Pārbaudot pretendenta finanšu piedāvājumā norādīto informāciju, iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka pretendents minētajās pozīcijās ir norādījis cenu EUR 0,01, papildus Iesniedzējs par minētajām izmaksu pozīcijām piedāvājumā ir iekļāvis cenu veidošanās mehānisma skaidrojumu, kurā norādīts, ka pretendents atsevišķu darbu izmaksas ir plānojis segt no SIA “Ekozona” iepriekšējo gadu (2018., 2020., 2021. un 2022.gada) nesadalītās un uzkrātās peļņas, ietverot visas normatīvajos aktos noteiktās un nepieciešamās sedzamās izmaksas pienācīgā apjomā un nodrošinot pakalpojumu izpildi atbilstoši visām iepirkuma nolikumā un tehniskajā specifikācijā izvirzītajām prasībām. Tāpat skaidrojumā pretendents ir norādījis faktiskās izmaksas visām iepriekš minētajām pozīcijām, kā arī piedāvājumā iekļāvis SIA “Ekozona” bilances par 2018., 2020., 2021. un 2022.gadu.
Attiecībā uz finanšu piedāvājuma B1, B2, B3 un B4 pozīcijām iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka pretendents ir norādījis faktiskās izmaksas, kas ir lielākas, nekā Iesniedzēja norādītās minimālās izmaksas, par kādām tā ieskatā ir iespējams attiecīgos darbus veikt. Ņemot vērā minēto, kā arī, salīdzinot faktiskās izmaksas ar izmaksām, kādas šajās pozīcijās ir norādījuši citi pretendenti, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka nav pamata secināt, ka pretendenta B1, B2, B3 un B4 izmaksu pozīcijās norādītās faktiskās izmaksas ir neatbilstošas. Attiecībā uz Iesniedzēja iebildumiem, ka konkrētajā situācijā Senāta 2014.gada 19.maija spriedums Nr.SKA-500/2014, kurā norādīts, ka noteiktu izmaksu daļu pretendents var segt no saviem resursiem, tajā skaitā no iepriekš gūtās peļņas, nav piemērojams, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka šādam Iesniedzēja viedoklim nepiekrīt. Judikatūrā vairākkārt atzīts, ka noteiktu izmaksu daļu pretendents var segt pats no saviem resursiem, t.sk. arī no peļņas, un pretendenta uzdevums ir norādīt, cik katra pozīcija maksās pasūtītājam, nevis izmaksas, kas radīsies pretendentam. Vienlaikus vērā ņemams, ka pasūtītājam nav saistoši vienpusēji pretendenta apsolījumi noteiktā veidā izmantot savu peļņu un tam jāatspoguļojas jau cenas aprēķina piedāvājumā (sk., piem., Augstākās tiesas 2014.gada 19.maija spriedumu lietā Nr.SKA-500/2014, 2014.gada 31.marta spriedumu lietā Nr. SKA26/2014). Tāpat nav izslēdzams, ka arī pretendenta kopējā finansiālā situācija varētu būt apstāklis, kas var objektīvi kliedēt pasūtītāja šaubas par pretendenta spēju izpildīt līgumu ar piedāvājumā ietvertajiem nosacījumiem (sk. Senāta 2020.gada 30.marta spriedumu lietā Nr.SKA-605/2020). Arī Senāta 2024.gada 30.aprīļa rīcības sēdes lēmumā Nr.SKA-551/2024 ir atzīts, ka, ja atsevišķās finanšu piedāvājuma pozīcijās pretendents ir paredzējis izmaksas segt no peļņas un vienlaikus piedāvājumā norādījis arī faktiskās izmaksas šajās pozīcijās, šāda izmaksu segšanas kārtība ir pieļaujama.
Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā apstāklis, ka atsevišķās finanšu piedāvājuma pozīcijās, kuras turklāt attiecas uz pakalpojumiem, kuri veicami pēc pieprasījuma, nevis pamatpakalpojumiem ikdienā, pretendents ir paredzējis izmaksas segt no savas iepriekš gūtās uzņēmuma peļņas, nav pamats izdarīt secinājumu, ka tādējādi iepirkuma līguma sekmīga izpilde būtu apdraudēta. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka iesniegumu izskatīšanas komisijai nav pamata konstatēt, ka šo pakalpojumu norādītās faktiskās izmaksas būtu neatbilstošas vai nepietiekamas, vai arī norādītā uzņēmuma peļņa tās nespētu nosegt, iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka Iesniedzēja iebildumi par pretendenta finanšu piedāvājuma izmaksu pozīcijām B1, B2, B3 un B4 nav pamatoti.