Izvērtējot lietas materiālus, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka iepirkuma komisijas lēmums par Iesniedzēja piedāvājuma noraidīšanu Konkursā ir atceļams, jo konkrētajā gadījumā iesniegumu izskatīšanas komisijas vērtējumā bija pamats konstatēt, ka Iesniedzējs savā piedāvājumā ir pieļāvis acīmredzamu pārrakstīšanās kļūdu, uz ko pēc būtības savā iesniegumā IUB, kā arī Pasūtītājam sniegtajos paskaidrojumos norāda arī Iesniedzējs (to nosaucot par neuzmanības kļūdu), savukārt Iesniedzēja piedāvājuma noraidīšana ir vērtējama kā pārlieku formāla un neatbilstoša samērīguma principam.
Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā izskatāmajā lietā nav izšķirošas nozīmes tam, kādā veidā Iesniedzēja Konkursā iesniegtajā piedāvājumā pieļautā neprecīzi norādītā iepērkamo preču skaita kļūda izpaudusies/radusies, proti, nav tiesiskas nozīmes tam, vai tā radusies neuzmanības/pārrakstīšanās dēļ, norādot neprecīzu vienību skaitu, vai kādu citu iemeslu dēļ. Turklāt izskatāmajā lietā ir loģiski secināms, ka Iesniedzējs ir kļūdījies, norādot Konkursā iepērkamo preču apjomu, ko tas apliecinājis sniedzot skaidrojumu Pasūtītājam, nevis apzināti piedāvājis neatbilstošu apjomu. Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā konkrētajā gadījumā būtiski ir tas, ka, precizējot Iesniedzēja piedāvājumā pieļauto kļūdu, netiek grozīts Iesniedzēja piedāvājums pēc būtības, jo Iesniedzēja piedāvājumā attiecīgajā pozīcijā norādītā vienības cena netiek grozīta, bet mainās kopējā cena, ņemot vērā aktuālo konkrēto vienību skaitu.
Saskaņā ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 7.oktobra lēmumā lietā SKA-965/2014 ietvertajām atziņām ar aritmētisko kļūdu ir saprotama kļūda, kas radusies aritmētisku darbību rezultātā, piemēram, norādīto vienības cenu nepareiza saskaitīšana; aritmētiskas kļūdas ir labojamas ar aritmētiskām darbībām un šādas kļūdas konstatē un izlabo pasūtītājs piedāvājumu vērtēšanas laikā. Tādējādi iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, lai pieļauto kļūdu atzītu par aritmētisku kļūdu, nepietiek ar to vien, ka kļūda ir labojama ar aritmētiskām darbībām, bet primāri ir jākonstatē, ka šī kļūda ir radusies aritmētisko darbību rezultātā.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka konkrētajā gadījumā tai nerodas šaubas par to, ka Iesniedzēja finanšu piedāvājumā konstatētā kļūda radusies tehnisku iemeslu dēļ. Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā šī kļūda nav atzīstama par aritmētisku kļūdu, bet gan acīmredzamu kļūdu, kas līdzīgi aritmētiskai kļūdai labojama, veicot aritmētiskas darbības, proti, konkrētajā gadījumā, tā kā saskaņā ar Konkursa nolikumā ietverto finanšu piedāvājumu veidni ir zināms nepieciešamo iekārtu skaits, kā arī Iesniedzējs piedāvājumā ir norādījis vienas vienības cenu, līdz ar to nešaubīgi pastāv iespēja aprēķināt izmaksas, kādas būtu norādāmas piedāvājumā, novēršot konstatēto kļūdu. Kā norāda Eiropas Savienības tiesa spriedumā lietā C-599/10, „izņēmuma gadījumā ar piedāvājumu saistītie dati vietām var tikt laboti vai papildināti tāpēc, ka tos vienkārši acīmredzami ir nepieciešams precizēt vai lai novērstu acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas, ja vien šis grozījums neizraisa faktisku jauna piedāvājuma izteikšanu.”
Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā Iesniedzējs, sagatavojot finanšu piedāvājumu, acīmredzami kļūdījies, norādot vienību daudzumu. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka šādi kļūdu labojumi var tikt veikti, ja kļūdas iespējams labot tikai vienā noteiktā veidā, par ko nepastāv šaubas, turklāt kļūdas cēlonis ir viegli konstatējams un veiktie labojumi ir nepārprotami izsekojami.
Ņemot vērā minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzēja iesniegums ir pamatots.