Izvērtējot Pasūtītāja sniegtos paskaidrojumus, iesniegumu izskatīšanas komisija pēc būtības nekonstatē jebkādus apsvērumus, kāpēc Pasūtītājs nav piemērojis un nav pat izskatījis iespēju piemērot Konkursa nolikumā 1.7. punktā noteiktās tiesības samazināt veicamo darbu apjomu, lai Konkurss noslēgtos rezultatīvi, proti, ar iepirkuma līguma noslēgšanu. Iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka Pasūtītājs, iekļaujot Konkursa nolikumā 1.7. punkta nosacījumus un tādējādi arī darot to zināmu pretendentiem, jau iepriekš bija paredzējis jeb noteicis savu turpmāko rīcību gadījumā, ja iesniegtie piedāvājumi pārsniegs Pasūtītāja pieejamos finanšu līdzekļus. Tas savukārt ļauj secināt, ka Pasūtītājs, jau izsludinot Konkursu, bija rēķinājies, ka šāda situācija var iestāties. Līdz ar to, ievērojot, ka Konkursa mērķis ir iepirkuma līguma noslēgšana, iesniegumu izskatīšanas komisijas uzskata, ka Pasūtītājam, iestājoties Konkursa nolikuma 1.7. punktā paredzētajam gadījumam, bija arī jāpiemēro šajā punktā paredzētās iespējas samazināt iepirkuma priekšmeta apjomu vai vismaz izskatīt iespēju par šo nosacījumu piemērošanu atbilstoši nolikuma 1.7.punkta mērķim.
Iesniegumu izskatīšanas komisija kritiski vērtē arī Konkursa pārtraukšanas pamatojumā norādīto apstākli, ka Pasūtītājam nav finanšu līdzekļu iepirkuma priekšmeta realizēšanai, jo faktiski uzreiz pēc Konkursa pārtraukšanas (2024. gada 5. novembris) Pasūtītājs 2024. gada 7. novembrī ir izsludinājis atkārtotu konkursu “Teritorijas labiekārtošanas un daudzfunkcionāla atpūtas laukuma pārbūve Rīgas ielā 205, Jēkabpilī, Jēkabpils novadā” (id.Nr. JNP 2024/116), t.i., par to pašu iepirkuma priekšmetu. Saskaņā ar Pasūtītāja pārstāvja sniegtajiem paskaidrojumiem iesniegumu izskatīšanas sēdē atkārtoti izsludinātajā konkursā darbu apjoms pēc būtības ir identisks Konkursā esošajam, un Pasūtītāja nodoms atkārtoti izsludinātā konkursā ir saņemt zemākas cenas piedāvājumus.
Šā pamatojuma kontekstā iesniegumu izskatīšanas komisija uzsver, ka hipotētiski var pastāvēt situācija, ka pasūtītājs atkārtotā iepirkumā iegūst piedāvājumus, kuri ir pasūtītājam izdevīgāki, ievērojot, ka piegādātāji nav saistīti ar to iepriekš iesniegtajiem piedāvājumiem un piedāvājumi atspoguļo to iesniedzēju vērtējumu par tirgus situāciju konkrētā brīdī un nākotnes prognozes. Šāda situācija neapšaubāmi sekmētu mērķi nodrošināt pasūtītāja līdzekļu efektīvāku izmantošanu.
Tomēr tikai atsaukšanās uz hipotētiski iespējamām cenu atšķirībām atkārtotā iepirkumā, salīdzinot ar iepriekš rīkotu iepirkumu (Konkursu), nevērtējot cenu veidošanos, pakalpojuma/darbu pašizmaksu, tirgus tendences un nedodot ekonomiska rakstura apsvērumus tam, ka atkārtotā iepirkumā patiesi pastāv izredzes iegūt izdevīgākus piedāvājumus, nav atzīstama par pietiekamu jeb objektīvu pamatu iepirkuma procedūras pārtraukšanai, ievērojot turpmāk minētos apsvērumus.
Vērā ņemams, ka Konkursā pretendentu iesniegtās piedāvātās cenas pārsniedz Pasūtītāja noteikto paredzamo līgumcenu, kas tādējādi faktiski liecina par šī pakalpojuma/darbu reālajām izmaksām tirgū un sekojoši, iespējams, Pasūtītājs, nosakot paredzamo līgumcenu jeb plānojot finansējumu, nav ņēmis vērā visas ar pakalpojumu sniegšanu/darbu veikšanu saistītās saprātīgi nepieciešamās izmaksas. Proti, Pasūtītāja sākotnējais novērtējums par pakalpojuma/darbu reālajām izmaksām, iespējams, nav bijis atbilstošs tirgus situācijai. No Pasūtītāja sniegtā Konkursa pārtraukšanas pamatojuma nav konstatējami objektīvi pārbaudāmi un izvērtējami fakti un argumenti, ka konkrēto pakalpojumu/darbu cenas tirgū būtu atšķirīgas no piedāvātajām un ka Iesniedzēja (un arī citu pretendentu) Konkursā piedāvātā cena būtu nesamērīgi augsta un acīmredzami paaugstināta. Tāpat ir vērā ņemams, ka Iesniedzēja piedāvātā cena Konkursā faktiski atrodas vienā cenu līmenī ar vismaz divu citu pretendentu piedāvāto cenu. No Pasūtītāja izskatāmās lietas ietvaros norādītā nav konstatējams objektīvs pamatojums, ka atkārtoti rīkotā konkursa ietvaros pamatoti varētu tikt piedāvātas zemākas cenas nekā cenas, kas tika piedāvātas Konkursā un tādējādi Pasūtītāja lēmums, nepiemērot Konkursa nolikuma 1.7.punktā pielīgtās tiesības lemt par darbu apjomu samazināšanu, lai Konkurss tomēr noslēgtos rezultatīvi, būtu loģiski izsekojams un saprotams.
Pasūtītāja rīcība, tūlītēji izsludinot jaunu analoģisku iepirkumu pēc Konkursa pārtraukšanas, vienlaikus neveicot visas nepieciešamās darbības Konkursa ietvaros, tai skaitā nepārbaudot iesniegto piedāvājumu atbilstību, iespējamās aritmētiskās kļūdas pretendentu iesniegtajos piedāvājumos, kā arī neizvērtējot iespēju atteikties no atsevišķām Konkursa nolikuma 4. pielikuma noteiktām darbu pozīcijām, kā to paredz Konkursa nolikuma 1.7. punkts, lai tomēr sasniegtu Konkursa mērķi, nav izprotama un rada būtisku konkurences apdraudējuma risku. Līdz ar to iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Pasūtītāja lēmums par Konkursa pārtraukšanu nav objektīvi pamatots un ir atceļams.