Iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka lietā nav strīda par to, ka SIA „Nordtext” patiesais labuma guvējs piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nebija iesniedzis nodokļu deklarācijas, kā arī neapstrīd, ka minētajai personai šāds pienākums iesniegt nodokļu deklarāciju ir obligāts. Tāpat saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 42.panta trešās daļas 5.punktu šā panta otrās daļas 2.punktā minētais izslēgšanas iemesls attiecas arī uz kandidāta vai pretendenta patieso labuma guvēju.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 7.4panta 1.punkts definē, kas ir uzskatāms par neizpildītām nodokļu maksātāja saistībām nodokļu jomā, proti, ja: 1) nodokļu maksātājs nav iesniedzis nodokļu deklarācijas un attiecīgā informācija saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 30.punktu ir publiski pieejama;
2) nodokļu maksātājam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds un pašvaldības administrēto nodokļu parāds, kura summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo un 1.3daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Šīs tiesību normā uzskaitītās pazīmes nav kumulatīvas, bet gan apraksta divus atsevišķus gadījumus, kuru pastāvēšanu konstatējot, tiesību piemērotājam ir pamats secināt, ka nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā. Šāds secinājums, savukārt, ir pamats Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 2.punktā minētā izslēgšanas noteikuma piemērošanai, jo atsauce uz likumā „Par nodokļiem un nodevām” ietverto jēdzienu „neizpildītas saistības nodokļu jomā” ir tieši iekļauta Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 2.punkta tekstā.
Līdz ar to nav nozīmes tam, ka SIA „Nordtext” vai tās patiesajam labuma guvējam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā nebija nodokļu parādu, kas pārsniegtu 150 euro, jo nodokļu parāda esība nav priekšnoteikums Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 2.punktā minētā izslēgšanas noteikuma piemērošanai neiesniegtas nodokļu deklarācijas dēļ.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka iepirkuma procedūru norises kārtību Latvijas Republikā nosaka Publisko iepirkumu likums, atbilstoši kuram nodokļu deklarāciju neiesniegšana ir pretendenta noraidīšanas iemesls. Likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” anotācijā ir norādīts, ka nodokļu maksātājiem, kuri nav iesnieguši likumā „Par nodokļiem un nodevām” vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, iepirkumos tiek izsniegta tāda pati izziņa par nodokļu parādu neesību, kā nodokļu maksātājiem, kuri ir iesnieguši visas nodokļu deklarācijas un kuriem nav nodokļu parādu. Līdz ar to pastāv situācija, ka nodokļu maksātājs, kuram iespējams ar iesniegtajām nodokļu deklarācijām rastos pienākums noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas, apzināti nesniedz nodokļu deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, lai tam neizveidotos nodokļu parāds un tādējādi tas varētu piedalīties iepirkumos. Tādējādi ir izveidojusies situācija, ka šobrīd publiskos iepirkumos var piedalīties arī negodprātīgi nodokļu maksātāji, kuri nav izpildījuši visas saistības nodokļu jomā. Proti, no anotācijas tieši izriet, ka likumdevēja mērķis ir nepieļaut tādu komersantu dalību iepirkumos, kuri nav iesnieguši nodokļu deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos. Līdz ar to, atsaucoties uz šo anotāciju, nav pamata
Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 2.punktu interpretēt citādi.
Iesniegumu izskatīšanas komisija lietas izskatīšanā iepazinās arī ar iesniedzēja uzdoto jautājumu IUB attiecībā uz tā Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas izslēgšanas nosacījumu pārbaudi, kā arī IUB sniegto skaidrojumu iesniedzējam. IUB sniegtajā atbildē norādīja, ka atklātā konkursā pasūtītājs veic izslēgšanas iemeslu pārbaudi atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 42.pantā noteiktajam. Cita starpā Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 2.punkts par pretendenta izslēgšanas iemeslu nosaka saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” neizpildītas saistības nodokļu jomā piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Nodokļu saistību neizpilde ir obligātais izslēgšanas iemesls. Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 42.panta trešās daļas 5.punkta regulējumam pretendenta patiesā labuma guvējam konstatētas neizpildītās nodokļu saistības kļūst par attiecīgā pretendenta izslēgšanas iemeslu, turklāt tas nedrīkst pastāvēt nevienā no abiem Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 2.punktā minētajiem datumiem. Papildus skaidrojam, ka nodokļu saistību neizpildes gadījumā nav paredzēti uzticamības nodrošināšanas pasākumi Publisko iepirkumu likuma 43.panta kārtībā. Līdz ar to pasūtītājs, izslēdzot pretendentu no dalības atklātā konkursā tā patiesā labuma guvēja nodokļu parāda vai termiņā neiesniegtas deklarācijas dēļ, pat ja izslēgšanas iemesls ir konstatēts tikai vienā no iepriekš minētajiem datumiem, rīkojas atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām. Tādējādi vēstulē minētajos apstākļos ir pamats konstatēt pretendenta nodokļu saistību neizpildi. IUB skaidrojumā arī norādīja, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā dotajā definīcijā, tad “patiesais labuma guvējs – fiziskā persona, kura ir klienta – juridiskās personas vai juridiska veidojuma – īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz: a) attiecībā uz juridiskajām personām – fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē, b) attiecībā uz juridiskiem veidojumiem – fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs (pārvaldnieks)”. Tas nozīmē, ka faktiski patiesais labuma guvējs ir fiziska persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidota vai darbojas minētā juridiskā persona, vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār šo juridisko personu. Attiecīgi publisko iepirkumu regulējumā kā speciālajā tiesību normā paredzēto patiesā labuma guvēja pārbaužu mērķis ir iepirkumu caurspīdīguma veicināšana, kā arī interešu konflikta un korupcijas risku novēršana.
Ievērojot, ka SIA „Nordtext” patiesais labuma guvējs piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā nebija iesniedzis nodokļa deklarāciju normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un lietā par to nav strīda, iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka Pasūtītājs ir pamatoti piemērojis Publisko iepirkumu 42.panta otrās daļas 2.punktā minēto izslēgšanas noteikumu attiecībā uz SIA „Nordtext”. Iesniegumu izskatīšana komisija arī norāda, ka deklarācijas iesniegšanas fakts pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas nekādā veidā nemaina faktu, ka piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā konkrētā deklarācija nebija iesniegta, kas arī ir Publisko iepirkumu 42.panta otrās daļas 2.punktā minētā izslēgšanas noteikuma pamatā. Ievērojot iepriekš minēto iesniedzēja SIA “Nordtext” iesniegums noraidāms kā nepamatots.