[10] Apkopojot minēto, prasību, ka pieredzei jābūt gūtai tieši pilsētās, pasūtītājs pamatojis ar to, ka Rīgas pilsētā zem gājēju ietvēm mēdz būt lielsskaits un blīvums apakšzemes komunikāciju, kā arī pastāv liela iespējamība saskarties gan ar lielu gājēju intensitāti, gan topogrāfijas nesakritībām dabā.
Tiesa atzina, ka šāds skaidrojums ir pietiekams, lai izdarītu secinājumu, ka pieredzes prasības ir samērīgas ar iepirkuma priekšmetu.
Senāts minētajam nepiekrīt.
Pieteicēja tiesvedības gaitā ir vairākkārt vērsusi tiesas uzmanību, ka iepirkuma priekšmets paredz būvdarbus Rīgas pilsētas nomalē – tādā apkaimē, kurā dominē privātmāju un vasarnīcu apbūve un kas pēc savas funkcionalitātes un izmantošanas intensitātes neatšķiras no Vecumnieku pagasta un Tīnūžu pagasta centra apdzīvotajām vietām, kurās pieteicēja ir guvusi nepieciešamo pieredzi. Tiesa šos pieteicējas iebildumus nav ņēmusi vērā un nav skaidrojusi, kāpēc iepirkumā, kur līguma ietvaros darbus paredzēts veikt konkrētajā vietā, ir samērīgi izvirzīt strīdus pieredzes prasības. Kā jau minēts, prasībām ir jābūt pamatotām un saistītām ar konkrēto iepirkuma priekšmetu, un konkrētajā gadījumā tiesa nav pienācīgi izvērtējusi, vai izvirzītās strīdus prasības bija saistītas ar to, ko paredz konkrētā iepirkuma priekšmets un vai nolikumā noteiktā pieredze ir saprātīgi nepieciešama, lai pārliecinātos par pretendenta spēju izpildīt konkrēto līgumu.
[11] Atbilstoši iepirkuma priekšmetam darbus paredzēts veikt Rīgā, Taisnās ielas posmā no Maskavas ielas līdz Jāņogu ielai. Pasūtītāja ir vispārīgi norādījusi, ka ietve, kurā plānoti darbi, ir savienojošais elements lielam mikrorajonam ar lielu gājēju plūsmu. Senāts atzīst, ka tiesa spriedumā minēto nav pienācīgi pārbaudījusi.
Taisnā iela, kurā darbi plānoti, ir Rīgas pilsētas Dārziņu apkaimes centrālā iela. Dārziņi atrodas Rīgas dienvidaustrumu perifērijā, šīs apkaimes platība ir 434,8 hektāri, un tajā 2021.gadā dzīvoja 3735 iedzīvotāji, ar iedzīvotāju blīvumu 8 iedzīvotāji uz hektāru. (skat. https://apkaimes.lv/darzini/). Salīdzinājumam Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas kopējā platība ir 304 km2, un 2023.gadā pilsētā dzīvoja 601 311 iedzīvotāji, kas veido vidējo iedzīvotāju blīvumu aptuveni 2430 cilvēki uz km² (aptuveni 24 iedzīvotāji uz hektāru). Rīga ir sadalīta 58 apkaimēs, un blīvāk apdzīvotās no tām ir, piemēram, Pļavnieki (157 iedzīvotāji uz hektāru), Purvciems (123 iedzīvotāji uz hektāru), Ķengarags (100 iedzīvotāji uz hektāru), Centrs (100 iedzīvotāji uz hektāru) (skat. https://apkaimes.lv/).
Senāts atzīst, ka rajona tiesa nav apsvērusi, vai, ņemot vērā Dārziņu apkaimes salīdzinoši zemo iedzīvotāju blīvumu un atrašanās vietu, tā var tikt uzskatīta par blīvi apdzīvotu mikrorajonu (apkaimi) ar tik intensīvu gājēju plūsmu, kas attaisnotu prasību pēc strīdus pieredzes.
