[10] Senāts piekrīt atbildētājas argumentam par Publisko iepirkumu likuma 26.panta otrās daļas nozīmi piedāvājumu vērtēšanā.
Minētā norma paredz: katrs iepirkuma komisijas loceklis piedāvājumu vērtē individuāli pēc visiem iepirkuma procedūras dokumentos norādītajiem vērtēšanas kritērijiem, izņemot gadījumu, kad piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai tiek izmantota tikai cena. Par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzīst to piedāvājumu, kurš pēc individuālo vērtējumu apkopošanas ieguvis visaugstāko novērtējumu.
Kā redzams, likums prezumē, ka var pastāvēt atšķirības komisijas locekļu vērtējumos, ja vien piedāvājumi nav skaidri sarindojami pēc tāda nepārprotama un objektīva kritērija kā cena. Tas, ka iepirkumu komisija sastāv no vairākiem locekļiem, palielina iespēju, ka vērtējums kopā veidos pēc iespējas objektīvāku iznākumu arī tad, ja vērtēšana ietver zināmu subjektivitātes elementu. Tas nozīmē, ka iepirkuma procedūra un tās galarezultātā pieņemtais lēmums nav atzīstams par neobjektīvu un prettiesisku tikai tādēļ, ka piedāvājumu vērtēšana notiek pēc kritērijiem, kuros nav pilnībā izslēgta subjektīva novērtējuma iespēja. Tas, vai būtu bijis jābūt subjektivitāti mazāk pieļaujošiem kritērijiem un to novērtēšanas kārtībai, ir vērtējams katrā konkrētā gadījumā. Šajā gadījumā, kā jau iepriekš skaidrots, nozīme jo īpaši ir piešķirama iepirkuma priekšmeta radošajam raksturam.