Iesniedzējs uzskata, ka tā piedāvājums nav novērtēts atbilstoši Konkursa nolikuma 3. vērtēšanas kritērijam “Ekspertu sertifikācija” (S), jo uzskata, ka tam šajā vērtēšanas kritērijā vajadzēja saņemt maksimālo punktu skaitu, tā kā piedāvājumā ir iekļauti vairāki atbilstoši speciālisti šim kritērijam.
Vadoties no Pasūtītāja iepirkuma komisijas 2024. gada 6. septembra sēdes protokolam Nr. 6 pievienotajiem individuālajiem iepirkuma komisijas locekļu vērtējumiem un Pasūtītāja sniegtajiem paskaidrojumiem, iepirkuma komisija konstatēja, ka tikai vienam no Iesniedzēja piedāvātajiem ekspertiem ir atbilstošs sertifikāts un tas ir iegūts IAAP – par to tika piešķirti 10 punkti. Attiecībā uz citiem Iesniedzēja piedāvātajiem ekspertiem Pasūtītāja iepirkuma komisija konstatēja, ka ISTQB un ISQI izdotie ISTQB sertifikāti nav atbilstoši Konkursa nolikuma prasībām, jo šo organizāciju izveides un darbības mērķis nav digitālā piekļūstamība, bet gan programmatūras testēšanas jautājumu risināšanā.
Arī Iesniedzējs pēc būtības neapstrīd to, ka tikai vienam no tā piedāvātajiem speciālistiem ir tieši Konkursa nolikumā atbilstošs sertifikāts un tas ir iegūts IAAP, bet gan uzskata, ka arī pārējiem speciālistiem izdotie sertifikāti ir atbilstoši Konkursa nolikuma prasībām.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka saskaņā ar Konkursa nolikumā šajā vērtēšanas kritērijā norādīto prasību speciālistam ir jābūt piekļūstamības jomā iegūtam sertifikātam starptautiski atzītā organizācijā, kuras izveides un darbības mērķis tieši ir digitālā piekļūstamība (piemēram, IAAP).
Lai arī Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka tā pārējo speciālistu sertifikāti atbilst Konkursa nolikumā minētajam vērtēšanas kritērijam, iesniegumu izskatīšanas komisija, vadoties no lietas materiāliem, Iesniedzēja iesnieguma un tā pārstāvju iesniegumu izskatīšanas sēdē minētā, nekonstatē, ka abu šo organizāciju izveides un darbības mērķis ir digitālā piekļūstamība. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka lietā nav strīda, ka Iesniedzēja pārējo piedāvāto speciālistu sertifikāti aptver lietojamību, lietotāja pieredzi (UX) un arī piekļūstamību, taču tas nav pietiekoši, lai iepirkuma komisija novērtētu Iesniedzēja piedāvājumu šajā kritērijā ar maksimālo punktu skaitu. Atbilstoši nolikumā noteiktajai prasībai netiek vērtēts tas, vai izdotais sertifikāts ietver arī piekļūstamības jomu, bet gan tas, vai starptautiskas organizācijas, kas izdevusi attiecīgo sertifikātu, izveides un darbības mērķis ir tieši digitālā piekļūstamība. No minētā ir secināms, ka šāda organizācija izdod sertifikātus tieši konkrētajā jomā, jo tās primārais izveides un darbības mērķis ir tieši digitālā piekļūstamība, tādējādi piekļūstamība nav tikai viens no pakārtotiem aspektiem sertifikāta tvērumā. Iesniegumu izskatīšanas komisija arī norāda, ka nolikumā nav noteikta prasība, ka šai sertifikāta izdevējiestādei viens no tās mērķiem ir digitālā piekļūstamība, bet gan nolikuma prasībā ir norāde uz mērķi vienskaitlī, kas faktiski nozīmē tieši šīs organizācijas izveides un darbības primāro mērķi.