[12] Tāpat nevar nepiekrist kasācijas sūdzībā paustajam, ka arī zem gājēju ietvēm esošo apakšzemes komunikāciju skaits un veids var būtiskiatšķirties neatkarīgi no tā, vai teritorijai ir piešķirts pilsētas statuss. Arī Rīga ir plaša un daudzveidīga, un tās apkaimes ievērojami atšķiras gan pēc iedzīvotāju un apbūves blīvuma, gan pēc zemes reljefa, gan arī pēc apakšzemes komunikāciju sistēmām un to sarežģītības. Senāts neapšauba, ka Rīgā ir vairākas apkaimes ar blīvu apbūvi un sarežģītām apakšzemes komunikācijām, kur ceļu un ietvju būvdarbu izpildei augstākas prasības pretendentu pieredzei varētu būt samērīgas un pamatotas. Proti, jebkurā blīvi apdzīvotā apkaimē, kurā dominē daudzstāvu vai jaukta apbūve, zem gājēju ietvēm esošo apakšzemes komunikāciju skaits būs daudz lielāks un to izvietojums – sarežģītāks. Tomēr jāņem vērā, ka ir arī tādas apkaimes – pilsētas teritorijas –, kurās apstākļi var būt ievērojami vienkāršāki un kurās minētie apstākļi var būtiski neatšķirties no tādām teritorijām, kas neatrodas pilsētā.
Konkrētos darbus paredzēts veikt Dārziņu apkaimē, kurā, kā jau minēts, dominē privātmāju un vasarnīcu apbūve, līdz ar to arī apakšzemes komunikāciju skaits un to izvietojuma sarežģītība var ievērojami atšķirties, kā arī infrastruktūras pārvaldīšana var būt daudz vienkāršāka salīdzinājumā ar citām pilsētas apkaimēm. Arī apgalvojumus par iespējamām topogrāfijas nesakritībām dabā pasūtītāja norādījusi vien iespējamības formā – tie ir pārāk vispārīgi, lai konkrētā gadījuma apstākļos pamatotu strīdus pieredzes prasību. Senāts piekrīt pieteicējai, ka nav īsti saprotams, kādas varētu būt iespējamās būtiskās topogrāfijas nesakritības dabā tādā apkaimē, kurā infrastruktūras sarežģītība ir salīdzinoši zema, kas attaisnotu prasību pēc konkrētās pieredzes.
Tādējādi, ja iepirkuma priekšmets paredz darbus mazāk apbūvētā un salīdzinoši ne tik blīvi apdzīvotā pilsētas teritorijā, kāda ir Dārziņu apkaime, arī prasība pēc pieredzes tieši pilsētā var nebūt samērīga un pamatota. Tiesa šos apstākļus nepamatoti nav pārbaudījusi. Šāda vērtējuma trūkums norāda, ka tiesa nepamatoti nav ņēmusi vērā konkrētās vietas, kurā būvdarbi plānoti, apstākļus, kas varētu ietekmēt izvirzīto strīdus pieredzes prasību pamatotību un samērīgumu.
Pieredzes prasībai ir jāatspoguļo saskaņā ar iepirkuma līgumu veicamo darbu specifikai un sarežģītībai atbilstoša kvalifikācija (Senāta 2021.gada 20.septembra sprieduma lietā Nr. SKA-175/2021, ECLI:LV:AT:2021:0920.A420191718.9.S, 10.punkts). Līdz ar to, lai noteiktu, vai strīdus pieredzes prasība ir samērīga, tiesai jāanalizē konkrētās teritorijas, kurā būvdarbi plānoti, īpatnības un jāpievērš uzmanība, vai patiešām pastāv būtiskas atšķirības gājēju celiņa izbūvei konkrētajā pilsētas apkaimē no citām līdzīgām teritorijām (piemēram, tām, kurās pieteicēja ir guvusi pieredzi), bet kurām nav piešķirts pilsētas statuss. Proti, tiesai jāatbild uz jautājumu, vai pieredze gājēju ietves seguma atjaunošanas darbos teritorijā, kurai ir piešķirts pilsētas statuss, būtiski atšķiras no pretendenta pieredzes līdzīga apjoma darbu veikšanā tādā teritorijā, kurai šāds statuss nav piešķirts.