Vadoties no lietas materiāliem, Pasūtītājs noraidīja Iesniedzēja piedāvājumu, jo Līgums Nr. 2022/45 neatbilst un neapliecina Iesniedzēja kvalifikāciju atbilstoši Konkursa nolikuma 2.pielikuma “Kvalifikācija” 2.2.1.punkta a) apakšpunktam, savukārt Iesniedzējs uzskata, ka tā norādītais līgums ir atbilstošs un apliecina Iesniedzēja kvalifikāciju iepriekšminētajai prasībai.
Iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka lietā pastāv strīds, kā ir interpretējams jēdziens “valsts autoceļi”, kas ietverts iepriekš minētajā Konkursa nolikuma prasībā. Saskaņā ar Iesniedzēja sniegto traktējumu tas uzskata, ka prasībā ietvertais vārds “valsts” apzīmē ceļa piederību, proti, kā īpašumā jābūt autoceļam, kas apliecina nepieciešamo pieredzi, savukārt Pasūtītājs uzskata, ka šis jēdziens apzīmē ceļa nozīmīgumu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, interpretējot iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības, pastāv risks, ka tas, ko saprot gribas izteikuma adresāts (pretendents), neatbilst tam, ko gribējis pateikt gribas izteicējs (pasūtītājs), proti, šajā gadījumā pastāv mērķu konflikts: vai spēku jādod tam, ko gribas izteicējs patiesi vēlējies, vai ko sapratis adresāts. Senāts savā 2008.gada 29.aprīļa spriedumā lietā SKA-139/2008 norādījis, ka šādu konfliktu risina, dodot priekšroku tiesību drošības un prognozējamības principam, kurš izteikuma adresāta interešu aizsardzības nolūkos liek uzskatīt, ka adresātam saistošs ir gribas izteikums, kādu tas varēja saprast kā gribas izteicēja gribu. Vienlaikus Senāts savā 2017.gada 3.maija spriedumā lietā SKA-47/2017 ir arī norādījis, ka nav pamata domāt, ka ikvienā gadījumā, kad atsevišķa pretendenta un pasūtītāja izpratne par nolikuma prasību saturu atšķiras, priekšroka dodama tai nolikuma izpratnei, kādu pārstāv konkrētais pretendents; nozīme ir tam, kā pretendenti – gribas izteikuma adresāti – prasības objektīvi varēja saprast kā pasūtītāja gribu. Tāpat judikatūrā norādīts, ka nolikuma prasības interpretācijas priekšmets ir prasības teksts, un plašāka prasības izpratne, kas neatbilst prasības vārdiskajam tvērumam, novestu pie vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpuma (sk. Senāta 2017.gada 27.februāra sprieduma lietā SKA-16/2017 8.punktu). Senāts ir arī atzinis, ka “iepirkuma nolikuma prasību mērķis nav izvirzīt formālus iepirkuma kvalifikācijas kritērijus, bet šo prasību noteikšana ir vērsta (tai jābūt vērstai) uz iepirkuma mērķu sasniegšanu.(..) Vērtējot nolikuma prasību saturu, nolikuma prasības uzlūkojamas tā, lai tās pilnīgi iegūtu praktisko iedarbību un tā, lai interpretācijas rezultāts atbilstu prasības jēgai.” (sk. Senāta 2020.gada 4.jūnija spriedumu lietā SKA-619/2020). No Pasūtītāja norādītā iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka, ņemot vērā iepirkuma priekšmetu, kas ietver tiltu būvobjektus uz valsts galvenā autoceļa un valsts vietējiem autoceļiem, ir būtiski, lai pretendentam būtu pieredze apstākļos, kas ir pielīdzināmi iepirkuma priekšmetam, attiecīgi izvirzītās kvalifikācijas prasības tulkojamas, ņemot vērā iepirkuma priekšmeta mērķi.
Likuma 3.panta pirmā daļa nosaka, ka visi Latvijas autoceļi pēc to nozīmes iedalāmi: valsts autoceļos; pašvaldību ceļos; komersantu ceļos; māju ceļos.
