Konkursa nolikuma 5.10.punkts noteic prasību pretendentam iesniegt ražotāja apstiprinājumu vai atbilstoši pilnvarota ražotāja reģionālā pārstāvja autorizāciju, kas var būt sertifikāta kopija, garantijas vēstule vai citi pierādījumi.
Lietā nepastāv strīds par to, ka nolikuma 5.9. un 5.10.punktā minētais dokuments Iesniedzēja piedāvājumā netika iesniegts, bet tas tika iesniegts piedāvājumu vērtēšanas laikā (Iesniedzēja 2024.gada 22.janvāra vēstule), atbildot uz Pasūtītāja iepirkuma komisijas pieprasījumu (2024.gada 16.janvāra vēstule Nr.4/1-9.2) Iesniedzējam skaidrot, kur šāds dokuments ir atrodams tā piedāvājumā.
Pasūtītāja iepirkuma komisija, iepazīstoties ar Iesniedzēja iesniegtajiem piedāvājuma precizējumiem, ir secinājusi, ka nav pamata piemērot Publisko iepirkumu likuma 41.panta sesto daļu un pieņemt Iesniedzēja vēlāk iesniegto nolikuma 5.9. un 5.10.punktā prasīto dokumentu, un attiecīgi lēmusi, ka Iesniedzējs ir izslēdzams no tālākas dalības Konkursā, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 14.punktā minēto kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu, proti, ja kandidāts vai pretendents ir sniedzis nepatiesu informāciju, lai apliecinātu atbilstību šā panta noteikumiem vai saskaņā ar šo likumu noteiktajām kandidātu un pretendentu kvalifikācijas prasībām, vai nav sniedzis prasīto informāciju.
Izvērtējot Iesniedzēja norādītos iebildumus un argumentus, secināms, ka izskatāmajā lietā pastāv strīds par Pasūtītāja iepirkuma komisijas lēmuma izslēgt Iesniedzēju no tālākas dalības Konkursā tiesiskumu. Iesniedzēja ieskatā Pasūtītājam konkrētajā gadījumā bija jārīkojas atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 41.panta sestajai daļai un jāpieņem vērtēšanai Iesniedzēja papildu iesniegtie, sākotnēji trūkstošie nolikuma 5.9. un 5.10.punktā prasītie kvalifikācijas dokumenti.
Publisko iepirkumu likuma 41.panta sestā daļa noteic, ja pasūtītājs konstatē, ka pieteikumā vai piedāvājumā ietvertā vai kandidāta vai pretendenta iesniegtā informācija vai dokuments ir neskaidrs vai nepilnīgs, tas pieprasa, lai kandidāts vai pretendents, vai kompetenta institūcija izskaidro vai papildina minēto informāciju vai dokumentu vai iesniedz trūkstošo dokumentu, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem un pretendentiem. Termiņu nepieciešamās informācijas vai dokumenta iesniegšanai pasūtītājs nosaka samērīgi ar laiku, kas nepieciešams šādas informācijas vai dokumenta sagatavošanai un iesniegšanai.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Publisko iepirkumu likuma 41.panta sestā daļa paredz pasūtītāja tiesības pieprasīt ne tikai lūgt izskaidrot vai papildināt kandidāta vai pretendenta jau iesniegto informāciju, bet arī iesniegt trūkstošo dokumentu, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem un pretendentiem. Sekojoši – konkrētajā gadījumā Pasūtītāja iepirkuma komisijai, saņemot no Iesniedzēja sākotnēji piedāvājumā iztrūkstošos nolikuma 5.9. un 5.10.punktā prasītos dokumentus, bija nepieciešams vērtēt to, vai šie dokumenti var tikt pieņemti vērtēšanai, nepārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu pret pārējiem pretendentiem. Kā vairākkārt atzīts judikatūrā, šādos gadījumos ir būtiski nošķirt, vai pretendents papildina (precizē) piedāvājumā norādīto informāciju vai iesniedz pilnīgi jaunu informāciju, kas pēc būtības groza (maina) iesniegto piedāvājumu (sk., piemēram, Senāta 2016.gada 10.novembra spriedumu lietā Nr. SKA714/2016, 2018.gada 31.oktobra spriedumu lietā Nr. SKA-1006/2018, 2021.gada 18.jūnija spriedumu lietā Nr. SKA-176/2021).
Ievērojot to, ka Iesniedzēja piedāvājumā ir norādīts, kāda konkrēta ražotāja produkcija jeb risinājumi tiek piedāvāti, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzējs, atbildot uz Pasūtītāja pieprasījumu un iesniedzot trūkstošo nolikuma 5.9. un 5.10.punktā prasīto kvalifikācijas dokumentu, nekādā veidā nav nedz grozījis, nedz mainījis savu sākotnēji iesniegto piedāvājumu, kā arī tas nerada Iesniedzējam nekādas priekšrocības, piemēram, saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēlē, un sekojoši arī vienlīdzīgas attieksmes pret citiem pretendentiem principa pārkāpuma risku. Tāpat vērā ņemams, ka informācija par to, ka Iesniedzējs ir attiecīgā ražotāja pilnvarots jeb autorizēts pārstāvis, ir publiski pieejama un viegli konstatējama gan Iesniedzēja, gan attiecīgā ražotāja tīmekļvietnē, kā arī, kā norādīja Iesniedzēja pārstāvji iesnieguma izskatīšanas sēdē, ir labi zināma Pasūtītājam, ņemot vērā Pasūtītāja un Iesniedzēja iepriekšējo sadarbību un noslēgtos līgumus.
Līdz ar to iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Pasūtītāja iepirkuma komisijas rīcība, nevērtējot Iesniedzēja papildu iesniegto dokumentu kopsakarā jau ar piedāvājumā iesniegto informāciju, bet faktiski automātiski noraidot jeb izslēdzot Iesniedzēju, ir atzīstama par pārlieku formālu un neatbilstošu samērīguma principam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzēja iesniegums šajā daļā ir pamatots un attiecīgi Pasūtītāja iepirkuma komisijas lēmums par Iesniedzēja izslēgšanu ir atceļams.