[13] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 145. panta ceturto daļu, lai neizpaustu personu privātās dzīves apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, profesionālo, komerciālo, izmeklēšanas vai adopcijas noslēpumu un citu ierobežotas pieejamības informāciju, tiesa pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka lūguma var pieņemt motivētu lēmumu, ar kuru nosaka ierobežojumu pieteicējam vai atbildētājam iepazīties ar lietas materiālu attiecīgo daļu. Ja tiesa lēmumā noteic, ka minētais ierobežojums iepazīties ar lietas materiāliem ir spēkā arī pēc galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās, pieteicējam vai atbildētājam ir tādas pašas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, kādas likums nosaka ikvienai citai personai.
Ierobežojums administratīvā procesa dalībniekiem iepazīties ar lietas materiāliem ir vērtējams kā personas tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojums. Tādējādi tas ir piemērojams pēc iespējas šaurāk, katrā konkrētā gadījumā samērojot personas tiesības uz taisnīgu tiesu ar citu personu likumīgo interešu aizsardzību.
[14] Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 3. punkts noteic, ka par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija, kas irkomercnoslēpums, izņemot gadījumus, kad ir noslēgts iepirkuma līgums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai cita veida līgums par rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 14. panta otro daļu, paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti. Savukārt minētā likuma 40. panta trešajā daļā noteikts, ka protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, šā likuma 18. panta 2.1 daļā minētais apspriedes ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija. No minētajām tiesību normām to savstarpējā kopsakarā secināms, ka piedāvājumi un ziņas par pretendentu profesionālo pieredzi ir uzskatāmas par ierobežotas pieejamības informāciju.
Minētais regulējums ir loģiski pamatots, jo pretendenta piedāvājums iepirkumā un ziņas par pretendenta profesionālo pieredzi satur komercnoslēpumu, piemēram, par piegādājamās preces ražošanas un piegādes laiku, piedāvātajām cenām, analoģisku preču piegādi citos iepirkumos un citu ar pretendenta saimniecisko darbību saistītu informāciju, kas atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 3. punktam kopsakarā ar Informācijas atklātības likuma 7. panta pirmo daļu un Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 2. panta pirmo daļu ir ierobežotas pieejamības informācija.
Tās atklāšana var ierobežot konkurenci un kaitēt komersantu tiesiskajām interesēm arī ārpus iepirkuma.
Publisko iepirkumu likumā ietvertās normas attiecībā uz konfidencialitātes prasību ievērošanu ir attiecināmas ne vien uz pasūtītāju, bet arī uz pārsūdzības procesā iesaistītajām iestādēm un secīgi arī tiesu. Pretējā gadījumā tiktu apdraudētas piegādātāju likumīgās komerciālās intereses un piegādātāju godīga konkurence. Šāda atziņa pausta arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā (sk., piemēram, 2008. gada 14. februāra sprieduma lietā Nr. C?450/06 “Varec” 39.–55. punktu). Tādējādi arī tiesai Publisko iepirkumu likuma 14. panta otrajā daļā ietvertais pienākums saglabājas.
Normatīvie akti neparedz pieteicēja tiesības iepazīties ar citu pretendentu piedāvājumiem. Ievērojot minēto, pieteicējam nav tiesību iepazīties ar uzvarētājas piedāvājumu.
[15] Ievērojot minēto, pārsūdzētais lēmums ir tiesisks. Pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.