Iesniegumu izskatīšanas komisijas norāda, ka arī no Pasūtītāja iepirkuma komisijas 2024. gada 20. augustā Elektronisko iepirkumu sistēmā sniegtajām atbildēm uz pretendentu uzdotajiem jautājumiem par Konkursa nolikumu, tai skaitā par Konkursa nolikuma 6.2.4. punkta vērtēšanas kritēriju Nr.3 “Ekspertu sertifikācija (S)”, neizriet apsvērumi, lai Iesniedzēja piedāvāto speciālistu kvalifikāciju novērtētu ar maksimālo punktu skaitu. Šajā skaidrojumā, cita starpā, Pasūtītājs ir norādījis, ka šobrīd sertifikāta veids un līmenis iepirkuma dokumentācijā nav precīzi noteikts tieši tā iemesla dēļ, lai pagaidām, kamēr potenciālie pretendenti vēl sāk apzināties sertifikācijas nepieciešamību, netiktu ierobežoti – pieļaujot pēc iespējas plašāku sertifikātu loku un to izdevēju loku. Tāpat Pasūtītāja iepirkuma komisija norādījusi, ka vienlaikus iepirkuma dokumentācijā ir norāde, ka sertifikāta izdevēja izveides mērķim ir jābūt digitālajai piekļūstamībai, jo Latvijā un starptautiski darbojas daudz organizācijas, kas veic digitālo dizaineru apmācības, kur kaut kas minēts arī par digitālo piekļūstamību un par dažu stundu kursiem piešķir apliecinājumus (kurus mēdz nosaukt arī par sertifikātiem).
Līdz ar to Pasūtītāja iepirkuma komisija, arī sniedzot atbildes saistībā ar Konkursa nolikumā ietvertām prasībām, ir norādījusi, ka sertifikāta izdevēja izveides mērķim ir jābūt digitālajai piekļūstamībai.
Iesniegumu izskatīšanas komisija arī vērš uzmanību uz to, ka IAAP kā sertifikāta izdevējiestāde ir minēta pašā Konkursa nolikuma prasībā. Lai gan IAAP minēta kā piemērs, tas tomēr tikai pasvītro konkrētās prasības mērķi un tvērumu, t.i., sniedz piegādātājiem priekšstatu par to, kura organizācija ir uzskatāma par tādu, kas izveidota un darbojas digitālās piekļūstamības jomā. Vienlaikus secināms, ka Pasūtītāja mērķis nav noteikt konkrētu sertifikātu (vai sertifikācijas līmeni), tādēļ Konkursa nolikuma prasībās tas nav norādīts.
No Iesniedzēja iesnieguma secināms, ka Iesniedzējs nav atbilstoši izpratis konkrēto prasību, jo IAAP ir minēta tikai kā piemērs un Pasūtītājs arī nevar pārliecināties par sertifikāta izdevējiestādes izveides un darbības mērķiem. Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā no Konkursa nolikuma prasības izriet tāda tās interpretācija, kādu to paredzējis Pasūtītājs un kāda ir piemērota piedāvājumu vērtēšanas laikā, jo, pirmkārt, nolikumā ir tieša norāde uz organizācijas izveides un darbības mērķi, attiecīgi pēc šīs pazīmes arī ir nosakāms, vai sertifikāts ir vai nav prasībai atbilstošs, otrkārt, organizācijas izveides un darbības mērķis ir objektīvi noskaidrojams, ja pēc būtības šāds strīds pastāvētu, un, treškārt, IAAP norāde Konkursa nolikuma prasībā kā uz piemēru vēl jo vairāk uzsver jeb paskaidro pašas prasības saturu.
Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā minēto prasības izpratni nevar mainīt fakts, vai IAAP šobrīd ir vai nav vienīgā šāda starptautiski atzīta organizācija, kuras izveides un darbības mērķis ir digitālā piekļūstamība. Par minētās organizācijas izveides un darbības mērķi lietā strīds nepastāv, savukārt Iesniedzējs nav norādījis uz citām organizācijām, kurām arī būtu šāds izveides un darbības mērķis. Iesniedzēja norāde, ka arī ISTQB un ISQI darbības mērķi ir saistīti ar digitālo piekļūstamību, nav pamatota, jo lietā nav konstatējams un nav iesniegts neviens pierādījums, kas apstiprinātu, ka šo organizāciju izveides un darbības primārais mērķis ir tieši digitālā piekļūstamība.
Iesniegumu izskatīšanas komisija arī vērš uzmanību, ka izskatāmajā lietā pastāv strīds par attiecīgās nolikuma prasības interpretāciju un piemērošanu, t.i., punkti tiek piešķirti par atbilstošu sertifikātu un netiek vērtētas kādas citas Iesniedzēja speciālistu kompetences un/vai pieredze.
Apkopojot minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzēja iesniegums nav pamatots un Pasūtītāja iepirkuma komisijas lēmums Konkursa rezultātiem ir atstājams spēkā