Viens no tiesas sprieduma pamatargumentiem, atzīstot pārsūdzēto lēmumu par prettiesisku, ir tāds, ka dome nebija norādījusi aptuveno darba apjomu un ka tādējādi S.K., kam bija zināms iepriekšējo gadu darba apjoms, bija nostādīta privileģētākā situācijā nekā citi pretendenti.
Par šo argumentu Garkalnes novada dome kasācijas sūdzībā tikai norādījusi, ka tas, kāda veida darbi attiecīgā gada griezumā būs jāveic un kādā apmērā jāveic katra darba veids, izsludinot iepirkumu, objektīvi nav zināms.
Augstākā tiesa piekrīt domes argumentam, ka nav iespējams paredzēt visus nākotnē veicamos juridiskos uzdevumus. Taču, tās ieskatā, ir iespējams nodrošināt pretendentus ar iepriekšējo gadu statistiku, jo īpaši, ja pretendenti šādu informāciju ir pieprasījuši. Turklāt šāda informācija personai, kura ar pārsūdzēto lēmumu bija atzīta par uzvarētāju, bija zināma.
Ņemot vērā iepriekš teikto, Augstākā tiesa nesaskata rajona tiesas kļūdas pierādījumu vērtēšanā, konstatējot, ka viens no pretendentiem bija nostādīts privileģētākā situācijā. Tas arī ir pietiekams pamats, lai atzītu pārsūdzēto lēmumu par prettiesisku.