Iesniedzējs uzskata, ka Konkursa nolikuma 6.3.1. punktā noteiktais saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijs B – pretendenta piedāvātais atalgojums autobusu vadītājiem – vidējā pamata bruto likme mēnesī par autobusa vadīšanu un sagatavošanās laiku bez piemaksām (EUR/stundā) nesniedz skaidru informāciju, kādu darba samaksu vai darba algu Pasūtītājs vērtēs pretendentu iesniegtajos piedāvājumos. Pretendentiem tiek liegta iespēja sagatavot salīdzināmus finanšu piedāvājumus.
Pasūtītājs paskaidroja, ka tas ar minēto saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritēriju ir apzināti izvēlējies vairāk punktu skaitu piešķirt tam pretendentam, kura piedāvājumā ir konkurētspējīgāks autobusu vadītāju nemainīgais (pamata stundas likme) atalgojums un tas būtu mazāk atkarīgs no darba devēja noteiktām un mainīgām piemaksām, tādējādi mēģinot veicināt autobusu vadītāju interesi strādāt Jūrmalas valstspilsētā.
Konkursa nolikuma 6.3.1. punkta paredz, ka iepirkuma komisija salīdzina un vērtē tos piedāvājumus, kas nav noraidīti tehniskā piedāvājuma atbilstības pārbaudē, izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu pēc šādiem kritērijiem: A sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā pretendenta piedāvāto autobusu vidējais vecums (maksimāli iegūstamais punktu skaits – 15); B – pretendenta piedāvātais atalgojums autobusu vadītājiem – vidējā pamata bruto likme mēnesī par autobusa vadīšanu un sagatavošanās laiku bez piemaksām (EUR/stundā) (maksimāli iegūstamais punktu skaits – 15); C tehniskais nobraukums (maksimāli iegūstamais punktu skaits – 10); D pretendenta piedāvātā pakalpojuma cena par 1 kilometru, euro, neieskaitot PVN (maksimāli iegūstamais punktu skaits – 60), kopā maksimāli iegūstamais punktu skaits – 100.
Atbilstoši Konkursa nolikuma 6.3.3.1. punktam pretendentam kritērijā B “Pretendenta piedāvātais atalgojums autobusa vadītājam” tiek piešķirti 0 punkti, ja pretendenta finanšu piedāvājuma 3.1. pielikuma “Pakalpojuma izmaksu aprēķins” 2.1.2. rindā norādītā vidējā pamata bruto stundas likme mēnesī autobusa vadītājiem par autobusa vadīšanu un sagatavošanās laiku ir vienāda vai zemāka par 9,99 EUR; 6.3.3.2. punkts paredz, ka pretendentam tiek piešķirti 15 punkti, ja pretendenta finanšu piedāvājuma 3.1. pielikuma “Pakalpojuma izmaksu aprēķins” 2.1.2. rindā norādītā vidējā pamata bruto stundas likme autobusu vadītājiem par autobusa vadīšanu un sagatavošanās laiku ir vienāda vai augstāka par 10,00 EUR; 6.3.3.3. punkts paredz, ka gadījumā, ja pretendents finanšu piedāvājuma 3.1. pielikuma “Pakalpojuma izmaksu aprēķins” 2.1.2. rindā būs norādījis dažādas pamata bruto stundas likmes, tad vērtēšanas kritērijā B “Pretendenta piedāvātais atalgojums autobusa vadītājam” tiks summētas atbilstoši norādītajām pamata bruto stundas likmēm mēnesī par autobusa vadīšanu un sagatavošanās laiku bez piemaksas (EUR/stundā) un dalītas ar finanšu piedāvājuma 3.1. pielikuma “Pakalpojuma izmaksu aprēķins” 2.1.1. rindā norādīto – plānoto autobusu vadītāju skaitu.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka prasību izvirzīšana iepirkuma procedūras dokumentos ir pasūtītāja prerogatīva. Vienīgi pasūtītājs, izvērtējot iepirkuma priekšmeta specifiku un sarežģītību, iespējamos riskus, kas saistīti ar iepirkuma līguma specifiku, iespējamās sekas līguma neizpildes gadījumā, kā arī, ņemot vērā situāciju tirgū, proti, to, cik iespējamie pretendenti varētu izpildīt attiecīgas prasības, un citus apsvērumus, izvirza konkrētas prasības attiecībā uz iepirkuma priekšmetu un citas prasības. Arī Senāts 2019.gada 9.decembra lēmumā lietā Nr.SKA-1730/2019 ir norādījis, ka, ņemot vērā, ka tikai pats pasūtītājs zina, kāda veida prece vai pakalpojums tam ir nepieciešams, tieši pasūtītāja kompetencē ir izvirzīt prasības, kas nodrošina, ka iepirkuma rezultātā tiks saņemts atbilstīgs izpildījums. Tāpēc pasūtītājam, nosakot kvalifikācijas un pretendentu piedāvājumu izvērtēšanas kritērijus, ir visai plaša rīcības brīvība. Ne tiesa, ne arī piegādātājs nevar pasūtītāja vietā noteikt, kāda ir pasūtītāja vajadzība un kādi kritēriji paredzami, lai šo vajadzību nodrošinātu. Šie jautājumi primāri ir vienīgi paša pasūtītāja ziņā un izriet no tā mērķa, kura dēļ iepirkuma procedūra tiek rīkota.
Ņemot vērā minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka, tā kā kritērijs B ir vērsts uz iespējami kvalitatīvāka pakalpojuma saņemšanu un tā nepārtrauktību sakarā ar darbinieku iztrūkumu, tas atzīstams par vienu no kvalitatīva pakalpojuma rādītājiem, kas ir cieši saistīts ar iepirkuma priekšmetu un iepirkuma rezultātā noslēgtā līguma sagaidāmo kvalitāti.
Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija arī nekonstatē jebkādu Iesniedzēja subjektīvo tiesību aizskārumu šajā sakarā pēc būtības, jo Iesniedzējs nedz iesniegumā, nedz iesnieguma izskatīšanas sēdē nenorādīja, kā noteiktās prasības objektīvi ierobežo jeb kavē tā piedāvājuma iesniegšanu dalībai Konkursā vai kā minētās prasības būtu diskriminējošas. Iesniegumu izskatīšanas komisija arī nesaskata kādas pretrunas vai neskaidrības konkrētajā vērtēšanas kritērijā, lai piegādātāji nevarētu sagatavot salīdzināmus finanšu piedāvājumus. Ievērojot iepriekš minēto, Iesniedzēja iesniegums šajā daļā atzīstams par nepamatotu.