[7] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 2. panta pirmo daļu šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot.
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 11. panta pirmajai daļai informāciju var pieprasīt rakstveidā, mutvārdos vai elektroniskā veidā. Savukārt atbilstoši šā panta otrajai daļai iestāde var noteikt kārtību, kādā reģistrējami informācijas pieprasījumi, kas izteikti mutvārdos.
Tātad vispārīgi personai ir tiesības iestādei informāciju pieprasīt mutvārdos. Tieši iestādei ir pienākums noteikt kārtību, kādā tā reģistrē šādu mutvārdos izteiktu informācijas pieprasījumu. Informācijas atklātības likuma 11. panta otrajā daļā noteiktais nav saprotams tādējādi, ka iestādei ir tiesības pieprasīt, lai pati persona savu pieprasījumu noformē rakstveidā.
Arī Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmā daļa paredz, ka mutvārdu iesniegumu iestāde tūlīt noformē rakstveidā, un iesniedzējs to paraksta.
Līdz ar to atbildētājas paskaidrojumos norādītais, ka saskaņā ar Jelgavas pilsētas domes administrācijas iekšējo kārtību pieteicējam mutvārdos izteiktais pieprasījums bija jānoformē rakstveidā, nav pamatots. Iestādes iekšējie normatīvie akti nevar būt pretrunā likumam. Konkrētajā gadījumā tieši Informācijas atklātības likums nosaka vienotu kārtību, kādā personas var pieprasīt informāciju.
[8] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta pirmo daļu ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm.
Saskaņā ar minētā panta otro daļu par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija: 1) kurai šāds statuss noteikts ar likumu; 2) kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai; 3) kas ir komercnoslēpums, izņemot gadījumus, kad ir noslēgts iepirkuma līgums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai cita veida līgums par rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu; 4) par fiziskās personas privāto dzīvi; 5) kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu (izņemot projektus, kuru finansēšana paredzēta ar valsts sniegtu galvojumu), konkursu (izņemot konkursus, kas saistīti ar iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām vai citādi saistīti ar rīcību ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu) un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesu; 6) dienesta vajadzībām; 7) kas ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības informācija, kura apzīmēta attiecīgi kā „NATO UNCLASSIFIED” vai „LIMnE”.
Ierobežotas pieejamības statusu atbilstoši minētā panta trešajai daļai, norādot šajā likumā vai citos likumos paredzēto pamatojumu, nosaka informācijas autors vai iestādes vadītājs.
Kā norāda atbildētāja, daļai Lietas materiālu ierobežotas pieejamības informācijas statuss ir noteikts ar Rīkojumu.
[9] Informācijas atklātības likuma 11. panta ceturtā daļa noteic, ka ierobežotas pieejamības informāciju pieprasa rakstveidā. Pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota. Ja ierobežotas pieejamības informācija tiek izsniegta, tās saņēmējs uzņemas saistības šo informāciju izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā pieprasīta.
Līdz ar to par pamatotu atzīstama prasība rakstveidā noformēt informācijas pieprasījumu tikai tādā gadījumā, ja persona vēlas saņemt ierobežotas pieejamības informāciju.
Vienlaikus gan par nepamatotu jāatzīst no Atbildes izrietošo norādījumu, ka pieteicējam, iesniedzot attiecīgu iesniegumu, būtu iespējams iepazīties tikai ar to informāciju, kas nav ierobežotas pieejamības.
Gadījumā, ja pieteicējs ir iesniedzis iestādei Informācijas atklātības likuma 11. panta ceturtajai daļai atbilstoši noformētu iesniegumu, iestādei ir jāvērtē, vai attiecīgā informācija ir izsniedzama. Atsakot to izsniegt, atteikums ir atbilstoši jāpamato.
Vērtējot ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanu, izšķiroša nozīme ir piešķirama nevis tam, vai attiecīgajā informācijas pieprasījumā formāli ir norādīts informācijas pieprasījuma pamatojums, bet gan tam, vai iestādei pastāvošajos apstākļos objektīvi ir iespējams novērtēt, vai personas informācijas pieprasījuma pamatā ir tādu interešu aizsardzība, kas prevalē pār nepieciešamību saglabāt pieprasīto ierobežotas pieejamības informāciju iestādes rīcībā (Augstākās tiesas 2017. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-463/2017 (A420305515) 11. punkts).
Tādējādi jāsecina, ka neizsniegt ierobežotas pieejamības informāciju iestāde varētu tikai tad, ja iestāde ar informācijas izsniegšanu radītu kādas citas personas vai valsts interešu aizskārumu
Turklāt konkrētajā gadījumā jāņem vērā, ka pieteicējam nebija vispārīga vēlme iepazīties ar Lietu, bet gan tā bija saistīta ar citiem administratīvajiem procesiem, kuros pieteicējs ir iesaistīts, kā arī jāņem vērā, ka pieteicējs ir mājas /adrese A/, kopīpašnieks, tādējādi pieteicēja interese un tiesības saņemt informāciju par savu īpašumu ir skaidri saprotama.
[10] Tiesai nav saprotams, kādēļ Būvvalde jau 2016. gada 21. decembrī neiepazīstināja pieteicēju ar Lietas dokumentu sarakstu, lai pieteicējam būtu iespējams norādīt, kādu dokumentu kopijas viņš vēlas saņemt.
Tiesa pieļauj, ka, neredzot šo sarakstu, pieteicējam nemaz nebūtu iespējams sastādīt pamatotu un savām interesēm atbilstošu informācijas pieprasījumu.
Vienlaikus, ievērojot labas pārvaldības principu, iestādei būtu arī bijis pieteicējam jāizskaidro, ka atsevišķi dokumenti atzīstami par ierobežotas pieejamības informāciju un jānorāda kārtība, kādā šāda informācija ir pieprasāma.
Turklāt, ņemot vērā, ka tiesa ar Lietu ir iepazinusies administratīvās lietas Nr. A420136517 izskatīšanas gaitā, tiesa ir informēta, ka Lieta kopumā nav atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju. Tas, ka Lietā ir iesniegumi no privātpersonām, kuri satur, piemēram, personas kodus vai dzīvesvietas adreses, nenozīmē, ka Lieta kopumā būtu atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju. Iestādes pienākums šādā gadījumā būtu vienkārši aizsegt attiecīgo informācijas daļu, nodrošinot pieteicēja tiesības iepazīties ar Lietu kopumā.
[11] Ņemot vērā šajā spriedumā konstatēto un secināto kopsakarā ar Informācijas atklātības likumā ietverto regulējumu, atzīstams, ka iestādes rīcība 2016. gada 21. decembrī, nereaģējot uz pieteicēja mutvārdu iesniegumu, liekot to noformēt rakstveidā un pienācīgi neizskaidrojot, kādu informācijas daļa tieši nebūtu izsniedzama un kāpēc, ir atzīstama par prettiesisku.