Iesniegumu izskatīšanas komisija piekrīt Pasūtītāja sniegtajā atbildē paustajam viedoklim, ka pretendentiem, kuri iesniedz savu piedāvājumu, ir jābūt pieredzei līdzīgu pakalpojumu sniegšanā, tomēr Pasūtītājs nav norādījis pamatojumu tam, kādēļ tam ir nepieciešama pretendenta pieredze visu pieredzes elementu (uzdevumu) veikšanā viena projekta ietvaros.
Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē publicētajās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajās vadlīnijās “Publisko iepirkumu vadlīnijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā” (turpmāk – Vadlīnijas) norādīts, ka „pasūtītājs, izvirzot atlases prasības, ir ieinteresēts panākt, lai pretendentam būtu ne mazāka pieredze, kā tā, kura nepieciešama, lai izstrādātu vai uzturētu Pasūtītāja informācijas sistēmu. Tomēr katra sistēma pēc būtības ir unikāla, tādēļ pastāv risks noteikt nesamērīgas prasības, kurām atbilst tikai esošās sistēmas izstrādātājs vai uzturētājs. Nosakot prasības pieredzei, kuras aptver visus izstrādājamās vai uzturamās sistēmas aspektus, pie tam apvienojumā ar finanšu apjomu konkrētās sistēmas izstrādei, pēc būtības veidojas vairāku prasību apvienojums, kurš nav attaisnojams, jo nenorāda minimālo kompetenci, kāda nepieciešama, lai izpildītu darbus. Lai saglabātu prasības pēc nepieciešamās kompetences, Pasūtītājam jānosaka, ka prasību kopumu var izpildīt ar vairākiem projektiem. Šāda prasības konstrukcija nodrošina, ka pretendentam ir visa nepieciešamā kompetence līguma izpildei, tomēr nesatur prasību, ka visa kompetence iegūta viena līguma ietvaros, kas vairumā gadījumu nav izšķiroši no kvalifikācijas viedokļa”.
Kā norādījis Senāta Administratīvo lietu departaments, lai gan nozares ministrijas vadlīnijās publicētie ieteikumi iepirkuma procedūras dokumentos iekļaujamo prasību saturam nav pasūtītājam saistoši un kalpo tikai kā ieteikums no nozares ministrijas, tomēr tiesai (Iepirkumu uzraudzības birojam) būtu jāsaprot, vai pastāv racionāli un objektīvi apsvērumi, kuru dēļ konkrētā gadījumā pasūtītājs ir izvēlējies iepirkuma procedūras dokumentos iekļaut noteikumus, kuri vadlīnijās norādīti kā neieteicami. Pretējā gadījumā var pastāvēt šaubas par to, vai nolikuma prasības atbilst pretendentu brīvas konkurences principam un vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes principam (sk. Senāta 2022. gada 19. jūlija lēmuma lietā Nr. SKA922/2022 10. punktu).
Konkrētajā gadījumā ne Iesniedzējam sniegtajā atbildē, ne iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdē Pasūtītājs netika norādījis pamatojumu tam, kādēļ Pasūtītājam ir būtiski, lai pretendentam būtu pieredze noteikta apjoma (ar noteiktu lietotāju skaitu) informācijas sistēmas arhitektūras, sistēmas prasību, sistēmas koncepcijas un vīzijas izstrādē, kā arī sistēmas integrācijā ar 3 reģistriem, kas gūta tieši vienkopus vienā projektā.
Turklāt apstrīdētajā prasībā pieredze tiek prasīta 3 projektos, no kuriem 2 ietver visus specifiskos pieredzes elementus. Lai gan Vadlīnijas apraksta pieredzi 3 projektos kā maksimālo pieļaujamo prasību un šāda atkārtoti iegūta pieredze neapšaubāmi var sniegt Pasūtītājam lielāku pārliecību, ka pretendents arī konkrēto iepirkuma līgumu spēs izpildīt kvalitatīvi un Pasūtītāja noteiktajā termiņā, tomēr šāda pieredzes prasība (3 projektos) publiskajos iepirkumos ne informācijas tehnoloģiju jomā, ne citās jomās nav bieži sastopama un līdz ar to vērtējama kā augsta. Šis apstāklis apvienojumā ar prasību par pieredzes specifisko uzdevumu izpildē gūšanu viena projekta ietvaros (2 līgumos) un Pasūtītāja nespēju objektīvi pamatot šādas vienā projektā gūtas pieredzes prasības izvirzīšanu, iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā norāda, ka prasība ir nesamērīga.
Turklāt atbilstoši Pasūtītāja pārstāvju iesniegumu izskatīšanas sēdē sniegtajai informācijai līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām katrā Konkursa daļā piedāvājumu ir iesniedzis tikai viens pretendents, līdz ar to šī lēmuma pieņemšanas laikā jau ir zināms, ka piegādātāju konkurence Konkursā faktiski nepastāv.
Attiecībā uz prasības daļu par pieredzi informācijas sistēmas izstrādē ar 100 000 autentificētiem lietotajiem, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Pasūtītājs nav pamatojis savu argumentu par to, ka sistēmas autentificēto (reģistrēto) lietotāju skaits raksturo sistēmas veiktspēju un attiecīgi pretendenta pieredzi (atbilstošas veiktspējas) sistēmas arhitektūras izstrādē. Kā norādīts Vadlīnijās, sistēmas veiktspējas rādītājs ir tieši vienlaicīgo lietotāju skaits, kurš noteikts konkrētā laika posmā, nevis reģistrēto lietotāju skaits vispār. Arī iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdē Pasūtītāja pārstāvji faktiski piekrita Iesniedzēja argumentiem par to, ka autentificēto lietotāju skaits nenoteic sistēmas veiktspēju un attiecīgi pats par sevi neraksturo arī izstrādātās sistēmas arhitektūru. Līdz ar to nav saskatāms pamatojums Pasūtītāja prasībai par autentificētu lietotāju skaitu. Savukārt pieredzes sistēmas mērogu (apjomu) var raksturot iepriekš īstenoto projektu izmaksas un šāda prasība kā ieteicama arī ir norādīta Vadlīnijās.
Ņemot vērā iepriekšminēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzēja iesniegums šajā daļā ir pamatots un apstrīdētā prasība atceļama.