[5] Lietā ir strīds par to, vai pieteicējas finanšu piedāvājums, kurā nav norādītas atsevišķu materiālu izmaksas, atbilst nolikuma prasībām, kas paredz norādīt visu izmantojamo materiālu un darbu izmaksas.
Pirmās instances tiesa spriedumā pareizi secinājusi, ka tas vien, ka pretendents piedāvā atlaidi vai norāda, ka kādu materiālu izmaksas ir 0,00 euro, pats par sevi neļauj pretendenta piedāvājumu noraidīt (šajā ziņā sk. arī Augstākā tiesas 2014.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA?38/2014 (A420516311) 9.punktu). Tāpat pirmās instances tiesas spriedumā pareizi norādīts uz pasūtītāja tiesībām lūgt pretendentam izskaidrot piedāvājumu vai cenas pamatotību.
Tomēr minētos aspektus vispār ir pamats apsvērt tikai tad, ja pasūtītājam bija objektīvi iespējams konstatēt, ka pretendents piedāvā atlaidi (tādā gadījumā pasūtītājam būtu jāapsver iespēja lūgt pretendentam izskaidrot cenas veidošanos), vai ja pasūtītājam objektīvi varēja rasties šaubas par piedāvājuma saturu (tādā gadījumā pasūtītājam būtu jāapsver iespēja lūgt pretendentam izskaidrot piedāvājumu).
[6] Pirmās instances tiesa secinājusi, ka pasūtītājai no tāmes kopējā noformējuma (t.i, visās pozīcijās, kurās izmaksas neveidojas vai nav paredzētas, nav norādītas skaitliskas vērtības) vajadzēja saprast, ka strīdus pozīcijās paredzētās izmaksas ir 0,00 euro jeb tiek piešķirta atlaide uz attiecīgo materiālu rēķina.
Minētais secinājums izdarīts, nenovērtējot tāmes saturu pēc būtības. Tāme sastāv gan no pozīcijām, kurās konkrētās izmaksas nevar rasties, gan no pozīcijām, kurās izmaksas vispār var rasties un parasti rodas. Ja konkrētā veida izmaksas konkrētā pozīcijā principā nav iespējamas (piemēram, nav iespējams, ka attiecībā uz materiāliem varētu veidoties darba samaksa), ir pašsaprotami, ka šo izmaksu vērtība attiecīgajā pozīcijā ir 0,00. Skaitļa „0,00” nenorādīšana attiecībā uz šādu pozīciju objektīvi neliedz saprast, ka attiecīgās izmaksas vienkārši neveidojas, jo nav iespējamas.
Tiesa nav apsvērusi, vai to pašu var attiecināt arī uz tāmes pozīcijām, par kurām ir strīds šajā lietā un kurās vispār izmaksas rodas. No loģikas viedokļa tieši izmaksu rašanās iespējamība liedz pieņemt par pašsaprotamu, ka izmaksas ir 0,00 jeb ka to nav. Arī atlaides piedāvāšana nav pašsaprotama, jo tā pēc jēgas ir pamatcenas samazinājums un līdz ar to - izņēmums no vispārīgā.
Tādējādi tiesa nav novērtējusi pierādījumus vispusīgi, kā to paredz Administratīvā procesa likuma 154.panta pirmā daļa. Tas ir pamats sprieduma atcelšanai.
[7] Pasūtītāja kasācijas sūdzībā norāda, ka pašvaldības mājaslapā internetā ievietotā iepirkuma dokumentācija elektroniskā formātā bija sagatavota tā, ka tāmes veidnes elektroniskajā dokumentā ar datoru ierakstot jebkādu skaitli, tas uz ekrāna tika atspoguļots ar divām zīmēm aiz komata, un tādā pašā veidā tika atainots, dokumentu izdrukājot. Detalizēti iepazīstoties ar pieteicējas piedāvājumu elektroniskā formā, pasūtītāja konstatējusi, ka pieteicējas iesniegtajā dokumentā ir veiktas formatēšanas izmaiņas, kā rezultātā skaitlis „0” vai „0,00” tiek attēlots kā neaizpildīts lauks; pieteicēja par to pasūtītāju neinformēja.
Pieteikumā tiesai pieteicēja norādījusi, ka, noformējot finanšu piedāvājumu, tika izmantota programma MS Office Excel 2016 for Mac un, lai atvieglotu pasūtītājai orientēšanos tāmē, kā arī ievērojot labu tāmju sastādīšanas praksi, liekā informācija - skaitlis „0,00” - netiek atspoguļota, jo tiek pielietota funkcija visām tāmes šūnām, nosakot, ka ailītes ar saturu „0,00” tiek atspoguļotas ar baltiem burtiem uz balta fona, kā rezultātā vizuāli nav redzamas, bet saturiski eksistē.
Nolikuma 3.3.2.apakšpunkts paredzēja pretendentu pienākumu iesniegt finanšu piedāvājumu arī elektroniskā formā, un nav strīda, ka pieteicēja to bija izdarījusi. Pieteicēja un pasūtītāja lietā ir izteikušās par to, kādā veidā par tāmē ievadītajiem skaitļiem iespējams pārliecināties no tāmes elektroniskās versijas programmā MS Office Excel.
Pasūtītājam principā nav pienākuma, izmantojot pilnīgi visas pieejamās datorprogrammas iespējas, izsekot jebkādām pretendentu veiktām darbībām un izmaiņām elektroniskajā dokumentā, īpaši tādām, kas piedāvājuma izvērtēšanas brīdī uzskatāmi neatspoguļojas pašā dokumentā. Vienlaikus nevar vispār izslēgt iespēju, ka tad, ja pasūtītāja būtu pienācīgi iepazinusies ar elektronisko tāmes versiju, tā būtu varējusi viegli konstatēt atšķirības starp papīra formātā iesniegto tāmi un elektronisko tāmi (kas savukārt varētu būt pamats apsvērt precizējošas informācijas pieprasīšanu no pretendenta). Šajā ziņā būtiski, kāds bijis elektroniskās tāmes versijas pieprasīšanas mērķis un vai minētās neskaidrības katrā ziņā būtu atklājušās, veicot piedāvājuma pārbaudi tādā apjomā, kāds atbilst šā mērķa sasniegšanai.
Šāda pārbaude neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē, un minētie apstākļi noskaidrojami un novērtējami pirmās instances tiesā, izskatot lietu pēc būtības.
[8] Apkopojot minēto, pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams un lieta nosūtāma pirmās instances tiesai jaunai izskatīšanai.