Iesniedzējs 2024. gada 28. maija vēstulē paskaidroja, ka piedāvājumam pievienotajā veidnē “Finanšu piedāvājums” norādītās izmaksas pozīcijā “Stundas likme servisa darbam” atšķiras no Elektronisko iepirkumu sistēmā norādītajām izmaksām attiecīgajā pozīcijā, jo kļūdas dēļ Elektronisko iepirkumu sistēmā ievadītas summas ar PVN. Korekti norādītas cenas bez PVN – finanšu piedāvājumā; iepirkuma 1.-3. daļā – 23,49 euro; 4. iepirkuma daļā – 55,00 euro.
Iesniegumu izskatīšanas sēdē Pasūtītājs paskaidroja, ka arī pirms skaidrojuma sniegšanas bija konstatējams, ka katrā iepirkuma priekšmeta daļā pozīcijā “Stundas likme servisa darbam” atšķiras tieši 21% apmērā. Tomēr Pasūtītāja ieskatā minēto kļūdu nav iespējams labot vienā konkrētā veidā, nepārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Publisko iepirkumu likuma 41. panta astotā daļa paredz pasūtītāja tiesības pieprasīt izskaidrot vai papildināt kandidāta vai pretendenta jau tehniskajā un finanšu piedāvājumā iekļauto informāciju. Sekojoši – konkrētajā gadījumā Pasūtītāja iepirkuma komisijai, saņemot no Iesniedzēja skaidrojumu, bija nepieciešams vērtēt to, vai šī informācija var tikt pieņemta vērtēšanai un vai tā izskaidro jau finanšu piedāvājumā iekļauto informāciju vai pēc būtības groza piedāvājumu, kas, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu, nav pieļaujams. Kā vairākkārt atzīts judikatūrā, šādos gadījumos ir būtiski nošķirt, vai pretendents papildina (precizē) piedāvājumā norādīto informāciju vai iesniedz pilnīgi jaunu informāciju, kas pēc būtības groza (maina) iesniegto piedāvājumu (sk., piemēram, Senāta 2016.gada 10.novembra spriedumu lietā Nr. SKA714/2016, 2018.gada 31.oktobra spriedumu lietā Nr. SKA-1006/2018, 2021.gada 18.jūnija spriedumu lietā Nr. SKA-176/2021).
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka piedāvājuma precizēšanas jēga ir atklāt pretendenta jau piedāvājuma iesniegšanas laikā pastāvējušo ieceri attiecībā uz piedāvājumu, kas sākotnēji nav formulēta pietiekami konkrēti vai skaidri, taču jauna satura piešķiršana kādam piedāvājuma formulējumam (pat ja šis saturs sākotnējam nekonkrētajam formulējumam atbilst) uzskatāma par piedāvājuma grozījumiem (Senāta 2018.gada 31.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-1006/2018 11.punkts).
Kā norādījusi Eiropas Savienības Tiesa, iepirkumu principi pieļauj, ka izņēmuma gadījumā ar piedāvājumu saistītie dati vietām var tikt laboti vai papildināti tāpēc, ka tos vienkārši acīmredzami ir nepieciešams precizēt vai lai novērstu acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas, ja vien šis grozījums neizraisa faktisku jauna piedāvājuma izteikšanu (skat. Eiropas Savienības Tiesas 29.03.2012. sprieduma lietā Nr. C-599/10 40.p.). Šādā gadījumā kļūdu labojumi var tikt veikti, ja kļūdas iespējams labot tikai vienā noteiktā veidā, par ko nepastāv šaubas, turklāt kļūdas cēlonis ir viegli konstatējams un veiktie labojumi ir nepārprotami izsekojami.
Publisko iepirkumu likuma 41.pantā paredzētās pasūtītāja tiesības lūgt precizēt vai izskaidrot piedāvājumā ietverto informāciju Senāta praksē tiek saistītas ar nepieciešamību novērst pretendentu izslēgšanu vienīgi formālu iemeslu dēļ un ievērot samērīguma principu (skat. Senāta 2012.gada 6.februāra lēmuma par pagaidu aizsardzību lietā Nr. SKA-267/2012). Iesniegumu izskatīšanas komisija no Iesniedzēja sniegtā skaidrojuma iesniegumu izskatīšanas sēdē konstatē, ka savā ikdienas praksē tas ir paradis norādīt stundas likmi servisa darbam ar pievienotās vērtības nodokli, līdz ar to ir izveidojusies šāda kļūda. Iesniegumu izskatīšanas komisija arī konstatē, ka Iesniedzēja piedāvājumā šāda kļūda ir radusies finanšu piedāvājuma katrā iepirkuma priekšmeta daļā un tikai ailē “Stundas likme servisa darbam”, bet nav radusies sadaļā “regulāri veicamie darbi (kopējā cena)” un “citi veicamie darbi (kopējā cena)”, kur pretendentam paredzēts norādīt vērtību no Konkursa nolikuma 5.1. vai 5.2. vai 5.3. pielikumā esošās tabulā piedāvāto pakalpojumu cenu kopsummas. Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā kļūdas rašanās pamatā ir konstatējama konkrēta tendence un sistēmiskums, kas pēc būtības norāda uz kļūdas izcelsmi, proti, ka tā ir tehniska rakstura kļūda.
Lai gan Pasūtītāja ieskatā konkrēto kļūdu nav iespējams labot vienā konkrētā veidā, nepārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu, tomēr vienlaikus, kā tas izriet no Pasūtītāja pārstāvju iesnieguma izskatīšanas sēdes laikā norādītā, iepirkuma komisijai bija skaidrs, ka šī konkrētajā pozīcijā (katrā iepirkuma priekšmeta daļā) norādītā vērtība Elektronisko iepirkumu sistēmā atšķiras no piedāvājumā norādītās vērtības tieši pievienotās vērtības nodokļa apmērā. Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā, Pasūtītājam konstatējot šādu pazīmi un saņemot Iesniedzēja skaidrojumu, nebija pamata uzskatīt, ka ar sniegto skaidrojumu Iesniedzējs pēc būtības grozītu savu piedāvājumu vai ka Iesniedzējs nebūtu sniedzis izsmeļošu un pamatotu skaidrojumu attiecībā uz konkrētās kļūdas rašanās cēloni. Tāpat iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā ir vērā ņemams, ka pareizi norādīta cena (bez PVN) tieši finanšu piedāvājumā, kas iekļauts pretendenta elektroniski parakstītajā un iesniegtajā kopējā piedāvājumā, savukārt kļūda veidojusies, norādot cenu veidnē, kas paredzēta finanšu piedāvājuma apkopojumu sagatavošanai.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka, labojot minēto kļūdu, konkrētajā gadījumā netiek radītas nepamatotas priekšrocības Iesniedzējam attiecībā pret pārējiem pretendentiem, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Pasūtītāja iepirkuma komisijas lēmums izslēgt Iesniedzēja piedāvājumu no turpmākās vērtēšanas nav objektīvi pamatots un Iesniedzēja piedāvājums ir noraidīts faktiski formālu iemeslu dēļ, lai gan kļūda Iesniedzēja finanšu piedāvājumā ir viegli konstatējama un veiktais labojums ir nepārprotami izsekojams, attiecīgi ir vienkārši izskaidrojams un novēršams.