SIA „HUBRO” un SIA „BG Meži” 2023. gada 27. novembrī iesniegtajos iesniegumos norādīts1 , ka iesniedzēji ir izslēgti no dalības Konkursā, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 42. panta septītās daļas 2. punktu, jo Pasūtītājs secinājis, ka pastāv norādes, kas var liecināt par tādas vienošanās esību, kas vērsta uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai 1 abos iesniegumos minētie argumenti ir identiski. 3 Lēmums ir saistošs bez paraksta, un tā elektroniskā versija atbilst lēmuma oriģinālam deformēšanu, jo abi pretendenti ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku Konkurences likuma 1. panta 9. punkta izpratnē, jo abos uzņēmumos izšķirošu ietekmi realizē viena fiziskā persona un uzņēmumu piedāvājumi Konkursā, visticamāk, nav sagatavoti neatkarīgi, par ko liecina vairākas Konkurences padomes viedoklī sniegtās norādes
Vienlaikus Publisko iepirkumu likums neaizliedz pretendentu, kuri veido vienu tirgus dalībnieku, atsevišķu dalību publiskajos iepirkumus, un arī apstāklis, ka piedāvājumus iepirkumam ir sagatavojusi vai līgumu piedāvā administrēt viena struktūrvienība vai persona, pats par sevi nav pamats automātiskam secinājumam, ka pretendentu dalība iepirkuma procedūrā ir negodprātīga, jo sevišķi, ja piedāvājumi iesniegti atsevišķās iepirkuma daļās un nav acīmredzams, kā vienas saistītas personas kā pretendenta dalība, piedāvājums un rīcība vienā iepirkuma daļā var ietekmēt konkurenci citā iepirkuma daļā. Arī Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi, ka tādu kandidātu vai pretendentu automātiska izslēgšana, kuriem ir kontroles vai kopuzņēmuma attiecības ar citiem konkurentiem, pārsniedz to, kas nepieciešams, lai novērstu koluzīvas darbības un tādējādi nodrošinātu vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un pārskatāmības pienākuma izpildi (sk. 2022. gada 8. decembra sprieduma lietā Nr. C-769/21 37. punktu).
Konkrētajā gadījumā lēmumā par iesniedzēju izslēgšanu no dalības Konkursā (iepirkuma komisijas 2023. gada 17. novembra sēdes protokols Nr. 19) šādi Pasūtītāja apsvērumi nav norādīti. Pamats iesniedzēju izslēgšanai atbilstoši lēmumā norādītajam ir tikai Konkurences padomes vēstulē konstatētie fakti par pretendentu saistību (tie ir viens tirgus dalībnieks) un piedāvājuma dokumentu sagatavošanu. Tomēr Pasūtītājs nav vērtējis to, kādas nepamatotas priekšrocības pretendenti, saskaņojot savu piedāvājumu iesniegšanu, būtu varējuši gūt un kādā veidā šāda pretendentu rīcība negatīvi ietekmē konkurenci Konkursā.
Paskaidrojumā Iepirkumu uzraudzības birojam un iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdē Pasūtītājs ir norādījis, ka šāda saistītu pretendentu piedāvājumu iesniegšana sadala pretendentu risku tikt izslēgtam saistībā ar Publisko iepirkumu likumā noteiktajiem pretendentu izslēgšanas iemesliem (piemēram, nenokārtotām saistībām nodokļu jomā), iegūst iespēju iegūt lielāku piešķiramo pakalpojuma apjomu Konkursā (jo maksimālais apjoms ir ierobežots nolikumā) vai piedāvājuma atsaukuma gadījumā (Konkursa nolikuma 8.3.1. apakšpunkts), pēc rezultātu paziņošanas saglabā daļēju iespēju piedāvājuma vērtēšanai un iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai Konkursa nākamajās kārtās, ja tādas tiek paredzētas.
Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā šie Pasūtītāja apsvērumi nav pamatoti. Publisko iepirkumu likumā noteiktie izslēgšanas noteikumi par nenokārtotām nodokļu saistībām ir vērtējami attiecībā pret katru pretendentu atsevišķi. Attiecīgi tas, vai konkrētais pretendents šo pārbaudi iztur vai tiek izslēgts, nevar radīt priekšrocības citam, lai arī saistītam, pretendentam. Arī Konkursa nolikumā noteiktais pakalpojuma apjoma ierobežojums (nolikuma 6.2. punkts), kas ierobežo vienam pretendentam piešķiramo pakalpojuma apjomu hektāros atkarībā no pretendenta iepriekšējās pieredzes līdzīgu pakalpojumu sniegšanā, nevar radīt priekšrocības saistītiem pretendentiem, kuriem Konkursā jāpiedalās, atsevišķi izpildot nolikumā noteiktās kvalifikācijas prasības (tostarp prasības par pieredzi) un ar atsevišķiem resursiem – darbu veicējiem un tehniskajām spējām (Konkursa nolikuma 6.3. punkts un tā apakšpunkti). Turklāt, kā iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdē paskaidroja Pasūtītāja pārstāvis, pakalpojuma apjoma ierobežojuma mērķis ir samazināt Pasūtītāja risku, ka nepieredzējis piegādātājs nespēj izpildīt tam piešķirto pakalpojuma apjomu, nevis ierobežot vienam tirgus dalībniekam nododamo pakalpojumu apjomu. Savukārt saistībā ar Konkursa nolikuma 8.3.1. apakšpunkta noteikumu Pasūtītājs nav viennozīmīgi paskaidrojis, kā tieši iesniedzēji ir guvuši vai varētu gūt priekšrocības, iesniedzot saskaņotus piedāvājumus.
