Iesniedzēja Ceļu būves firmas SIA “Binders” iesniegumā norādīts, ka Pasūtītājs ir pārkāpis PIL 20.panta trešās daļas prasības, jo Pasūtītājs Konkursa dokumentācijā nav ietvēris visu nepieciešamo informāciju, lai nodrošinātu pretendentiem skaidru priekšstatu par visu veicamo būvdarbu apjomu un visiem izvēlētajiem tehniskajiem risinājumiem. Proti, Konkursa 1.daļas “Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai” iepirkuma priekšmeta sastāvā ir paredzēta SAT daļa, ko paredz arī Konkursa dokumentācijai pievienotais būvprojekts, un SAT sadaļas ietvaros ir paredzēts pārbūvēt Rīgas domes kapitālsabiedrības AS “Rīgas siltums” pārvaldībā esošus inženiertīklus. Vienlaikus no Konkursa nolikuma 2.1.7.punkta un līguma projekta (15.9.punkts) izriet, ka uzvarējušam pretendentam būs jāslēdz līgums ar inženierkomunikāciju īpašnieku AS “Rīgas siltums”, turklāt nevis par tādu cenu, kāda pretendenta piedāvājumā, bet par tādu, kādu inženierkomunikāciju īpašniekam būs piedāvājis tā organizētajā iepirkuma procedūrā izvēlētais būvuzņēmējs, un SAT sadaļas būvdarbus veiks AS “Rīgas siltums” izvēlētais būvuzņēmējs, ar kuru Konkursā uzvarējušajam pretendentam nemaz nebūs līgumsaistību. Ievērojot minēto, kā arī to, ka tehniskā specifikācija nesatur informāciju par SAT darbu izpildes pārbaudēm un darbu pieņemšanu, prasības attiecībā uz būvdarbu veikšanas metodēm un tehnoloģiju, pretendentiem nav iespējams objektīvi aprēķināt šo darbu cenu un var rasties situācija, ka AS “Rīgas siltums” izsludinātajā iepirkumā piedāvātā cena būs lielāka par Konkursā piedāvāto cenu. Tāpat iesniedzējs norādīja uz pastāvošajiem riskiem un neskaidrībām gan piedāvājuma sagatavošanā, gan līguma izpildē saistībā ar SAT sadaļas darbu veikšanu. Iesniedzēja ieskatā, SAT sadaļas darbi būtu izslēdzami no Konkursa iepirkuma priekšmeta sastāva, tos pilnībā nododot inženierkomunikāciju īpašnieka AS “Rīgas siltums” pārziņā.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka pēc būtības identisks strīds par Pasūtītāja šajā Konkursā noteikto pienākumu uzvarējušajam pretendentam slēgt līgumu ar AS “Rīgas siltums” par SAT sadaļas darbu veikšanu jau ir izvērtēts, izskatot citu iesniedzēju (AS “LNK Industries” un SIA “Baltic Industrial Construction”) iesniegumus, par ko attiecīgi iesniegumu izskatīšanas komisija 2023.gada 8.decembrī ir pieņēmusi lēmumu Nr. 4-1.2/23-231/2 (turpmāk arī – Lēmums Nr.4-1.2/23-231/2), atzīstot iesniedzēju iebildumus par pamatotiem.
Lēmumā Nr.4-1.2/23-231/2 par attiecīgo strīdus jautājumu tika secināts, ka iepirkuma procedūras dokumentos, tostarp līguma projektā, ietvertie noteikumi (vai to neesamība) kontekstā ar Pasūtītāja atbildēm uz uzdotajiem jautājumiem (vai šādu atbilžu nesniegšana pēc būtības) norāda gan uz neapzinātiem un nenoregulētiem riskiem, kas noteiktos apstākļos var rasties gan pašam pasūtītājam, gan piegādātājiem, gan uz iespējamu vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu. Iesniegumu izskatīšanas komisijas izskatāmajā lietā ir pamats izdarīt identiskus secinājumus.