Likuma 3.panta trešajā daļā noteikts, ka valsts autoceļi iedalāmi:1) galvenajos autoceļos, kas valsts autoceļu tīklu savieno ar citu valstu galvenās nozīmes autoceļu tīklu un galvaspilsētu — ar pārējām valstspilsētām vai kas ir valstspilsētu apvedceļi; 2) reģionālajos autoceļos, kas novadu administratīvos centrus savieno savā starpā vai ar valstspilsētām vai galvaspilsētu, vai ar galvenajiem vai reģionālajiem autoceļiem vai savā starpā valstspilsētas; 3) vietējos autoceļos, kas novada administratīvos centrus savieno ar novada pilsētām, novada apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, ciemiem vai citiem valsts autoceļiem vai savā starpā atsevišķu novadu administratīvos centrus.
Likuma 8.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstus nosaka Ministru kabinets.
Saskaņā ar Likuma 8.panta pirmo daļu izdotie Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumi Nr.1104 “Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem” nosaka valsts galveno autoceļu (1.pielikums), reģionālo autoceļu (2.pielikums), vietējo autoceļu (3.pielikums) un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstus.
Līdz ar to iesniegumu izskatīšanas komisija piekrīt Pasūtītājam, ka Konkursa nolikuma prasībā ietvertais termins “valsts autoceļš” izriet un ir skatāms kopsakarā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.
Iesniegumu izskatīšanas komisija arī norāda, ka saskaņā ar Konkursa nolikuma 3.1.punktu iepirkuma priekšmets ir tiltu konstruktīvo elementu atjaunošana Latgales reģionā, t.i., Istras tilts valsts vietējā autoceļa V545 Lauderi – Vecslabada – Šķaune 6,930 km (atjaunošana), Rēzeknes tilts valsts vietējā autoceļa V592 Varakļāni – Nagļi – Žogoti 19,600 km (atjaunošana), Rēzeknes tilts valsts galvenā autoceļa A12 Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (Terehova) 107,220 km (atjaunošana), Rēzeknes tilts valsts galvenā autoceļa A12 Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (Terehova) 107,220 km (ceļu satiksmes negadījuma radīto drošības barjeru bojājumu novēršana); Dubnas tilts valsts vietējā autoceļa V678 Līksna – Kalupe – Vecvārkava – Rožupe 27,740 km (ceļu satiksmes negadījuma radīto ietves margu bojājumu novēršana); Vārnienes tilts valsts reģionālā autoceļa P47 Balvi – Kapūne 11,40 km (ceļu satiksmes negadījuma radīto drošības barjeru bojājumu novēršana).
Līdz ar to secināms, ka arī jau pašā Konkursa priekšmeta aprakstā ir lietots Likumā lietotais valsts autoceļu iedalījums, un Iesniedzējam kā pretendentam, kurš iesniedz savu piedāvājumu iepirkumā, darbojas attiecīgajā jomā un attiecīgi uzskatāms par jomas profesionāli ir jābūt izpratnei par izvirzīto prasību un jēdziena “valsts autoceļš” nozīmi, it īpaši ņemot vērā, ka Iesniedzējs saskaņā ar iesnieguma papildinājumiem ir piedalījies divu līgumu izpildē saistībā ar valsts reģionālo autoceļu seguma atjaunošanu un abos būvobjektos pasūtītājs bija VSIA “Latvijas Valsts ceļi”. No lietas materiāliem, tai skaitā Iesniedzēja iesnieguma neizriet, ka pastāvētu strīds par to, ka Iesniedzēja pieredzi apliecinošie objekti Vesetas tilts un Vētraines tilts – atrastos uz valsts autoceļa iepriekš minēto normatīvo aktu izpratnē. Proti, no lietas materiāliem ir konstatējams, ka šie objekti savieno meža ceļus. Fakts, ka tie atrodas uz valstij piederoša nekustamā īpašuma, nenozīmē, ka tie atrodas uz valsts autoceļa, kā noteikts Konkursa nolikuma 2.pielikuma “Kvalifikācija” 2.2.1.punkta a) apakšpunkta prasībā.
Ņemot vērā iepriekšminēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka iepirkuma komisija ir pamatoti atzinusi Iesniedzēju par neatbilstošu kvalifikācijas prasībām, attiecīgi Iesniedzēja iesniegums nav pamatots un ir noraidāms.