Iesniegumu izskatīšanas komisija piekrīt, ka V.1.1. piedāvājumu vērtēšanas kritērijā trūkst detalizēta apraksta par to, kāda ideja ir uzskatāma par pamatotu un kāda – par daļēji pamatotu. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka V.1.1. vērtēšanas kritērijs pašreizējā redakcijā pieļauj plašu interpretāciju, kas apgrūtina iespēju objektīvi izvērtēt pretendentu piedāvājumus, balstoties uz vienotiem principiem.
No Protokola izriet arī, ka V.1.1. vērtēšanas kritērija metodika paredz, ka augstākais punktu skaits piešķiram, ja katrs kampaņas mērķa risinājums ir detalizēti aprakstīts, norādot konkrētus pasākumus, katram mērķgrupas segmentam pielietojamos komunikācijas kanālus un instrumentus. Pasūtītāja iepirkuma komisija norādīja, ka, ņemot vērā to, ka katram mērķgrupas segmentam Pasūtītājs sagaida tieši uz šo mērķgrupu orientētus komunikācijas kanālus, neeksistējot visu mērķgrupu uzskaitījumam, nav iespējams objektīvi secināt, vai mērķgrupu segmenti definēti pilnībā vai daļēji.
No Konkursa tehniskās specifikācijas 3.punkta “Pakalpojuma mērķi” izriet, ka pakalpojuma ietvaros veicamo pasākumu mērķauditorija ir visu paaudžu Latvijas iedzīvotāji (privātpersonas), vislielāko uzsvaru liekot uz vecuma grupu no 25 līdz 65 gadiem.
Iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Konkursa dokumentācijā mērķgrupa ir definēta pārāk plaši, un, ņemot vērā to, ka V1.1. vērtēšanas kritērijs paredz vērtēt katram mērķgrupas segmentam pielietojamos komunikācijas kanālus un instrumentus, taču mērķgrupas segmenti netiek definēti, atstājot šo segmentu noteikšanu pretendenta izpratnē, pastāv objektīvas grūtības piedāvājumu savstarpējā salīdzināšanā un novērtēšanā, lai nodrošinātu vienlaikus gan vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret pretendentiem, nemainot nolikuma nosacījumus, gan Pasūtītājam izdevīgākā un piemērotākā piedāvājuma izvēli. Iesniegumu izskatīšanas piekrīt, ka, lai Pasūtītāja iepirkumu komisija varētu objektīvi izvērtēt pretendentu piedāvājumus, Konkursa nolikumā nepieciešams detalizētāk definēt mērķgrupu segmentus.
Papildus no Protokola izriet, ka Pasūtītājs attiecībā uz V1.1. vērtēšanas kritēriju ir secinājis, ka iztrūkst vērtējums situācijai, kad piedāvājuma radošais koncepts ir oriģināls un ideja ir pamatota, bet daļēji aprakstīti mērķgrupu segmenti un pielietojamie komunikācijas kanāli un instrumenti, vai daļēji pamatota un saprotama ideja, bet katrs kampaņas mērķa risinājums ir detalizēti aprakstīts, norādot konkrētus pasākumus katram mērķgrupas segmentam pielietojamos komunikācijas kanālus un instrumentus. Šāds piedāvājums būtu vērtējams augstāk par piedāvājumu, kurā ir daļēji pamatota un saprotama ideja un daļēji aprakstīti mērķgrupu segmenti un pielietojamie komunikācijas kanāli un instrumenti (atbilst vērtējumam ar 20 punktiem), bet esošā vērtēšanas pieeja šādu gadījumu neparedz vispār.
Iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka iepriekš minētais trūkums V1.1.
vērtēšanas kritērija metodikā pats par sevi neliedz Pasūtītāja iepirkuma komisijai izvērtēt piedāvājumus, vienlaikus komisija atzīst, ka Pasūtītāja plānotie grozījumi punktu piešķiršanas metodikā ļautu objektīvāk izvērtēt piedāvājumus, lai nodrošinātu pēc iespējas Pasūtītājam izdevīgākā piedāvājuma izvēli.
Apkopojot iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka V.1.1.
piedāvājumu vērtēšanas kritērija vērtēšanas metodikā ir konstatējami būtiski trūkumi, kas liedz Pasūtītāja iepirkuma komisijai objektīvi izvērtēt un salīdzināt pretendentu piedāvājumus, vienlaikus nodrošinot gan kvalitatīvākā un Pasūtītāja vajadzībām atbilstošākā piedāvājuma izvēli, gan vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem. Iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka Pasūtītāja plānotie grozījumi piedāvājumu vērtēšanas metodikā ir vērsti uz to, lai novērstu minētos trūkumus, un tādējādi piedāvājumu vērtēšanas kritēriji ļautu Pasūtītājam saņemt iepirkuma priekšmetam atbilstošu un pēc iespējas kvalitatīvu izpildījumu, kā arī objektīvi izvērtēt pretendentu piedāvājumus.
Senāta praksē jau iepriekš atzīts, ka var būt situācijas, kurās pats pasūtītājs izstrādājis tādu nolikumu, kas neatbilst tā vajadzībām. Objektīva nepieciešamība pārtraukt iepirkumu pēc tam, kad pasūtītājam sniegts nolikuma normu skaidrojums, varētu būt tad, ja, pareizi piemērojot nolikuma normas, pasūtītājs ir spiests iepirkt tādas preces vai pakalpojumus, kādi tam nemaz nav nepieciešami, vai arī pasūtītājs ir spiests iepirkt preces vai pakalpojumus ar nosacījumiem, kas tam acīmredzami nav izdevīgi (skat. Senāta 2022.gada 10.maija sprieduma lietā Nr. SKA471/2022, 25.punktu). Tāpat iesniegumu izskatīšanas komisija no iesnieguma nekonstatē konkrētus faktus, kas liecinātu, ka lēmums par pārtraukšanu varētu būt saistīts ar favorītismu pret konkrētu pretendentu, nevis Pasūtītāja objektīviem apsvērumiem un vajadzībām.
Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Pasūtītāja lēmums pārtraukt Konkursu ir pamatots.