Iesniegumu izskatīšanas komisija pievienojas Pasūtītāja paustajam viedoklim, ka Iesniedzējs iesniegumā ir norādījis apkopes izmaksas visā garantijas periodā, bet Konkursā tiek atspoguļotās apkopes vidējās izmaksas vienā garantijas gadā. Atbilstoši kopējās “MOTO-TRUCK” apkopes izmaksas garantijas periodā 1. iepirkuma priekšmeta daļā ir 6413 euro bez PVN, bet 2. iepirkuma priekšmeta daļā - 6933 euro bez PVN. Līdz ar to iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka Iesniedzējs iesniegumā arī ir kļūdaini norādījis procentuālo atšķirību starp Konkursu un Pasūtītāja iepriekš veiktajiem iepirkumiem, kam piekrita arī Iesniedzēja pārstāvis iesnieguma izskatīšanas sēdes laikā.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka tas vien, ka Iesniedzēja ieskatā Pasūtītājam vajadzēja rasties šaubām par “MOTO-TRUCK” piedāvātās cenas iespējamo nepamatotību, pats par sevi neliecina, ka arī Pasūtītājam šādām šaubām bija jārodas. Iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību arī uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014. gada 23. aprīļa spriedumā lietā Nr. SKA-78/2014 norādīto, ka minētā tiesību norma (Publisko iepirkumu likuma 53. pants) nav paredzēta kā procedūra, lai testētu, vai iesniegtais piedāvājums ir nepamatoti lēts, un ka katrā konkrētā gadījumā pasūtītājam ir jāpiepilda ar saturu jēdziens “nepamatoti lēts piedāvājums”. Iesniegumu izskatīšanas komisija arī norāda, ka Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments savā 2013. gada 19. decembra spriedumā SKA-374/2013 ir norādījis, ka Publisko iepirkumu likuma 53. pants būtībā paredz automātiski neatteikties no tādiem piedāvājumiem, kuri pirmajā mirklī var šķist nenopietni, jo tajos ir pārāk zema piedāvātā cena; vienlaikus norādāms, ka nepamatoti lētu piedāvājumu izvērtējuma procedūras un izslēgšanas no konkursa mērķis nav tirgus cenu regulēšana” [7. punkts]; Turklāt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments minētajā spriedumā ir uzsvēris, ka “likums vairāk neregulē ne formu, kādā jāveic pamatotības pārbaude, ne sīkākus kritērijus, kas var būt pamatā cenas atzīšanai par nepamatoti lētu; novērtējums un piedāvājuma paturēšana salīdzināmo lokā lielā mērā ir tieši pasūtītāja kompetence un izšķiršanās, vienlaikus paturot prātā gan iepirkuma mērķi efektīvi izmantot līdzekļus, gan izvēloties izdevīgāko piedāvājumu, gan tam pretnostatīto nepieciešamību maksimāli samazināt savu risku” [9. punkts].
Proti, skaidrojuma pieprasīšana atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 53. pantam nav uzskatāma par pašmērķīgu darbību un vispārīga skaidrojuma pieprasīšana pati par sevi parasti neatklās piedāvātās cenas nepamatotību. Iespēja noraidīt piedāvājumu kā nepamatoti lētu ir instruments, ko pasūtītājam izmantot, lai noraidītu neīstus piedāvājumus (izmaksu ziņā neizpildāmus un nepamatoti augsta riska piedāvājumus), attiecīgi nodrošinot Publisko iepirkumu likuma mērķu sasniegšanu. Šā instrumenta izmantošanai pasūtītājam, balstoties uz racionāliem apsvērumiem, ir jāspēj izdarīt apsvērumus par to, ka pretendents visdrīzāk nespēs atbilstoši īstenot piedāvājumu un izpildīt līgumu, savukārt Publisko iepirkumu likuma 53. pantā paredzētā procedūra ir instruments attiecīgajam pretendentam, lai tas varētu atspēkot pasūtītāja sākotnējās šaubas un pamatot sava piedāvājuma īstumu.
Iepazīstoties ar izskatāmās lietas materiāliem un ņemot vērā iepriekšminēto, iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē, ka Pasūtītājam konkrētajā situācijā bija jāpiemēro Publisko iepirkumu likuma 53. panta noteikumi un ka Pasūtītājam acīmredzami bija jārodas šaubām par pretendenta “MOTO-TRUCK” piedāvājuma īstumu.