Salīdzinot Iesniedzēja un Uzvarētāja piedāvāto cenu Konkursa 2. daļā, secināms, ka tā ir ievērojami (gandrīz 3 reizes) lētāka nekā Iesniedzēja cena. Kā norādīts Senāta judikatūrā, piedāvātās cenas ievērojama atšķirība no citu pretendentu piedāvātajām cenām ir pietiekams pamats šaubām par to, vai piedāvātā cena ir pamatota un vai līdz ar to pretendents spēs par šo cenu īstenot iepirkuma līgumu (sk. Senāta 2013. gada 16. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-574/2013 6. punktu). Tādējādi šādā aspektā varētu piekrist Iesniedzējam, ka Pasūtītājam, iespējams, vajadzēja rasties šaubām par Uzvarētāja piedāvāto cenu. Tomēr, iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā, no lietas materiāliem un Pasūtītāja paskaidrojumiem ir secināmi racionāli Pasūtītāja apsvērumi par to, kādēļ Pasūtītājam šaubas par Uzvarētāja cenu neradās.
Uzvarētāja piedāvājums visām trim Konkursa daļām kopumā ir dārgāks par Iesniedzēja piedāvāto līgumcenu (attiecīgi 932 599,14 EUR un 793 310 EUR). Līdz ar to ir pašsaprotami, ka Pasūtītajam varētu arī nerasties šaubas par dārgāko piedāvājumu iesniegušā pretendenta spēju izpildīt līgumu pat, ja kādā atsevišķā pozīcijā tā piedāvājums ir lētāks.
Uzvarētāja piedāvājums ir īpaši dārgāks Konkursa 1. daļā, kuras finanšu piedāvājumos atbilstoši tehniskās specifikācijas noteikumiem ir jāiekļauj pirmā gada garantijas apkalpošanas maksājums. Minētais atbilst Pasūtītāja paskaidrojumā minētajam pieņēmumam, ka Uzvarētājs ir rēķinājies ar lielākām apkalpošanas izmaksām tieši sistēmas darbības pirmajā gadā. Kā liecina dzīvē gūtie novērojumi, jebkuras jaunas sistēmas vai procesa ieviešanā lielākie apgrūtinājumi un izmaksas parasti rodas tieši jauninājuma lietošanas sākuma posmā, līdz ar to šāds Pasūtītāja secinājums ir saprātīgs. Lai gan nav pamata konstatēt, ka Uzvarētājs tieši šādā veidā ir veidojis savu finanšu piedāvājumu (jo finanšu piedāvājumā servisa izmaksas nav izdalītas atsevišķi no licenču un iekārtu cenām), tomēr Pasūtītājs, vērtējot, vai kāda pretendenta piedāvājums pirmšķietami ir vai nav nepamatoti lēts, proti, brīdī, kad vēl nav uzsācis nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes procedūru, jebkurā gadījumā var vadīties tikai no saviem priekšstatiem par līguma izpildei nepieciešamajām izmaksām un pretendenta finanšu piedāvājuma struktūru. Šādu pieņēmumu šķietami apstiprina arī Pasūtītāja iepriekš organizētās iepirkuma procedūras (id. Nr. LTV 2023/5) finanšu piedāvājumu apkopojums, no kura secināms, ka Uzvarētāja piedāvājums ir kļuvis dārgāks Konkursa 1. daļā, savukārt Konkursa 2. daļā palicis lētāks par aptuveni līdzīgu summu.
Tāpat nav pamatoti uzskatīt, ka par Konkursa 2. daļas piedāvāto cenu līgumu noteikti nav iespējams izpildīt tādēļ, ka nozarē ir pieņemts sistēmas servisa izmaksas izteikt kā procentus no sistēmas cenas (konkrētajā gadījumā Konkursa 1. daļas finanšu piedāvājuma summas). Kā iesnieguma izskatīšanas sēdē pamatoti norādīja Pasūtītājs, šādi nozares cenu politikas principi ietver arī citus komersantu apsvērumus, tostarp par izmaksu un peļņas sadalījumu starp licenču cenu un servisa cenu, nevis objektīvi atspoguļo pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās minimālās izmaksas. Turklāt arī paša Iesniedzēja finanšu piedāvājums Iesniedzēja priekštatiem par Pasūtītājam nepieciešamo servisa līmeni un no sistēmas cenas izrietošo servisa cenu procentos šķietami neatbilst. Kā izriet no iesniegumam pievienotajiem ražotāju/izplatītāju bukletiem par ieteicamo cenu servisa pakalpojumiem, kas izteikta kā procenti no sistēmas cenas, augstākā līmeņa servisa pakalpojumiem viena gada cena ir vidēji 20 – 25% no sistēmas cenas, savukārt Iesniedzēja piedāvājums četru gadu servisa pakalpojumam ikgadēji veido aptuveni 11% no Iesniedzēja piedāvātās sistēmas cenas, kas nonāk pretrunā ar Iesniedzēja apgalvojumu, ka tehniskajā specifikācijā noteiktās Pasūtītāja prasības sistēmas servisam ir īpaši augstas.
