā noteiktā termiņa prasības celšanai beigām. Ja pretendents pēc valsts tiesiskajā regulējumā paredzētā termiņa prasības celšanai beigām uzzina par apgalvotu pretlikumību, kura ir pieļauta, pirms ir pieņemts lēmums par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tad tiesības celt prasību par šo lēmumu tam ir garantētas vienīgi šajā termiņā, izņemot, ja valsts tiesiskajā regulējumā ir tieši paredzēta norma, ar kuru garantē šādas tiesības atbilstoši Savienības tiesībām (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2014.gada 8.maija sprieduma lietā C-161/13 ,,Irodinamica Spurgo Velox ” 34. un 35.punktu).
Apskatot Publisko iepirkumu likuma 83.panta otrajā daļā lietoto vārdisko formulējumu, atbilstoši kuram sūdzība iesniedzama par pārkāpumiem, kopsakarā ar minēto Eiropas Savienības Tiesas atziņu un mērķi, ar kādu likumā noteikts termiņš sūdzības iesniegšanai (sk. šā sprieduma 12.punktu), nevar uzskatīt, ka likumā noteiktais termiņš attiecas vienīgi uz sākotnējo iesniegumu, bet jebkuri tā papildinājumi var tikt iesniegti līdz pat sūdzības izskatīšanai. Proti, likumā noteiktais termiņš sūdzības iesniegšanai attiecas uz iebildumiem par jebkuru iepirkuma procedūrā pieļautu pārkāpumu (izņemot
par nolikumu), neatkarīgi no tā, vai pretendents likumā noteiktajā termiņā jau ir iesniedzis sūdzību par kādu no tiem vai nē.
Lai arī vēlākas sūdzības (sūdzības papildinājumi) attiecas uz vienu un to pašu iepirkuma procedūru, tās nevar uzskatīt par vienkāršiem sākotnējās sūdzības papildinājumiem, ja tās satur argumentus par tādiem pārkāpumiem, kas nav norādīti sākotnējā sūdzībā.
[14] 2013.gada 11.janvāra un 6.februāra sūdzībās norādīts uz atšķirīgiem pārkāpumiem, no kuriem katrs var būt pamats pasūtītāja lēmuma apstrīdēšanai.
Lai arī pieteicēja uzsver, ka sākotnējais iesniegums vērsts uz SIA „In-volv Latvia” piedāvājuma vērtēšanu kopumā (gan atbilstību kvalifikācijas prasībām, gan piešķirto punktu skaitu), tomēr šis apgalvojums neapstiprinās ar lietā esošajiem materiāliem. Sākotnējā iesniegumā pieteicēja nebija norādījusi uz konkrētiem pārkāpumiem SIA ,Jn-volv Latvia” piedāvājuma vērtēšanā, bet izteikusies vienīgi par minētā pretendenta neatbilstību kvalifikācijas prasībām un norādījusi uz tā iegūto punktu skaitu (kas pats par sevi nav pietiekami, lai uzskatītu, ka pieteicēja saskata pārkāpumus punktu piešķiršanā).
Līdz ar to uz katru no pieteicējas iesniegumiem atsevišķi attiecināms likumā noteiktais termiņš sūdzības iesniegšanai.
[15] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējai 2013.gada 4.janvārī nosūtīta vēstule par iepirkuma procedūras rezultātiem, kurā atspoguļots katram pretendentam piešķirto punktu skaits katrā vērtēšanas kritērijā. Tātad pasūtītājs savu informēšanas pienākumu īstenojis šajā datumā, un par šā pienākuma izpildi lietā strīda nav. Tas nozīmē, ka termiņš sūdzības iesniegšanai par procedūrā pieļautiem pārkāpumiem, tostarp attiecībā uz citu pretendentu vērtējumā pieļautiem pārkāpumiem, bija līdz 2013.gada 14.janvārim.
Iesnieguma papildinājumi iesniegti 2013.gada 6.februārī tādējādi nokavējot šo termiņu. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 83.\'panta pirmās daļas 1.punktu Birojs ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas, ja iesniegums neatbilst šā likuma 83.panta pirmās, otrās, trešās vai ceturtās daļas prasībām, tātad arī prasībai par procesuālo termiņu. Tādējādi Birojam, konstatējot, ka pieteicēja sūdzību iesniegusi novēloti, bija tiesības atstāt to bez izskatīšanas.
[16] Vispārīgi nevar izslēgt, ka tieši pasūtītāja ļaunprātība, nolaidība vai kļūda tādas informācijas sniegšanā, kas ir nozīmīga iespējami aizskarto personu tiesisko interešu aizsardzībai, varētu būtiski ierobežot pretendenta tiesības uz efektīvu pārskatīšanas procesu (sk. iepriekš minēto Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā „ Uniplex ”). Tādā gadījumā būtu pamats dziļāk apsvērt, kā Eiropas Savienības tiesību kontekstā būtu piemērojams nacionālais tiesiskais regulējums. Tomēr šajā lietā par pasūtītāja pienākumu izpildi attiecībā uz informācijas sniegšanu strīds nepastāv. Turklāt tiesa arī nav pievērsusies jautājumam par to, kad tieši pieteicēja ir saņēmusi informāciju par iespējamo pārkāpumu SIA ,Jn-volv Latvia” piedāvājuma vērtēšanā.
Pieteicēja norāda, ka tā 2013.gada 10.janvārī vērsusies pie pasūtītāja, lai saņemtu papildu informāciju, tiesā vai Birojā iesniegtajos dokumentos neprecizējot, kad tai šī informācija izsniegta. Atsevišķos dokumentos pieteicēja norāda, ka 2013.gada 11 .janvāra iesnieguma iesniegšanas laikā tās rīcībā šīs informācijas vēl nebija (sk., piemēram, lietas 1.sējuma 9.lapu, 219. un 220.lapu; 3.sējuma 129. un 150.lapu). Taču no tā nevar izdarīt secinājumus par laiku, kad saņemta pieprasītā informācija.
Pasūtītājs, atbildot uz Augstākās tiesas lūgumu sniegt viedokli par lietā nozīmīgiem tiesību jautājumiem, vērsis uzmanību uz to, ka, apmierinot pieteicējas 2013.gada 10.janvāra iesniegumā ietverto lūgumu, pieteicējas pārstāvim ļauts 2013.gada 11.janvārī klātienē iepazīties ar visu ar vērtēšanu saistīto informāciju, tostarp ar pieaicināto ekspertu atzinumiem
Tādējādi pastāv pamatotas šaubas par to, ka pieteicēja arī pēc papildu informācijas saņemšanas nebūtu varējusi vērsties iestādē likumā noteiktajā termiņā, tas ir, līdz 2013.gada 14.janvārim