Skatīt dokumentu


 
Institūcija
Datums
Lēmuma nr.
IUB – iepirkumu uzraudzības birojs
04/11/2024
Nr. 4-1.2/24-231
 
Konkursa nolikuma tehniskās specifikācijas 1.punkts “Vispārīgās prasības” cita starpā paredz prasību, ka ģeneratora galvenajām komponentēm t.i. (dzinējs, ģeneratora elektriskā daļa, ģeneratora kontrolieris) ir jābūt no viena ražotāja, piedāvātājam ģeneratoram jābūt ražotāja standarta modelim, ar nepieciešamajiem papildinājumiem. Jābūt atsaucei uz modeļa aprakstu ražotāja mājas lapā vai jāiesniedz ražotāja apstiprināta dokumentu pakete elektroniskā formā. Iesniedzēja ieskatā minētā prasība rada priekšrocības konkrētam pretendentam un nepamatoti ierobežo konkurenci. Iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību uz Senāta secinājumiem, ka būtiski ir tas, vai nolikuma prasības ir objektīvi pamatotas (ir vērstas uz kvalitatīva pakalpojuma iegādi, nevis uz citu interešu nodrošināšanu) un ir samērīgas ar līguma priekšmetu. Iepazīstoties ar Pasūtītāja paskaidrojumiem, iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka minētā prasība ir vērsta uz to, lai nodrošinātu, ka visi trīs dīzeļģeneratora elementi (dzinējs, ģeneratora elektriskā daļa, ģeneratora kontrolieris) ir atbilstoši salāgoti un tādējādi spēj strādāt stabili. Iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Pasūtītājs ir pamatoti norādījis, ka apstāklis, ka iekārtas galvenās komponentes ir ražojis viens un tas pats ražotājs, veicina iekārtas darbības stabilitāti, uzticamību un izturību, jo ražošanas procesā iekārta ir pakļauta viena ražotāja kvalitātes standartiem un testēšanas procesiem. Tāpat Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā Pasūtītājs pamatoti paskaidroja, ka viena ražotāja tehniskais atbalsts dīzeļģeneratora ekspluatācijas laikā, detaļu pieejamība un servisa pieejamība ir augstākā līmenī un ļauj veikt tehnisko ekspluatāciju drošāk, samazinot riskus, ka kādas būtiskas komponentes ražošana, kas ir nozīmīga ģeneratora darbībai kopumā, varētu tikt pārtraukta. No Pasūtītāja sniegtajiem paskaidrojumiem ir arī secināms, ka tas ir veicis tirgus izpēti un konstatējis, ka tirgū pastāv vairāki ražotāji, kas spēj nodrošināt minētajai prasībai atbilstošus dīzeļģeneratorus. Turklāt iesniegumu izskatīšanas sēdē Pasūtītājs norādīja, ka piedāvājumus Konkursā ir iesnieguši trīs pretendenti. Papildus iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 7.punktam ražotājs ir persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros izgatavo vai atjauno preci pārdošanai vai uzrāda sevi kā ražotāju, norādot (marķējot) uz preces vai tās iesaiņojuma vai preces tehniskajā pasē savu nosaukumu (firmu), vārdu, uzvārdu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi. Tādējādi secināms, ka, ņemot vērā minēto definīciju, konkrētajā situācijā termins “ražotājs” ir interpretējams plaši un, lai dīzeļģenerators tiktu atzīts par atbilstošu nolikuma prasībām, pietiek, ka visas trīs galvenās dīzeļģeneratora komponentes ir marķētas ar viena ražotāja preču zīmi. Ņemot vērā minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka konkurence pastāv un nav pamata secināt, ka minētās prasības spēj izpildīt tikai viens ražotājs. Iesniegumu izskatīšanas komisija arī norāda, ka Pasūtītājs, atbildot uz iesniedzēja iebildumiem, ka prasību nav iespējams izpildīt, ir pamatoti izskaidrojis prasības būtību, proti, ka tā ir attiecināma tikai uz galvenajām dīzeļģeneratora komponentēm (dzinējs, ģeneratora elektriskā daļa, ģeneratora kontrolieris). Saskaņā ar Pasūtītāja pārstāvju iesniegumu izskatīšanas sēdes laikā sniegtajiem paskaidrojumiem apstrīdētā prasība attiecināma tikai uz būtiskākajām ģeneratora komponentēm, tai skaitā uz elektriskās daļas būtiskāko komponenti – alternatoru, kas Pasūtītāja ieskatā piegādātājiem, kas darbojas attiecīgajā nozarē, ir saprotams. Attiecīgi arī prasība par vienu ražotāju attiecināma tikai uz elektriskās daļas būtiskāko komponenti. Arī iesniedzēja pārstāvis iesniegumu izskatīšanas sēdē apstiprināja, ka pēc būtības tam ir saprotams, kura ir elektriskās daļas būtiskākā komponente. Līdz ar to iesniegumu izskatīšanas komisijai nav pamata secināt, ka apstrīdētās prasības saturs pēc būtības nozares profesionāļiem nebūtu izprotams, turklāt neskaidro jautājumu risināšanai ir paredzēta Publisko iepirkumu likuma 36.panta otrajā daļā ietvertā jautājumu uzdošanas iespēja. Attiecīgi iesniedzējs nepamatoti iesniegumā ir norādījis, ka prasība par vienu ražotāju attiecas uz visām, tai skaitā mazākas nozīmes un sīkākām elektriskās daļas sastāvdaļām, kas nav atbilstoši izvirzītās prasības saturam un jēgai. Tādējādi iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā Pasūtītās ir objektīvi pamatojis apstrīdētās prasības nepieciešamību un atbilstību tā vajadzībām, attiecīgi apstrīdētā prasība ir atzīstama par pamatotu. Līdz ar to iesniedzēja SIA “AMBK” iesniegums nav pamatots.