Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 2.15. apakšpunktu galvenais būvdarbu veicējs piesaista citus atsevišķus būvdarbu veicējus, noslēdzot attiecīgus līgumus, un tā pienākums ir realizēt būvobjektu dabā atbilstoši būvprojektam. Galvenā būvdarbu veicēja pienākumi konkretizēti noteikumu 93. punktā, tajos citstarp ietilpst: organizēt būvdarbus būvlaukumā atbilstoši darbu organizēšanas projektam, darba aizsardzības plānam un darbu veikšanas projektam; iesaistīt būvniecības procesā tikai atbilstošas kvalifikācijas būvdarbu izpildītājus; nodrošināt, ka būvdarbos tiek izmantoti tikai atbilstoši būvizstrādājumi un ka būvdarbu žurnālā ir informācija par visiem atsevišķu būvdarbu veicējiem, kas piesaistīti konkrētā objekta realizācijai, u.tml. Papildus minētajam atbilstoši noteikumu 95. punktam galvenais būvdarbu veicējs ieceļ sertificētu atbildīgo būvdarbu vadītāju, kura vadībā tiek veikti būvdarbi. No minētajās normās reglamentētajiem galvenā būvdarbu veicēja pienākumiem izriet, ka tieši galvenais būvdarbu veicējs organizē būvdarbus un nodrošina ar tiem saistītos drošības un kvalitātes aspektus, kas ir būtiski sekmīgai būvprojekta realizācijai dzīvē. Galvenais būvdarbu veicējs ir atbildīgs par visiem būvdarbiem kopumā. Turklāt atbildība par būvdarbu pienācīgu izpildi un uzbūvētā būvobjekta atbilstību tiesību normām galvenajam būvdarbu veicējam (būvuzņēmējam) jāuzņemas neatkarīgi no tā, vai būvdarbus ir veicis pats vai arī tā piesaistīts apakšuzņēmējs.
Izskatot citus Iesniedzēja piedāvājumā iekļautos dokumentus, iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka saskaņā ar Iesniedzēja sniegto informāciju par personu apvienības dalībniekiem Iesniedzēja partneris Nr. 1 veiks 30% no kopējo dabu apjoma un tie ir saistīti ar ārējo kanalizācijas tīklu, lietus ūdens kanalizācijas tīklu, ūdensvada izbūves darbiem, ārējo elektrotīklu, ārējo elektronisko sakaru tīklu izbūves darbiem. Iesniedzēja partneris Nr. 2 veiks 35% no kopējo dabu apjoma un tie ir saistīti ar teritorijas daļas, ceļa darbiem, būvdarbu vadīšanu un organizēšanu. Iesniedzēja partneris Nr. 3 veiks 35% no kopējā dabu apjoma un tie ir saistīti ar projekta vadību un vispārējo būvdarbu veikšanu un būvdarbu vadīšanu.
Tāpat saskaņā ar Iesniedzēja iesniegto Konkursa nolikuma 8. pielikumā noteikto formu “Informācija par līguma izpildē iesaistītajiem speciālistiem” Iesniedzējs ir paredzējis līguma izpildē iesaistīt tieši Iesniedzēja (piegādātāju apvienības speciālistus), kuriem ir noslēgti darba līgumi ar piegādātāju apvienības biedriem.
Līdz ar to iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka, lai arī SIA “ARB 7” kā apakšuzņēmējs ir iesniegusi apliecinājumu, saskaņā ar kuru piekrīt vadīt un nodrošināt darbu izpildi būvlaukumā atbilstoši normatīvo aktu un būvprojekta prasībām; iesaistīties līguma vadībā un nodrošināt konkrēta līguma izpildi, t.i., praktiski veikt galvenā būvdarbu veicēja pienākumus, tomēr vadoties no pārējiem iepriekšminētajiem Iesniedzēja piedāvājumā esošajiem dokumentiem, secināms, ka Iesniedzējs ir paredzējis, ka Iesniedzējs pats (tā dalībnieki) un tā darbinieki veiks būvdarbu vadīšanu un organizēšanu. No personu apvienības vienošanās par darbu sadalījumu un arī apakšuzņēmējiem nododamo darbu saraksta (6.pielikums) vispār neizriet, ka Iesniedzējs ir plānojis galvenā būvdarbu veicēja pienākumus nodot piesaistītajam apakšuzņēmējam, turklāt nav arī paredzēts, ka apakšuzņēmējs iecels atbildīgo būvdarbu vadītāju vai iesaistīs savus darbu vadītājus, lai reāli piedalītos galvenā uzņēmēja funkciju veikšanā.
