Iesniedzējs Konkursa nolikuma 1.9. punktā noteikto līguma saistību izpildes nodrošinājuma apmēru uzskata par nepamatoti augstu un konkurenci ierobežojošu.
Pasūtītājs paskaidroja, ka ir veicis izmaksu aprēķinus, modelējot gadījumu, ja pārvadātājs neuzsāk vai pēkšņi pārtrauc sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumu un Pasūtītājam būtu jārīkojas “ārkārtas apstākļos”. Šādas darbības “ārkārtas apstākļos” prasa dažādus būtiskus papildu izdevumus un administratīvo resursu. Iepirkuma līguma saistību izpildes garantija nodrošina Pasūtītājam iespēju saņemt kompensāciju (garantijas summu) gadījumos, kad pārvadātājs nepilda saistības.
Konkursa nolikuma 1.9. punkts paredz, ka saistību izpildes garantija 850 000 euro apmērā bankas vai apdrošināšanas sabiedrības neatsaucamas pirmā pieprasījuma garantijas veidā, kuras noteikumi ir saskaņoti ar Pasūtītāju, un, kas ir spēkā līdz pakalpojuma sniegšanas beigšanas dienai atbilstoši līguma 5.3. apakšpunktam un 3 (trīs) mēnešus pēc tās. [..] Pasūtītājam ir tiesības izmantot saistību izpildes nodrošinājumu, ja pārvadātājs nepilda līgumā noteiktās saistības, lai kompensētu pārvadātāja saistību neizpildes rezultātā Pasūtītājam nodarītos zaudējumus vai lai ieturētu līgumsodu.
Publisko iepirkumu likuma 50.panta pirmā daļa paredz, ka pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents iesniedz vai iemaksā piedāvājuma nodrošinājumu un saistību izpildes nodrošinājumu; pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos noteic piedāvājuma nodrošinājuma un saistību izpildes nodrošinājuma veidus, apmēru un termiņu, kā arī iesniegšanas un izsniegšanas, iemaksāšanas un izmaksāšanas noteikumus.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka līguma (saistību) izpildes nodrošinājuma mērķis ir mazināt pasūtītājam pastāvošo līguma neizpildes risku un tas nodrošina pasūtītājam iespēju saņemt kompensāciju (garantijas summu) gadījumos, kad piegādātājs nepilda saistības, kas noteiktas iepirkuma līgumā. Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Publisko iepirkumu likums neregulē apmēru, kādā pasūtītājs ir tiesīgs noteikt saistību izpildes nodrošinājumu.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka saistību nodrošinājuma apmēru pasūtītājs nosaka, ņemot vērā plānoto iepirkuma apjomu un līguma priekšmeta specifiku un izvērtējot iespējamos riskus, ja iestāsies saistību izpildes nodrošinājuma izmaksas vai ieturējuma gadījumi. Konkrētajā gadījumā iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē, ka Pasūtītājs, nosakot saistību izpildes nodrošinājuma apmēru, nebūtu rīkojies atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 50.panta pirmajā daļā noteiktajam un nebūtu izvērtējis iepirkuma priekšmeta specifiku un iespējamos ar līguma neizpildi saistītos riskus.
Minētā sakarā iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013. gada 14. janvāra lēmumā lietā Nr. SKA-134/2013 atzīto, ka „no Publisko iepirkumu likuma viedokļa nozīme ir vienīgi tam, vai pasūtītāja izvirzītās prasības ir vienlīdzīgas pret visiem pretendentiem un nav diskriminējošas. (...) Pasūtītāja izvirzīto prasību ekonomisko lietderību un adekvātumu, ciktāl tas nediskriminē pretendentu vai nekropļo konkurenci, novērtē tieši pretendents, kurš izvēlas piedalīties iepirkumā vai arī nē un par kādu cenu”. Attiecīgi iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka Iesniedzēja norādītie iebildumi par prasības samērīgumu jeb finanšu resursu pieejamības apmēru, kā arī par citiem izdevumiem ir ekonomiska rakstura iebildumi. Iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību, ka izdevumi par finanšu resursu pieejamības apliecināšanu vienlīdz rodas katram ieinteresētajam piegādātājam, turklāt ne tikai attiecībā uz šo dokumentu sagatavošanu, bet arī piedāvājuma nodrošinājuma un piedāvājuma sagatavošanai kā tādai, kas ir gan finanšu resursu, gan laika patēriņš, līdz ar to tieši ieinteresētajam piegādātājam pašam ir jāizvērtē savas iespējas, izvēloties piedalīties vai nē attiecīgajā iepirkumā.
Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija arī nekonstatē jebkādu Iesniedzēja subjektīvo tiesību aizskārumu šajā sakarā pēc būtības, jo Iesniedzējs nedz iesniegumā, nedz iesnieguma izskatīšanas sēdē nenorādīja, kā noteiktās prasības objektīvi ierobežo jeb kavē tā piedāvājuma iesniegšanu dalībai Konkursā vai kā minētās prasības būtu diskriminējošas. Tas apstāklis, ka Konkursa paredzamā līgumcena ir ievērojama un līdz ar to arī šie apliecinājumi par finansiālo spēju ir piesaistīti līgumcenai, nav vērtējams kā konkurenci nepamatoti ierobežojošs faktors, bet gan likumsakarība, ka lielākas līguma vērtības gadījumā ir nepieciešama lielāka līguma izpildītāja finansiālā kapacitāte.
Iesniegumu izskatīšanas komisija papildus norāda, ka IUB tīmekļvietnē ietvertajās Finanšu nozares asociācijas Kredītiestāžu sniegto garantiju, izziņu un apliecinājumu izmantošana iepirkumos vadlīnijās attiecībā uz līguma izpildes garantiju ir norādīts: “Pasūtītājs – garantijas saņēmējs –, pieprasot šādas garantijas izdošanu, var noteikt garantijas summu pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā attiecīgā iepirkuma līguma summu, līguma priekšmetu un citus apstākļus. Tomēr parasti Līguma izpildes garantijas summa ir vienāda ar 10% no iepirkuma līguma summas.” Tādējādi iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Konkursa nolikuma 1.9. punktā noteiktās saistību izpildes nodrošinājuma apmērs ir atzīstams par samērīgu, ievērojot Pasūtītāja norādi, ka Konkursa ietvaros noteiktais saistību izpildes nodrošinājuma apmērs (850 000 euro) ir ievērojami mazāks kā vadlīnijās noteiktais ierastais apmērs.
Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā Iesniedzēja norāde uz Konkursa nolikuma 3.2.2. punktā ietverto vidējā apgrozījuma prasības sasaisti ar Konkursa nolikuma 1.9. punktā noteikto saistību izpildes nodrošinājuma prasību nav pamatota, tā kā abas minētās prasības ir nodalāmas un ir nesaistītas. Attiecīgi pretendentam nav pamats uzskatīt, ka vidējā apgrozījuma prasībai būtu jābūt saistītai vai korelējošai ar saistību izpildes nodrošinājuma apmēra prasību, tā kā katrai no šīm prasībām ir savs mērķis.
Ievērojot iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata Iesniedzēja iesniegumu šajā daļā par nepamatotu.