Ņemot vērā minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Pasūtītājs nav pamatojis savu secinājumu par to, ka pastāv pārliecinošas norādes tam, ka iesniedzēju piedāvājumi Konkursā iesniegti pretendentiem prettiesiski vienojoties par konkurences ierobežošanu vai nepamatotu priekšrocību iegūšanu Konkursā. Līdz ar to Pasūtītāja lēmums par iesniedzēju izslēgšanu no dalības Konkursā nav pamatots.
Iesniegumu izskatīšanas komisija vienlaikus norāda, ka lēmuma par Konkursa rezultātiem atcelšana nav saprotama tādejādi, ka iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka iesniedzēju piedāvājumi noteikti nav saskaņoti un nav iesniegti nolūkā ierobežot konkurenci vai iegūt nepamatotas priekšrocības Konkursā. Pasūtītājam ir atkārtoti jāizvērtē Konkursā iesniegtie piedāvājumi un, konstatējot saskaņotu un manipulatīvu piedāvājumu iesniegšanu, jāizslēdz pretendenti no dalības Konkursā, savā lēmumā norādot tam atbilstošu pamatojumu.
Vienlaikus tajās Konkursa daļās, kurās piedāvājumus ir iesnieguši abi saistītie pretendenti , iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā Pasūtītāja lēmums par šo pretendentu izslēgšanu no dalības šajās Konkursa daļās ir pamatots. Kā lietā konstatējusi Konkurences padome (un to nenoliedz arī paši iesniedzēji) ne SIA „HUBRO” un SIA „BG Meži”, ne SIA „Karitex BD” un SIA „Karitex KK” piedāvājumi Konkursam nav sagatavoti neatkarīgi. Saskaņotu piedāvājumu iesniegšana vienā un tajā pašā iepirkuma procedūras daļā acīmredzami rada nepamatotas priekšrocības attiecīgajam tirgus dalībniekam un deformē konkurenci iepirkumā. Tāpat ne iesniegumos, ne iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdē šo pretendentu pārstāvji nenorādīja argumentus par to, kādu specifisku un īpašu iemeslu dēļ Pasūtītājam šādus saskaņotus piedāvājumus būtu nepieciešams akceptēt attiecīgajās Konkursa daļās. Līdz ar to SIA „HUBRO”, SIA „BG Meži” un SIA „Karitex BD”, SIA „Karitex KK” iesniegumi par Konkursa 252./255. daļu un Konkursa 18./19. daļu rezultātiem nav pamatoti.
Iesniegumos tāpat argumentēts, ka pirms iesniedzēju izslēgšanas no Konkursa Pasūtītājam bija pienākums Publisko iepirkumu likuma 43.panta noteiktajā kārtībā dod iesniedzējiem tiesības iesniegt skaidrojumu un pierādījumus, kas apliecina pretendenta uzticamību. Lai apliecinātu uzticamību, kandidāts vai pretendents iesniedz skaidrojumu un pierādījumus par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu vai noslēgtu vienošanos par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, sadarbošanos ar izmeklēšanas iestādēm un veiktajiem tehniskajiem, organizatoriskajiem vai personālvadības pasākumiem, lai pierādītu savu uzticamību un novērstu tādu pašu un līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē (43.panta otrā daļa).
Pasūtītāja paskaidrojumā norādīts, ka, Pasūtītāja ieskatā, Publisko iepirkumu likuma 43. panta pirmajā daļā minētais par pretendenta tiesībām iesniegt skaidrojumu un pierādījumus, kas apliecina pretendenta uzticamību, attiecināms uz gadījumiem, kad pasūtītājs konstatē Publisko iepirkumu likuma 42. panta septītās daļas 1. punktā minēto gadījumu, proti, ir pieejama informācija par kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu, ar kuru pretendents ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, jo uz tieši šādu gadījumu ir attiecināms likuma 43.panta otrajā un trešajā daļā aprakstītais skaidrojums un pierādījumi.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Publisko iepirkumu likuma 43. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka skaidrojumu un pierādījumus Pasūtītājs pieprasa arī likuma 42. panta otrās daļas 7. punktā minētā izslēgšanas noteikuma piemērošanas gadījumā, tomēr uzticamības pasākumi un skaidrojums/pierādījumi ir atkarīgi no attiecīgā pārkāpuma rakstura. Publisko iepirkumu likuma 43.panta septītās daļas 2.punktā minētajā gadījumā pretendentiem būtu jādod iespēja pierādīt, ka nepastāv saskaņotu piedāvājumu esība Konkursā un/ vai tā nav vērsta uz konkurences ierobežošanu Konkursā. Tomēr, kā tas izriet no konkrētajiem lietas apstākļiem, nepastāv strīds, ka iesniedzēju piedāvājumi nav izstrādāti neatkarīgi, tādējādi skaidrojuma vai pierādījumu iesniegšana attiecīgajās daļās (Konkursa 252./255. daļa un Konkursa 18./19. daļa) neietekmētu Pasūtītāja secinājumu pamatotību un pieņemto lēmumu par iesniedzēju izslēgšanu šajās Konkursa daļās.