Vadoties no Senāta atziņām līdzīgā lietā (Senāta 2021.gada 27.augusta lēmums lietā Nr.SKA-1252/2021), jautājumā par trešās personas balstīšanos uz apakšuzņēmuma iespējām, izšķiroši ir tas, vai lietā esošie pierādījumi atspoguļo apakšuzņēmēja tādu iesaisti iepirkuma līguma izpildē, lai apakšuzņēmēja pieredze ne tikai tiktu atzīta par noderīgu, bet tā arī faktiski tiktu izmantota, lai nodrošinātu kvalitatīvu iepirkuma līguma izpildi kopumā. Kā konkrētajā lietā ir norādījis Senāts, gan no apakšuzņēmēja apliecinājuma, gan savstarpējās vienošanās izriet, ka apakšuzņēmējs iepirkuma līguma izpildē apņēmies piedalīties līguma pārvaldībā, būvdarbu vadībā un būvdarbu (vispārceltniecisko darbu) izpildē; šajā sakarā apakšuzņēmējs apņēmies piedalīties gan ar saviem speciālistiem, gan tehniku. Senāts šajā lietā, izvērtējot iesniegtos pierādījumus, tos vērtēja tieši caur apakšuzņēmēja atbildīgo darba vadītāju iesaisti līguma vadībā, lēmumā norādot, ka “tieši tas, ka UAB Mitnija ir apliecinājusi gatavību līdzdarboties ēkas būvdarbu vadīšanā, piesaistot savus lietpratīgos resursus, tostarp pieredzējušo būvdarbu vadītāju, kas tandēmā ar trešās personas atbildīgo būvdarbu vadītāju vadīs atjaunošanas un pārbūves darbus, apstiprina secinājumu, ka UAB Mitnija nodoto darbu apjoms ir būtisks tieši no atbildības un veicamo darbu nozīmīguma viedokļa un pierāda to, ka šī iesaiste nav formāla, bet pēc būtības vērsta uz galvenā būvdarbu veicēja pienākumu izpildi sazobē ar trešo personu. […] Tālab tieši profesionālās pieredzes būvdarbu vadīšanā aspekts Senāta pirmšķietamā vērtējumā ir bijis būtisks trešās personas izvēlei par labu UAB Mitnija, un, kā redzams no vienošanās starp trešo personu un UAB Mitnija¸ kā arī iesniegtajiem apliecinājumiem, tieši uz šo resursu trešā persona plāno balstīties faktiskajā līguma izpildē”. Un, kā to lēmumā uzsver Senāts, “ konkrētajā gadījumā piedāvājumā atspoguļotais sadarbības modelis pirmšsķietami parāda pietiekamu iesaisti līguma izpildē un attiecīgi pierāda, ka trešajai personai būs nepieciešamā pieredze ne tikai formāli (uz papīra), bet arī tā tiks izmantota nolūkā izpildīt līgumu”.
Līdz ar to būtiski, ka apakšuzņēmējs, uz kura pieredzi balstās, ne tikai piekrīt piedalīties līguma izpildē un vadībā, bet arī reāli tajā tiek iesaistīts, taču iesniegumu izskatīšanas komisija no lietas materiāliem nesecina un no Iesniedzēja piedāvājuma neizriet, ka apakšuzņēmējs tiks iesaistīts līguma izpildē tādā apjomā, kas ļauj sasniegt Konkursa nolikuma 5.1.7. punkta prasībā noteikto un šīs prasības mērķi, t.i., ka persona, kurai ir pieredze kā galvenajam būvuzņēmējam piedalīsies arī līguma izpildē kā galvenais būvuzņēmējs.
Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka konkrētajā lietā ir vērā ņemams fakts, ka Iesniedzējam pašam nav prasītās pieredzes (t.i., pieredze neatbilst Konkursa nolikuma prasībām, par ko strīds nepastāv), līdz ar to Iesniedzējs pilnībā balstās uz apakšuzņēmēja iespējām jeb profesionālo pieredzi, nevis tikai kādā daļā.
Līdz ar to iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Pasūtītāja iepirkuma komisija, izslēdzot pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ir rīkojusies atbilstoši Publisko iepirkumu likumam un Iesniedzēja iesniegums saistībā ar tā izslēgšanu no Konkursa nav pamatots.