Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka atbilstoši minētajai Publisko iepirkumu likuma normai metu konkursa rezultātā pakalpojuma līguma slēgšanas tiesības netiek piešķirtas, bet pasūtītājs savā rīcībā iegūst metu vai plānu turpmākai pasūtītāja vajadzības konkretizācijai un īstenošanai līdz konkrētam produktam.
Vienlaikus ir konstatējams, ka Metu konkursa nolikuma 3.3.punktā ir noteikts meta sastāvs, kur ir jābūt ietvertām šādām sastāvdaļām: 3.3.1. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles sistēmas stratēģija, kurā aprakstīta piedāvātās biļešu sistēmas: 3.3.1.1. funkcionalitāte; 3.3.1.2. drošība; 3.3.1.3. ērtums un lietojamība; 3.3.2. piedāvātā izbraukuma tirdzniecības pakalpojuma un biļešu elektroniskās kontroles modelis; 3.3.3. piedāvātā biļešu pakalpojuma administrēšanas modelis; 3.3.4. piedāvātā biļešu pakalpojuma ieviešanas un papildināšanas modelis. Līdzīgas prasības attiecībā uz pretendenta piedāvājuma (meta) saturu ir ietvertas arī nolikuma 1.pielikuma “Iepirkuma priekšmeta apraksts” 3.punktā. Tāpat nolikuma 4.5.punktā ietvertajos vērtēšanas kritērijos ir paredzēts vērtēt ar konkrētu sistēmu saistīti aspekti, piemēram, piedāvātās sistēmas funkcionalitāte, drošums, ērtums un lietojamība.
Tādējādi iesniegumu izskatīšanas komisija no minētajām Metu konkursa dokumentācijā iekļautajām prasībām secina, ka faktiski Metu konkursa rezultātā Pasūtītājs sagaida, ka pretendenti piedāvās biļešu tirdzniecības pakalpojumu, kas balstīts uz jau praktiski gatavu risinājumu (elektronisku biļešu tirdzniecības sistēmu). Minētais pēc būtības izriet arī no nolikuma 1.pielikuma 2.6.punkta, kur noteikts, ka svētku biļešu tirdzniecības pakalpojuma ietvaros jānodrošina svētku pasākumu pieejamību gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu viesiem, biļetes savlaicīgi iegādājoties internetā un biļešu tirdzniecības vietās visā Latvijā. Biļetes uz svētku pasākumiem tiks tirgotas pamatā elektroniski internetā, tomēr jābūt iespējai tirdzniecību un iepriekšējā rezervācijā pieteikto biļetes izpirkšanu nodrošināt arī fiziskās kasēs.
Izvērtējot iepriekš citētās Metu konkursa nolikuma prasības, iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā tās faktiski nav iespējams izpildīt, ja pretendents pakalpojuma izpildē jau nepiedāvā gatavu un funkcionējošu biļešu tirdzniecības risinājumu, piemēram, nav iespējams piedāvājumā ietvert aprakstu par sistēmas drošību (kas tiek vērtēts vienā no nolikuma 4.5.punktā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem), ja šāda sistēma vēl nav izstrādāta, kā arī iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā nav iespējams meta sastāvā iesniegt biļešu tirdzniecības sistēmas aprakstu kontekstā ar svētkiem nepieciešamās biļešu pārdošanas funkcionalitāti visām lietotāju mērķa grupām, ja šāda sistēma faktiski jau nepastāv. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka metu konkursa būtība ir iegūt pretendenta ideju, plānu attiecībā uz pasūtītāja konkrētās vajadzības apmierināšanu, nevis iegūt jau konkrētu risinājumu ar konkrētiem parametriem un īpašībām, kas Metu konkursa ietvaros faktiski jau tiek vērtēti, nosakot uzvarētāju.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka faktiski metu konkurss ir piemērojams tikai gadījumiem, kad pasūtītāja mērķis ir iegūt metu vai plānu (jaunradītu un augstvērtīgu autora darbu), ko tālāk realizēt, slēdzot pakalpojuma (izstrādes līgumu ar meta autoru), piemēram, meta gadījumā tā būs būves iecere jeb ideja un / vai skice un metu konkursam seko pakalpojuma līgums par būvprojekta izstrādi; informācijas sistēmu gadījumā metu konkursa ietvaros tiek iegūts mets jeb plāns, kāda informācijas sistēma būtu jāizstrādā (kā atrisināt sarežģītus izaicinājumus, dizainējot datu struktūras un risinājumus mērķa sasniegšanai), kam seko pakalpojuma līgums par pašas informācijas sistēmas tehnisku izstrādi. Tādējādi metu konkurss vienmēr ir saistīts ar kādas idejas iegūšanu, kas var tikt realizēta nākamajā iepirkuma procedūrā (sarunu procedūrā). Konkrētajā gadījumā ir konstatējams, ka Pasūtītāja mērķis ir atbilstoši funkcionāli definētām prasībām novērtēt labākos tehniskos, organizatoriskos risinājumus pakalpojuma sniegšanai jeb risinājumus pretendentu informācijas sistēmās, kas tiek izmantotas pakalpojuma sniegšanai, nevis iegūt idejas – metu, plānu informācijas sistēmas turpmākai izstrādei. Šādu jautājumu novērtēšanai parasti izmanto piedāvājumu vērtēšanas kritērijus.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, lai arī konkrēta iepirkuma veida izvēle savas vajadzības īstenošanai, kā arī konkrētu prasību un nosacījumu izvirzīšana ir ekskluzīva pasūtītāja prerogatīva, tomēr gan iepirkuma procedūras veidam, gan prasībām ir jābūt savstarpēji saskanīgām un atbilstīgām Publisko iepirkumu likumā iekļautajam regulējumam, tajā skaitā mērķim, kāds Publisko iepirkumu likumā ir piešķirts katram iepirkuma procedūras veidam. Konkrētajā gadījumā nav konstatējams, ka Metu konkursa mērķis (Publisko iepirkumu likuma 1.panta 18.punkts) saskan ar tā sasniegšanai Metu konkursa dokumentācijā izvirzītajām prasībām un nosacījumiem. Pasūtītāja mērķis konkrētajā iepirkumā pēc būtības ir saņemt pakalpojumu, kura sniegšanai tiek izmantoti tirgū esošie risinājumi bez būtiskas to pārveidošanas (pielāgošanas) Pasūtītāja vajadzībām, tādējādi arī samazinot pakalpojuma izmaksas, un nav konstatējams, ka Pasūtītāja mērķis būtu iegūt kādu jaunu informācijas sistēmu inovatīva pakalpojuma nodrošināšanai.
Attiecībā uz Pasūtītāja norādi, ka Pasūtītājs metu konkursa gadījumā var neizstrādāt pilnīgi detalizētu tehnisko specifikāciju, atstājot tehnisko prasību realizācijas izvēli pretendentu ziņā, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Pasūtītājs nekādā veidā nav ierobežots iepirkuma procedūrā noteikt tehnisko specifikāciju prasības kā funkcionālas, savukārt pretendenti savos piedāvājumos apraksta un pasūtītājs novērtē piedāvātos labākos tehniskos risinājumus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Pasūtītājs biļešu tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanai ir izvēlējies neatbilstošu iepirkuma veidu (metu konkursu).