Iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka ne minētajos dokumentos, ne citviet piedāvājumā Iesniedzējs nav norādījis to, ka finanšu apgrozījuma prasības izpildē balstītos uz sava apakšuzņēmēja spējām. Tāpat piedāvājumā nav atrodama informācija par to, ka SIA „UNISO” piedāvātu Pasūtītājam uzņemties solidāru atbildību par līguma izpildi kopumā vai būtu vienojusies par šādu līguma slēgšanas kārtību ar Iesniedzēju.
Iesniegumā Iesniedzējs argumentē, ka nav nozīmes tam, ka Iesniedzēja piedāvājumā nav iekļautas norādes par SIA „UNISO” solidāras atbildības uzņemšanos par līguma izpildi, jo „jebkurš apgalvojums par solidārās atbildības uzņemšanos piedāvājumu dokumentos vēl pirms līguma noslēgšanas būtu uzskatāms par deklaratīvu” un tādēļ Iesniedzēja piedāvājuma noraidīšana ir nesamērīga. Tāpat iesniegumā argumentēts, ka Iesniedzēja piedāvājumā iesniegtie apakšuzņēmēja finanšu gadu pārskatu dokumenti apliecina prasības izpildi un Konkursa nolikuma 4.3.punkta apakšpunktos nebija ielasāms, kāds dokuments būtu jāiesniedz un jāparaksta apakšuzņēmējam, lai tas apliecinātu Pasūtītājam, ka tas uzņemsies solidāro atbildību. Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā šie Iesniedzēja apsvērumi ir nepamatoti.
Ir pašsaprotami, ka līdz iepirkuma līguma noslēgšanai pretendenta apakšuzņēmējs nevar uzņemties saistības pret Pasūtītāju, tomēr no minētā nav secināms, ka tam, vai piedāvājumā ir/nav iekļautas norādes par solidāras atbildības uzņemšanos ir tikai formāla nozīme. Ja piedāvājumā nav ietverta informācija par to, ka persona, uz kuras finanšu spējām pretendents balstās, ir apņēmusies un piedāvā slēgt iepirkuma līgumu ar Pasūtītāju, tad Pasūtītājam arī nav pamata uzskatīt, ka pretendenta apakšuzņēmējs līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā pretendentam šādai līguma slēgšanas kārtībai piekritīs. Turklāt kvalifikācijas prasību izpilde ir pārbaudāma līdz lēmuma pieņemšanai par iepirkuma procedūras rezultātiem, un ja Pasūtītājam nav informācijas par to, vai Iesniedzēja apakšuzņēmējs atbilstoši Konkursa nolikuma prasībām ir gatavs uzņemties solidāru atbildību par līguma izpildi, tad Pasūtītājs šādu pārbaudi nevar pienācīgi veikt. Arī iesniegumā minētajā Senāta 2024. gada 7. marta nolēmumā lietā Nr. SKA-478/2024 norādīts, ka izskatāmajā lietā ir jānoskaidro, vai pieteicēja bija iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka patiešām pastāvēs solidāra atbildība par līguma izpildi un, ka gadījumā, ja tāda atbildības uzņemšanās apstiprinātos ar pierādījumiem, tas pats par sevi būtu pamats pasūtītājam uzskatīt, ka šīs personas resursi kalpos līguma izpildei tiešā veidā, jo šī persona vienlīdz atbildēs par saistību izpildi (sk. lēmuma 7. un 8. punktu). Savā lēmumā Senāts šādus pierādījumus (pretendenta un apakšuzņēmēja vienošanos par solidāras atbildības uzņemšanos) arī pēc būtības ir vērtējis. Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā, gadījumā, ja, Senāts uzskatītu, ka jautājumam par solidāras atbildības uzņemšanos piedāvājumu vērtēšanas stadijā nebūtu nozīmes un tā būtu implicīta jau tikai ar piedāvājuma iesniegšanu un apakšuzņēmēja norādīšanu piedāvājumā, kā tas argumentēts iesniegumā, tad Senāts tā arī būtu norādījis savā lēmumā.
Tāpat, kā jau norādīts iepriekš, Konkursa nolikuma 3.1.4. punktā ir tiešā tekstā noteikts pretendenta pienākums pierādīt, ka personas (uz kuru finanšu spējām pretendents balstās) būs solidāri atbildīgas par iepirkuma līguma izpildi. Apstāklis, ka Konkursa nolikumā nav noteikts, tieši kādi dokumenti vai informācija pretendentiem ir jāiesniedz solidāras atbildības pierādīšanai, šo pienākumu neatceļ. Neskaidrību gadījumā Iesniedzējam bija iespējams lūgt Pasūtītāja iepirkuma komisijai sniegt precizējošu informāciju par to, kādā veidā prasība izpildāma Publisko iepirkumu likuma 36. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.
Nav pamatots arī Iesniedzēja viedoklis, ka Pasūtītāja iepirkuma komisijai bija pienākums lūgt Iesniedzēju skaidrot savu piedāvājumu. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 41. panta sesto daļu, ja pasūtītājs konstatē, ka pieteikumā vai piedāvājumā ietvertā vai kandidāta vai pretendenta iesniegtā informācija vai dokuments ir neskaidrs vai nepilnīgs, tas pieprasa, lai kandidāts vai pretendents, vai kompetenta institūcija izskaidro vai papildina minēto informāciju vai dokumentu vai iesniedz trūkstošo dokumentu, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem un pretendentiem. Konkrētajā gadījumā Iesniedzēja piedāvājumā vispār nav ietverta informācija par SIA „UNISO” plāniem vai gatavību uzņemties solidāru atbildību un slēgt iepirkuma līgumu ar Pasūtītāju, līdz ar to jebkāds Pasūtītāja lūgums skaidrot vai papildināt piedāvājumu šādā aspektā, faktiski būtu aicinājums Iesniedzējam iesniegt attiecīgo trūkstošo piedāvājuma daļu pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām un neatbilstu vienlīdzīgas attieksmes pret piegādātājiem principam.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 41. panta pirmo daļu Pasūtītājs atlasa kandidātus un pretendentus saskaņā ar šā likuma 44., 45., 46., 47. un 48. pantā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, pārbauda piedāvājumu atbilstību iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izvēlas piedāvājumu vai piedāvājumus saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.
Ņemot vērā lēmumā minēto, iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā, Pasūtītājs pamatoti ir konstatējis, ka Iesniedzējs neatbilst Konkursa nolikuma 3.2.3. punktā noteiktajai kvalifikācijas prasībai un attiecīgi Pasūtītāja lēmums par Iesniedzēja piedāvājuma noraidīšanu ir pamatots un tiesisks.