Publisko iepirkumu likuma 83.panta trešā daļa noteica, ka gadījumā, ja iesniegums Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegts pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, Iepirkumu uzraudzības birojs informē par to pasūtītāju un pasūtītājs neslēdz iepirkuma līgumu, kamēr nav saņemts komisijas lēmums par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem. Likums nenoteica, ka iesniegums iesniedzams klātienē iestādē, tādēļ nevar prasīt no pieteicējas, lai tā iesniegumu būtu iesniegusi līdz biroja darba laika beigām (Administratīvā procesa likuma 43.panta ceturtās daļas trešais teikums). Pieteicēja varēja apstrīdēšanas iesniegumu iesniegt līdz termiņa pēdējās dienas plkst.24 (Administratīvā procesa likuma 43.panta ceturtās daļas pirmais teikums). Tagadējiem likuma papildinājumiem, kas ierobežo apstrīdēšanas iesnieguma iesniegšanas kārtību, nav ietekmes uz lietā aplūkojamo situāciju.
[15] Nav piešķirama būtiska nozīme tam, ka apstrīdēšanas iesniegums nosūtīts sākotnēji pa faksu, t.i., šādam dokumentam formāli trūkst oriģināla pašrocīga paraksta. Jāievēro, ka nogaidīšanas termiņš ir pietiekami īss, tādēļ informācijas apritei jābūt ātrai. Ja informācijas apritē tiktu izmantoti vienīgi tradicionālā pasta pakalpojumi vai dokumentu iesniegšana klātienē, apstrīdēšanas efektivitāte zaudētu. Arī pēc iepriekš minētā Eiropas Savienības Tiesas sprieduma pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.decembra direktīva Nr.2007/66/EK, ar ko Padomes direktīvas Nr.89/665/EEK un Nr.92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā, kas detalizēti noteic nogaidīšanas perioda un tā sniegto priekšrocību izmantošanu, paredz, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir pieejami efektīvi un ātri tiesiskās aizsardzības līdzekļi, lai vērstos pret līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju subjektu lēmumiem, kā arī būtu jānodrošina, ka visa Kopiena gūst labumu no pozitīvās ietekmes, ko sniedz publiskā iepirkuma noteikumu modernizācija un vienkāršošana. Direktīvas preambulas 5.punktā norādīts, ka attiecībā uz obligātā nogaidīšanas termiņa ilgumu būtu jāņem vērā dažādi saziņas līdzekļi - ja tiek izmantoti ātras saziņas līdzekļi, var noteikt īsāku termiņu nekā tad, ja tiek izmantoti citi saziņas līdzekļi. Direktīva groza direktīvu Nr.89/665/EEK, iekļaujot tajā 2.a pantu, kurā paredzēts, ka pasūtītājs var informēt pretendentus par savu lēmumu, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, tostarp faksu.
[16] Tādēļ pieteicēja varēja apstrīdēt pasūtītāja lēmumu, arī izmantojot faksu vai e-pasta ziņojumu. Pirmkārt jau tādēļ, ka tobrīd spēkā esošais regulējums bija jāpiemēro tā, lai sasniegtu maksimālu efektivitāti. Par šādas rīcības tiesisko instrumentu kalpoja labas pārvaldības princips. Iestādei nebūtu jāatsakās izskatīt sūdzību tikai tādēļ vien, ka iztrūkst paraksta, bet atbilstoši labas pārvaldības principam jānoskaidro, vai apstrīdēšanas iesniegums ir patiess un saistošs tā autora gribas izteikums.
Ievērojot iepriekšminēto, tiesa ir pareizi konstatējusi, ka pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu iesniedza nogaidīšanas termiņā.
[17] Publisko iepirkumu likuma 83.panta trešā daļa noteica, ka Iepirkumu uzraudzības birojs informē pasūtītāju par to, ka birojam iesniegts apstrīdēšanas iesniegums. Birojam šāds pienākums ir jāizpilda nekavējoties, savukārt arī pasūtītājam ir pienākums pārbaudīt Iepirkumu uzraudzības birojā, vai pretendenti ir apstrīdējuši iepirkuma komisijas lēmumu un vai nepastāv šķēršļi līguma slēgšanai. Lai arī Publisko iepirkumu likums tiešā tekstā neparedzēja šādu pasūtītāja pienākumu, tas nenozīmē, ka šāds pienākums nepastāvēja. Lai nogaidīšanas pienākums būtu efektīvs, tā izmantošana nevar būt formāla.