Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā 2015.gada 6.novembra spriedumā lietā SKA-748/2015 atzinis, ka lietās par iepirkuma procedūras pārtraukšanu ir jāvērtē ne tikai lēmumā par iepirkuma procedūras pārtraukšanu ietvertie argumenti, bet ir jāļauj pasūtītājam pierādīt, ka tā lēmums pārtraukt iepirkuma procedūru ir objektīvi pamatots un nav patvaļīgs. Attiecīgi izskatāmajā lietā, vērtējot Pasūtītāja iepirkuma komisijas pieņemtā lēmuma tiesiskumu, iesniegumu izskatīšanas komisijas uzdevums ir izvērtēt, vai Pasūtītājam konkrētajā gadījumā bija pamats lemt par Konkursa pārtraukšanu. Proti, izskatāmās lietas ietvaros ir jāizvērtē, vai atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumu Nr.107 “Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība” 19. un 230.punktam Pasūtītājam pastāvēja objektīvs pamatojums atzīt, ka Konkursā izvirzītās pretendentu atlases prasības nav pamatotas, varēja ietekmēt konkurenci un tādējādi ir veicami grozījumi, un pārtraukt Konkursu, un vai šāds Pasūtītāja lēmums nav patvaļīgs un nepārkāpj publiskā iepirkuma tiesību principus.
Attiecībā uz Konkursa nolikuma 7.3.2.10.punktu iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka minētajā punktā ir noteikts, ka pretendenta rīcībā jābūt būvprojekta ekonomiskās daļas ekspertam, kuram jāatbilst šādām prasībām: 1) sertifikāts būvprojektu arhitektūras risinājumu ekspertīzē vai sertifikāts ēku konstrukciju būvprojektu ekspertīzē; 2) pieredzes apliecināšanas periodā ir nodrošinājis būvprojekta ekonomiskās daļas ekspertīzi vismaz 2 (diviem) Objektiem, kas atbilst šādiem kritērijiem: a) Objekta kopējā platība ir ne mazāka kā 10 000 m2; b) Objektos paredzēta jauna būvniecība vai pārbūve un vismaz vienā no tiem jauna būvniecība; c) būvprojekti ir saskaņoti būvvaldē (saņemta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi); 3) ir spēkā esoša speciālā atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem ar 3. (trešās) vai augstākas kategorijas pakāpi; 4) speciālistam būvspeciālistu reģistrā nav publiski pieejami ieraksti saskaņā ar Noteikumu Nr.169 36.punktu, izņemot, ja sertifikāta darbības sfēra apturēta saskaņā ar šo noteikumu 52.punktu.
Kā paskaidrojumos norāda Pasūtītājs, ievērojot Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra noteikumos Nr.6 “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumos Nr.529 “Ēku būvnoteikumi””, kas stājās spēkā 2022.gada 14.janvārī, būvekspertīze būvprojekta ekonomiskai daļai vairs nav jāveic, proti, prasība, kas bija spēkā līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim un Konkursa izsludināšanas laikā, nav obligāta. Līdz ar to Konkursa nolikuma 7.3.2.10. punktā izvirzītā prasība, ka pretendenta rīcībā jābūt būvprojekta ekonomiskās daļas speciālistam, turklāt ar spēkā esošu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpuma objektiem ar 3.kategorijas vai augstākās kategorijas pakāpi, ir uzskatāma par specifisku un nesamērīgu, kas liedz nodrošināt maksimāli plašāku konkurenci Konkursa ietvaros.
Iesniegumu izskatīšanas komisijai, izvērtējot Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumos Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” veiktos grozījumus, kas stājās spēkā 2022.gada 14.janvārī, t.i., pēc Konkursa izsludināšanas (2021.gada 31.decembris), nav pamata nepiekrist Pasūtītāja izdarītajiem secinājumiem par to, ka Konkursa nolikuma 7.3.2.10.punktā izvirzītā prasība nav uzskatāma par objektīvu un samērīgu, kā arī varēja ierobežot konkurenci Konkursā. Turklāt tas, ka Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumi Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” vairs neparedz būvekspertīzes veikšanu būvprojekta ekonomiskai daļai, var būt objektīvs pamats mainīt ne tikai pretendentu atlases prasības, kas noteica kā obligātu attiecīga speciālista iesaisti, bet arī var ietekmēt līguma izpildē veicamo darbu apjomu un sekojoši - piedāvājuma cenu. Savukārt Iesniedzēja norādēm par to, ka Konkursa nolikuma
7.3.2.10. punkta prasība uz Konkursa izsludināšanas brīdi bija noteikta pamatoti un Pasūtītājam šo prasību bija iespējams grozīt līdz Konkursā noteiktajam piedāvājumu iesniegšanas brīdim (2022.gada 11.februārim), bet tas netika darīts, izskatāmās lietas ietvaros nav nekādas izšķirošas nozīmes.
Ievērojot minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Pasūtītāja secinājums par nepieciešamību veikt izmaiņas Konkursa nolikuma 7.3.2.10.punktā, kas satur neobjektīvu un nesamērīgu prasību un varēja ierobežot iespējamo konkurenci Konkursā, it īpaši situācijā, kad Konkursā iesniegts tikai viens piedāvājums, ir pareizs un loģisks. Līdz ar to Konkursa pārtraukšanai pastāv objektīvs pamatojums. Iesniegumu izskatīšanas komisija arī uzskata, ka izskatāmās lietas ietvaros nav nepieciešams un nav lietderīgi, vadoties no procesuālā ekonomijas viedokļa, izvērtēt, vai pastāv objektīva nepieciešamība grozījumu veikšanai Konkursa nolikuma 7.1.14.punktā. Proti, lai lemtu par lēmuma par Konkursa pārtraukšanu pamatotību, ir pilnībā pietiekami ar jau iepriekš lēmumā konstatēto nepieciešamību veikt grozījumus Konkursa nolikuma 7.3.2.10.punktā.