[3] Pieteicēja blakus sūdzībā argumentē, ka pasūtītājs ir noslēdzis tādu vienošanos, kas paredz tās ietvaros slēgt iepirkumu līgumus. Ņemot vērā, ka līdz iepirkumu līgumu noslēgšanai netiek nodibinātas tiesiskās attiecības par konkrētu pasūtījumu, tiesnesis nepamatoti nav vērtējis, vai nav iespējams apturēt iepirkuma līgumu noslēgšanu. Pieteicēja uzskata, ka tikai tad, ja ir noslēgts iepirkuma līgums un tas nav pārsūdzēts administratīvajā tiesā, līguma atcelšana un tātad arī līguma izpildes apturēšana kā pagaidu aizsardzība vairs vispār nav iespējama. Minētais nav pamatots.
[4] Vispārīgā vienošanās ir tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt unraksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos iepirkuma līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu) (Publisko iepirkumu likuma 1.panta 33.punkts). Ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vienu piegādātāju, šīs vienošanās ietvaros iepirkuma līgumus slēdz saskaņā ar vispārīgās vienošanās noteikumiem. Lai noslēgtu šos iepirkuma līgumus, pasūtītājs var konsultēties ar piegādātāju rakstveidā, ja nepieciešams, pieprasot papildināt piedāvājumu (Publisko iepirkumu likuma 56.panta 5.punkts). Savukārt, ja vispārīgā vienošanās ir noslēgta ar vairākiem potenciālajiem piegādātājiem, tad konkrētus iepirkuma līgumus var slēgt, vai nu piemērojot vispārīgās vienošanās noteikumus bez atkārtotas izvērtēšanas, ja nosacījumi ir skaidri noteikti, vai arī veicot piedāvājumu atkārtotu izvērtēšanu, ja nosacījumi ir nepilnīgi. Nepieciešamības gadījumā nosacījumus precizē, konsultējoties ar potenciālajiem piegādātājiem un izsludinot termiņu piedāvājumu iesniegšanai, pēc kā līgumu slēdz ar piemērotāko pretendentu (Publisko iepirkumu likuma 56.panta 6. un 7.punkts).
Ievērojot minēto, vispārīgās vienošanās var iedalīt divos veidos: tādas, kas tiek noslēgtas ar vienu piegādātāju un kurās ir noteikti pilnībā visi līguma slēgšanas noteikumi, un tādas, kas tiek noslēgtas ar vairākiem potenciālajiem piegādātājiem un kurās šādi noteikumi pilnībā nav iekļauti (sal. arī Senāta 2021.gada 1.jūlija lēmuma lietā Nr. SKA-1117/2021, ECLI:LV:AT:2021:0701.A420182121.6.L, 10.punkts).
[5] Senatoru kolēģija konstatē, ka izskatāmajā gadījumā noslēgtā vispārīgā vienošanās noteic konkrētu piegādātāju, kurš attiecīgajā laika posmā uziepirkuma līguma pamata sniegs pasūtītājam nepieciešamos pakalpojumus. Proti, vispārīgā vienošanās ir noslēgta tikai ar SIA „ZZ Dats” un neparedz tālāku atlasi vai cita pretendenta izvēli, kā tas parasti ir gadījumos, ja pasūtītājs izvēlējies vairākus potenciālos piegādātājus.
Gadījumā, kad ir noslēgta tāda vispārīgā vienošanās kā izskatāmajā lietā un iepirkuma procedūra faktiski neturpinās, jo vairs nav jāizvēlas piegādātājs konkrētu iepirkumu līgumu noslēgšanai, var uzskatīt, ka ir sasniegts iepirkuma mērķis attiecībā uz konkrēta piegādātāja izvēli konkrēta pakalpojuma saņemšanai.
Ievērojot minēto, senatoru kolēģija atzīst par pamatotu pārsūdzētajā tiesneša lēmumā norādīto, ka, noslēdzot tādu vispārīgo vienošanos kā izskatāmajā lietā, iepirkuma procedūras ietvaros pieņemtais biroja lēmums ir zaudējis savu spēku un tiesas ceļā iespējama vairs tikai tā tiesiskuma pārbaude, jo konkursa mērķis – noslēgt līgumu ar konkrētu personu par noteiktu līguma priekšmetu (pat ja nākotnē vēl varētu būt precizēti atsevišķi noteikumi) – ir sasniegts. Attiecīgi arī pagaidu aizsardzības līdzekli – pārsūdzētā lēmuma darbības apturēšanu – šādā situācijā vairs nav iespējams piemērot, jo darbību var apturēt tikai tādam administratīvajam aktam, kas joprojām rada aktīvas tiesiskās sekas (sal. Senāta 2018.gada 29.jūnija lēmuma lietā Nr. SKA-1320/2018, ECLI:LV:AT:2018:0629.A420191718.5.L, 7.punkts).