Kā norādīts arī Lēmumā Nr.4-1.2/23-231/2, tāda būvdarbu līguma izpildes kārtība, kurā pasūtītājs uzliek par pienākumu būvdarbu veicējam noteiktu darbu veikšanai slēgt līgumu ar tā nominētu apakšuzņēmēju, kurš var tikt izvēlēts citas iepirkuma procedūras ietvaros, ir akceptēta starptautiskajā praksē, piemēram, šāda iespēja ir paredzēta arī FIDIC „Būvniecības darbu līguma noteikumi” („sarkanās grāmatas”) 5.punktā. Tādējādi vispārīgi nepieciešamība Pasūtītāja iepirkuma procedūras rezultātā izraudzītajam piegādātājam kā ģenerāluzņēmējam (uzņemoties atbildību par līguma izpildi kopumā) piesaistīt Pasūtītāja nominētus apakšuzņēmējus nav izslēdzama un pati par sevi nav pretēja PIL regulējumam un principiem. Arī attiecībā uz risku sadali, vispārīgi nav izslēdzama situācija, kad lielāks apjoms risku ir jāuzņemas piegādātājam, kā tas, piemēram, ir apvienotajos projektēšanas un būvdarbu līgumos vai ilgtermiņa un sarežģītākos līgumos, kad nereti iepirkuma procedūrā izraudzītie piegādātāji jeb ģenerāluzņēmēji līguma izpildes laikā rīko konkursus apakšuzņēmēju piesaistei un reālās darbu izmaksas faktiski tiek noskaidrotas vēlāk. Tomēr būtiski ir, ka attiecīgu risku piederība un vadības mehānismi ir skaidri definēti gan attiecībā uz situācijām, kad AS “Rīgas siltums” iepirkuma rezultātā noteiktās attiecīgu darbu veikšanas izmaksas ir zemākas par piegādātāja piedāvājumā noteiktajām, gan arī, ja tās ir augstākas. Tāpat ir jābūt skaidram, kad attiecīgs apakšuzņēmējs tiks nominēts, gan arī jābūt paredzētai atbildībai un situācijas risināšanas kārtībai, ja notiek kavēšanās ar šāda apakšuzņēmēja nominēšanu vai tas nespēj veikt darbus. Jebkurā gadījumā lielāka neskaidrība parasti palielina attiecīgo risku izmaksas, pastarpināti sadārdzinot iepirkuma līguma izpildi pasūtītājam, vai arī radot situācijas, kuru dēļ pasūtītājs strīdu dēļ zaudē laiku un nespēj laikā pabeigt projekta īstenošanu.
Attiecīgi šāds būvdarbu līguma izpildes modelis, kas paredz nominēto apakšuzņēmēju iesaisti, ir atbilstoši jāapraksta Konkursa dokumentācijā, t.sk. jānosaka iepirkuma līguma projektā (par paraugu var izmantot, piemēram, FIDIC “sarkanās grāmatas” noteikumus). Pretējā gadījumā pretendenti nespēs ne sagatavot pamatotus (un Pasūtītājam izdevīgus) piedāvājumus, ne Pasūtītājs tos objektīvi izvērtēt. Rezultātā, lai arī primāri Pasūtītāja paša izvēle ir, cik lielus ekonomiskos riskus uzņemties, tomēr pārāk liela nenoteiktība var radīt sekas, kas apdraud PIL 2.panta mērķu sasniegšanu.
Līdz ar to, līdzīgi kā Lēmumā Nr.4-1.2/23-231/2 citu iesniedzēju, arī Iesniedzēja iebildumi šajā sakarā un iesniegums kopumā ir atzīstams par pamatotu.
Attiecībā uz Iesniedzēja iesniegumā ietvertajiem iebildumiem par Konkursa nolikuma 3.4. un 3.6.8.punktā izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, kur attiecīgi prasīts, lai pretendents būtu tiesīgs veikt darbus Konkursa priekšmetā paredzētajās būvniecības, tostarp SAT sadaļas būvniecības, jomās un pretendenta rīcībā būtu būvdarbu vadītājs, kuram ir būvprakses sertifikāts siltumapgādes sistēmu būvdarbu vadīšanā, iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību, ka, ievērojot iepriekš lēmumā norādīto, kamēr Pasūtītājs Konkursa dokumentācijā nav atbilstoši aprakstījis tā izvēlēto būvdarbu līguma izpildes modeli, kas paredz nominēto apakšuzņēmēju iesaisti, tai esošajā situācijā nav nemaz iespējams lemt par izvirzīto kvalifikācijas prasību pamatotību/atbilstību, tā kā šīs prasības ir cieši saistītas un atkarīgas no tā, ko Pasūtītājs turpmāk lems saistībā ar SAT sadaļas darbu izpildi.