Iesniegumā arī nav norādīti ar konkrētiem aprēķiniem vai pierādījumiem pamatoti apsvērumi par to, kādas varētu būt minimālās iespējamās izmaksas iepirkuma priekšmetā ietilpstošās sistēmas servisam četros gados, līdz ar to iesniegumu izskatīšanas komisijai nav pamata konstatēt, ka par Uzvarētāja piedāvāto cenu šādus pakalpojumus noteikti nevar sniegt.
Savukārt attiecībā uz argumentu, ka Uzvarētāja piedāvājums Konkursa 2. daļā ir lētāks par tā piedāvājumu iepriekšējās iepirkuma procedūras 2. daļai un ka tādēļ Pasūtītājam vajadzēja rasties šaubām par piedāvātās cenas nepamatoto lētumu, norādāms, ka nav pamata secināt, ka Pasūtītāja iepirkuma komisijai piedāvājumu vērtēšanas laikā informācija par Uzvarētāja finanšu piedāvājumu iepriekšējā iepirkumā bija zināma vai ka komisijai tā noteikti bija jāizvērtē. Turklāt pat, ja iepirkuma priekšmets abos piedāvājumos ir identisks, katrs pretendents Konkursā varēja sagatavot savu piedāvājumu, balstoties uz no iepriekšējās procedūras atšķirīgiem principiem par izmaksu sadalījumu un peļņu, tostarp, piemēram, palielinot pirmā gada servisa izmaksas un samazinot pārējo četru gadu izmaksas, kāds, spriežot no Pasūtītāja paskaidrojumiem, arī bija Pasūtītāja iepirkuma komisijas secinājums par Uzvarētāja finanšu piedāvājumu. Apstāklis, ka pretendenta piedāvātās cenas ir savstarpēji atšķirīgas divās atsevišķās iepirkuma procedūrās, nav pamats secinājumam, ka Pasūtītajam noteikti vajadzēja rasties šaubām par Uzvarētāja piedāvāto cenu.
Gadījumos, kuros Pasūtītājam nav radušās šaubas par piedāvātās cenas nepamatoto lētumu, tiesai (šajā gadījumā Iepirkumu uzraudzības birojam) jākontrolē vienīgi tas, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un pilnvaru nepareiza izmantošana. Kā izriet no Senāta atziņām, tiesai nav kompetences iejaukties pasūtītāja novērtējuma brīvībā, bet tai ir jāpārbauda vienīgi tas, vai pasūtītāja rīcība, neveicot cenas pamatojuma pārbaudi, nav acīmredzami kļūdaina. Proti, vai pasūtītājs nav pieļāvis kļūdas novērtējuma brīvības izmantošanā. Tiesai šādos apstākļos nav jāveic tik detalizēta attiecīgā pretendenta cenas pārbaude, kāda tā varētu būt Publisko iepirkumu likuma
53. panta piemērošanas gadījumā (sk. Senāta 2014. gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA24/2014 8. punktu).
Iesniegumu izskatīšanas komisija, ņemot vērā šajā lēmumā norādīto, secina, ka tai nav pamata uzskatīt, ka Pasūtītājs būtu acīmredzami kļūdījies, novērtējot Uzvarētāja piedāvāto cenu Konkursa 2. daļā un izlemjot neuzsākt nepamatoti lētas cenas pārbaudes procedūru. Pasūtītāja norādītie apsvērumi par to, kādēļ tam šaubas par Uzvarētāja cenu neradās, ir saprātīgi, savukārt Iesniedzēja argumenti nepamato, ka par Uzvarētāja piedāvāto cenu attiecīgos pakalpojumus noteikti nevar sniegt. Līdz ar to iesniegums šajā daļā noraidāms kā nepamatots.