Senāts atzīst, ka tiesa ir ne tikai vadījusies no pasūtītāja un biroja norādēm, bet pati pienācīgi novērtējusi pieteicējas iesniegto piedāvājumu un izdarījusi pamatotus secinājumus.
Nevar piekrist blakus sūdzībā norādītajam, ka starp vārdiem „piedāvā” un „plāno” šajā gadījumā būtu saskatāma atšķirīga nozīme. Ja pieteicēja norāda, ka tā plāno attiecīgu pakalpojumu apjomu, tad ir loģiski saprotams, ka tas arī tiek piedāvāts izpildei. Proti, persona nevar piedāvāt izpildīt to, ko nav plānojusi izpildīt. Savukārt, ja tā patiesībā piedāvā izpildīt citu apjomu (to, kuru prasījusi pasūtītāja un kurš ir lielāks par pieteicējas plānoto), tad nav saprotams, kāda nozīme ir pieteicējas plānotajam pakalpojumu apjomam un kādēļ tas ir norādīts pieteicējas piedāvājumā.
Turklāt pieteicēja vienlaikus ir izteikusi divus savstarpēji pretrunīgus apgalvojumus. No vienas puses, norādīts, ka pieteicēja ir tikai plānojusi (nevis piedāvājusi) savā piedāvājumā norādīto pakalpojumu apjomu un pilnībā piekrīt pasūtītājas tehniskajā specifikācijā norādītā apjoma izpildei. No otras puses, norādīts, ka katra pakalpojumu sniedzēja faktiski izpildāmais pakalpojumu apjoms ir aplūkojams atbilstoši iepirkuma priekšmeta būtībai un citiem iepirkuma noteikumiem, proti, tā kā pakalpojumu sniedzēji ir vairāki, pat teorētiski neesot iespējams, ka viss pasūtītājas norādītais pakalpojumu apjoms ir jāizpilda vienam pakalpojuma sniedzējam. No pēdējā apgalvojuma turklāt izriet, ka pieteicēja patiešām, tā kā to arī norāda pasūtītāja un birojs, nepiedāvā izpildīt visu iepirkuma nolikumā norādīto pakalpojumu apjomu. Taču tieši tā, gan kā tas norādīts iepirkuma nolikumā, gan apliecināts pasūtītājas paskaidrojumos, ir pasūtītājas prasība – apliecināt, ka pretendents pildīs visu iepirkuma nolikumā norādīto pakalpojumu apjomu. Ja pieteicēja šādu prasību uzskatīja par nepamatotu, tai pret to bija jāiebilst.
[8] Nav pamatoti secināt, ka pasūtītāja pati sākotnēji nav saskatījusi pieteicējas norādītā pakalpojumu apjoma neatbilstību iepirkuma nolikumā paredzētajam. Kā tas redzams gan no pasūtītājas lēmuma, gan paskaidrojumiem birojam, gan paskaidrojumiem Senātam, proti, konsekventi visa procesa laikā kopš sākotnējā lēmuma pieņemšanas, pasūtītāja ir saskatījusi vairākas saturiskas pieteicējas piedāvājuma neatbilstības iepirkuma nolikumam, bet vienu uzrādījusi kā piemēru. Senāts piekrīt, ka pasūtītājai bija jārīkojas citādi – uzreiz bija jānorāda uz visām saturiskajām neatbilstībām. Tomēr tas, ka pasūtītāja neuzskaitīja visas konstatētās neatbilstības savā lēmumā, nenozīmē, ka šīs neatbilstības, tostarp pieteicējas norādītais pakalpojumu apjoms, objektīvi nepastāv.
Savukārt pasūtītājas prasība pieteicējai skaidrot, precizēt vai papildināt savu piedāvājumu, ievērojot Publisko iepirkumu likuma 41.panta sesto daļu, būtu pamatota tikai tad, ja tā nenovestu pie piedāvājuma grozīšanas vai jauna piedāvājuma iesniegšanas un tādējādi pie vienlīdzīgas attieksmes pret visiem pretendentiem pārkāpuma. Situācijā, kad piedāvājumā jau ir konstatēts cits pakalpojumu apjoms, nekā tas prasīts iepirkumu nolikumā, piedāvājuma skaidrošana, negrozot tā saturu, nevar novest pie iesniegtā piedāvājuma atbilstības iepirkuma nolikumam atzīšanas.
[9] Šādos apstākļos pārsūdzētā tiesas lēmuma atcelšanai nav pamata.