Skatīt dokumentu


 
Institūcija
Datums
Lēmuma nr.
IUB – iepirkumu uzraudzības birojs
28/03/2024
Nr.4-1.2/24-48
 
Iepirkuma komisija konstatēja, ka AS “Fēnikss” piedāvātā brīvās izvēles pusdienu ēdienkartes vidējā kopējā vienību līgumcena piešķirtās atlaides ietvaros būtu 0,98 euro, kas atbilst vidējam rādītājam konkrētajā iepirkumā, ņemot vērā pārējo pretendentu iesniegto piedāvājumus ((1,10 euro + 0,83 euro)/2 = 0,97 euro). Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka publisko iepirkumu jomas normatīvie akti neliedz pretendentam daļēji finansēt iepirkuma līguma izpildi no savas peļņas, kā arī neuzliek par pienākumu piedāvātajā cenā noteikti iekļaut visas līguma izpildes izmaksas. Arī judikatūrā norādīts, ka nav izslēgts, ka piegādātājs kādas līguma izpildei nepieciešamas izmaksas sedz no savas peļņas (sk. Senāta 2014. gada 19. maija nolēmuma lietā Nr. SKA-500/2014 11. punktu, 2017. gada 13. decembra nolēmuma lietā Nr. SKA-265/2017 7. punktu un 2020. gada 30. marta nolēmuma lietā Nr. SKA605/2020 8. punktu). Iesniegumu izskatīšanas komisija, pārbaudot AS “Fēnikss’’ iesniegto piedāvājumu Iepirkumam Nr. JIP 2023/5, nekonstatē, ka tajā būtu norādīts, ka piedāvātā cena 0,01 euro bez PVN ir norādīta, ņemot vērā atlaidi, tāpat iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē, ka AS “Fēnikss’’ piedāvājumā būtu norādīts, kādā veidā šāda cena tiks nodrošināta. Vēl jo vairāk, vadoties no AS “Fēnikss’’ sniegtajiem skaidrojumiem un Pasūtītāja iepirkuma komisijas 2024. gada 16. februāra sēdes protokola Nr. JIP 2023/5-3 veiktās analīzes, konstatējams, ka vienas brīvās izvēles pusdienu ēdienkartes vidējās faktiskās izmaksas ir 0,95-0,98 euro, lai gan šādas izmaksas piedāvājumā nav norādītas. Kā norādīts judikatūrā, lai gan ir pieļaujams tāds cenas veidošanas modelis, kas paredz līguma izpildes izmaksas segt uz pretendenta peļņas vai citu pasūtījumu rēķina, tomēr pretendentam ir jāspēj pamatot, ka piedāvājums faktiski saskan ar tā spēju nodrošināt līguma izpildi. Trūkstot šādam cenas veidošanas skaidrojuma pamatojumam, ir pamats apšaubīt piedāvājuma īstumu (sk. Senāta 2014. gada 31. marta sprieduma lietā Nr. SKA-26/2014 11. punktu). Tāpat pasūtītājam nav saistoši vienpusēji pretendenta apsolījumi noteiktā veidā izmantot savu peļņu – tam jāatspoguļojas jau cenas aprēķina piedāvājumā. Publisko iepirkumu likumā paredzētā konsultāciju procedūra paredzēta tam, lai pretendents varētu atspēkot zemās cenas radītās šaubas par spējām īstenot pasūtījumu tā, kā tas norādīts piedāvājumā, nevis lai piedāvājumu pielabotu, pārceļot izmaksas no vienas pozīcijas uz citu (sk. Senāta 2014. gada 19. maija sprieduma lietā Nr. SKA-500/2014 11. punktu). Proti, piedāvātās cenas pamatojumam ir jābūt saistītam un jāizriet jau no paša piedāvājuma. Kā jau minēts iepriekš lēmumā, iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka AS “Fēnikss’’ piedāvājumā nav norādīts, kādas ir šīs ēdienkartes faktiskās izmaksas un ka finanšu piedāvājuma brīvās izvēles pusdienu ēdienkartes vidējā kopējā vienību līgumcena Pasūtītājam tiek piedāvāta ar atlaidi. Tāpat, kaut arī AS “Fēnikss’’ vēlāk sniegtajos skaidrojumos ir norādīts, ka, sagatavojot piedāvājumu, daļa no plānotās peļņas novirzīta kā atlaide darbinieku ēdināšanai, tomēr nav norādīts un nav skaidrs, kāda ir šī peļņas daļa, kas tiek novirzīta faktisko izmaksu segšana un kur šāds uzņēmējdarbības modelis atspoguļojas pašā piedāvājumā. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka pasūtītājam, vērtējot pretendenta finanšu piedāvājumu un pretendenta sniegtos cenas skaidrojumu, ir jāgūst pārliecība par to, ka pretendents līgumu faktiski varēs izpildīt par tā piedāvāto cenu un ka pretendenta skaidrojums izriet jeb paskaidro jau piedāvājumā norādīto izmaksu modeli un uzņēmējdarbības specifiku. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka atbilstoši Senāta praksei piedāvājuma novērtējums un tā paturēšana salīdzināmo lokā lielā mērā ir tieši Pasūtītāja kompetence un izšķiršanās, vienlaikus paturot prātā gan iepirkuma mērķi, efektīvi izmantot pasūtītāja līdzekļus, izvēloties izdevīgāko piedāvājumu, gan tam pretnostatīto nepieciešamību samazināt Pasūtītāja risku. Taču pretendenta skaidrojumu (elementus, uz kuriem attiecas skaidrojums) nevar uztvert formāli (sk. Senāta 2013. gada 19. decembra spriedumu Nr. SKA-374/2013). Konkrētajā gadījumā iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā no AS “Fēnikss’’ skaidrojumiem nav iespējams pārliecināties par AS “Fēnikss’’ piedāvājuma ekonomisko pamatotību un to, ka skaidrojums jau izriet no paša piedāvājuma struktūras. Ievērojot minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Pasūtītāja secinājums par to, ka AS “Fēnikss’’ finanšu piedāvājums nav nepamatoti lēts, ir acīmredzami kļūdains, līdz ar to lēmums par Iepirkuma Nr. JIP 2023/5 rezultātiem atceļams.