No Pasūtītāja paskaidrojumiem izriet, ka, ņemot vērā Pretendenta piedāvājumā iekļauto norādi par apakšuzņēmēja solidāro atbildību, tas paredz iespēju slēgt iepirkuma līgumu ar Pretendentu un apakšuzņēmēju kā ar piegādātāju apvienību. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka saskaņā ar Pretendenta iesniegto piedāvājumu apakšuzņēmējs, uz kura finanšu apgrozījumu Pretendents atsaucas, nav norādīts kā piegādātāju apvienības dalībnieks un kā iespējamā iepirkuma līguma puse, no Piedāvājumā iekļautajiem dokumentiem neizriet apakšuzņēmēja nodoms slēgt iepirkuma līgumu ar Pasūtītāju. Tādējādi iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka konkrētajā situācijā, ja Pasūtītājs plānotu slēgt iepirkuma līgumu šādā veidā, tam būtu jālūdz grozīt Pretendenta piedāvājums, savukārt šādi grozījumi būtu pretrunā Publisko iepirkumu likuma 2.pantā ietvertajam vienlīdzīgas attieksmes principam.
Iesniegumu izskatīšanas komisija paskaidro, ka vienlīdzīgas attieksmes princips un diskriminācijas aizlieguma princips, kā arī pienākums nodrošināt pārskatāmību nepieļauj nekādas sarunas starp līgumslēdzēju iestādi un kādu no pretendentiem publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras laikā, kas nozīmē to, ka principā piedāvājums pēc tā iesniegšanas vairs nevar tikt grozīts ne pēc līgumslēdzējas iestādes, ne pēc pretendenta ierosmes. No tā izriet, ka līgumslēdzēja iestāde, ja tā piedāvājumu uzskata par neprecīzu vai neatbilstošu specifikācijās ietvertajām tehniskajām prasībām, nevar prasīt paskaidrojumus no pretendenta (Eiropas Savienības Tiesas 2016.gada 7.aprīļa spriedums lietā C-324/14 62.punkts). Taču ar piedāvājumu saistītie dati vietām var tikt laboti vai papildināti, citstarp tāpēc, ka tie vienkārši acīmredzami ir jāprecizē vai lai novērstu acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas. Šim nolūkam līgumslēdzējai iestādei jānodrošina, lai piedāvājuma precizēšanas lūgums neizraisītu situāciju, ka attiecīgais pretendents faktiski iesniedz jaunu piedāvājumu. Sekojoši neprecīzas informācijas precizēšana nepieciešamības gadījumā ir akceptējama, ja tā nenoved pie piedāvājuma grozīšanas (Senāta 2018.gada 31.oktobra spriedums lietā SKA-1006/2018 10.punkts). Piedāvājuma precizēšanas jēga ir atklāt pretendenta jau piedāvājuma iesniegšanas laikā pastāvējušo ieceri attiecībā uz piedāvājumu, kas sākotnēji nav formulēta pietiekami konkrēti vai skaidri, taču jauna satura piešķiršana kādam piedāvājuma formulējumam (pat ja šis saturs sākotnējam nekonkrētajam formulējumam atbilst) uzskatāma par piedāvājuma grozījumiem (Senāta 2018.gada 31.oktobra spriedums lietā SKA-1006/2018 11.punkts).
Tādējādi iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka konkrētajā situācijā Pasūtītājam nav pamata ļaut Pretendentam papildināt iesniegto vienošanos, jo informācija, kas pierādītu, ka apakšuzņēmējs apņemas slēgt iepirkuma līgumu ar Pasūtītāju, pēc būtības grozītu Pretendenta sākotnēji iesniegto piedāvājumu. Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 45.panta astotajai daļai un Konkursa nolikuma 4.3.1.2.punktam Pretendentam ir jāpierāda Pasūtītājam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot piedāvājumā attiecīgus dokumentus. Proti, no Pretendenta piedāvājuma ir jāizriet tam, kā ir paredzēta cita piegādātāja resursu nodošana, uzņemoties solidāru atbildību un saistības pret Pasūtītāju, kas no piedāvājumā iesniegtās vienošanās neizriet. Šīs informācijas trūkums Pretendenta piedāvājumā, kas ir būtisks Pretendenta kvalifikācijas novērtējumā, un tās papildināšana, piešķirot jaunu saturu apliecinājumā ietvertajai informācijai, nav uzskatāma par pārrakstīšanas kļūdu labošanu vai piedāvājuma precizēšanu.