Iesniegumu izskatīšanas komisija izvērtējot lietas materiālus, kā arī lietas dalībnieku argumentus, nesaskata objektīvu pamatojumu izdarīt citus secinājumus, kādus attiecībā uz Iesniedzēja dalībniekam Belam – Rīga konstatēto nodokļu parādu 2023.gada 7.jūlijā jau ir izdarījis Pasūtītājs.
Iesniedzēja iesnieguma 6.punktā citastarp norādīts: “Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 16.panta pirmās daļas 6.punkta paredzētajām nodokļu maksātāja tiesībām labot nodokļu deklarāciju un balstoties un auditēto Gada pārskatu, 2023.gada 6.jūlijā Belam iesniedza VID Uzņēmuma ienākuma deklarācijas precizējumu, kurā Belam precizēja nodokļa summu un savas nodokļu saistības 19 752,01 eiro apmērā; VID pieņēma iesniegto UIN labojumu un 2023.gada 7.jūlijā VID Elektroniskā deklarēšanas sistēma atbilstoši Belam iesniegtajiem labojumiem uzrādīja Valsts kasē iemaksājamo UIN nodokli 19 752,01 eiro apmērā.”
Tādējādi iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka Iesniedzējs pēc būtības atzīst, ka 2023.gada 7.jūlijā (pieteikumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā) tā dalībniekam Belam – Rīga, ievērojot veikto nodokļu deklarācijas precizējumu, pastāv neizpildītas saistības nodokļu jomā jeb nodokļa parāds 19 752,01 EUR apmērā. Neizpildītu nodokļu saistību fakts tika atspoguļots VID informācijas sistēmā, ko konstatēja arī Pasūtītājs, Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā veicot pārbaudi Elektronisko iepirkumu sistēmas E-izziņu apakšsistēmā. Iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē, ka no Iesniedzēja Pasūtītājam atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 42.panta piektās daļas 1.punkta c) apakšpunktam sniegtās informācijas būtu konstatējams, ka saistībā ar deklarāciju iesniegšanu VID būtu pieļautas kādas kļūdas un Iesniedzēja dalībniekam Belam – Rīga nodokļa parādam 2023.gada 7.jūlijā faktiski nebija jāuzrādās, proti, parāds faktiski nepastāvēja. Vēl jo vairāk – pats Iesniedzējs iesniegumā faktiski ir apstiprinājis, ka ar precizējumu iesniegšanu VID Belam – Rīga ir precizējis savas nodokļu saistības 19 752,01 eiro apmērā.
Minētā sakarā iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka uz izskatāmo lietu nav attiecināma tiesu prakses atziņa, ka apstākļos, kad pierādījumi apstiprina secinājumu, ka nodokļu parāds sistēmā radies pretendenta nepareizas nodokļu deklarācijas iesniegšanas (nevis nodokļu maksātāja izvairīšanās no nodokļu samaksas pienākuma) dēļ, pretendentam nebūtu liedzamas tiesības novērst šīs kļūdainās deklarēšanas sekas (Senāta 2022.gada 28.janvāra sprieduma Nr.SKA 83/2022 9.punkts), jo izskatāmajā gadījumā faktiski nepastāv strīds par to, ka pēc precizētās deklarācijas iesniegšanas Belam – Rīga ir konstatējams nodokļu parāds pieteikumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā (nav iesniegti pierādījumi par pretējo). Savukārt minētajā Senāta spriedumā vērtētās lietas ietvaros pretendentam nodokļu parāds uzrādījās kļūdainas sākotnējās deklarācijas dēļ, kas ar precizētas deklarācijas iesniegšanu tika novērsts.
Attiecībā uz Iesniedzēja argumentu, ka VID saistībā ar iesniegto precizējumu nebija aprēķinājis sodu saistībā ar precizējumu rezultātā maksājamās summas samaksu 2023.gada 13.jūlijā, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka atbilstoši Uzņēmumu ienākumu nodokļa likuma 17.panta astotajai daļai nodokļa piemaksai, kas veidojas pēc labojumiem deklarācijā par taksācijas periodu, kurš attiecas uz pārskata gada pēdējo mēnesi, ja labojumi veikti, pamatojoties uz izmaiņām, kas veidojušās, sagatavojot gada pārskatu, kurš iesniegts Valsts ieņēmumu dienestam noteiktajā termiņā, nepiemēro likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktās nokavējuma naudas, kā arī šī likuma 17.panta astotajā prim daļā noteikts, ka, piemērojot šā panta astoto daļu, nodokļa piemaksai, kas veidojas pastāvīgajai pārstāvniecībai pēc labojumiem deklarācijā par taksācijas periodu, kurš attiecas uz pārskata gada pēdējo mēnesi, nepiemēro likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto nokavējuma naudu, ja labojumi veikti, precizējot peļņas vai zaudējumu aprēķinu un bilanci, un labotā deklarācija iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam četru mēnešu laikā pēc pārskata gada pēdējā mēneša. Minētais nav attiecināms uz gadījumiem, kad pastāvīgā pārstāvniecība beidz saimniecisko darbību Latvijā. Tādējādi iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka VID nav aprēķinājis nokavējuma naudu, ņemot vērā minēto tiesisko regulējumu, nevis tāpēc, ka Belam – Rīga 2023.gada 7.jūlijā VID Elektroniskā deklarēšanas sistēmā uzrādītais Valsts kasē iemaksājamā UIN nodokļa apmērs nebūtu uzskatāms par parādu.
Iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka izskatāmās lietas ietvaros arī nav tiesiskas nozīmes tam, ka Belam – Rīga Pasūtītājam nosūtītajā vēstulē tehniskas kļūmes dēļ nebija pievienojis Belam – Rīga 2023.gada 6.jūlijā VID iesniegtā labojuma UIN deklarācijā kopiju un Pasūtītājs šo dokumentu tādējādi netika vērtējis, jo nav konstatējams, ka minētajā dokumentā būtu ietverts pamatojums Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 2) punkta izslēgšanas noteikuma neattiecināšanai uz Iesniedzēju. Šāds pamatojums nav konstatējams arī no Iesniedzēja IUB iesniegtās sākotnējās UIN deklarācijas.
Iesniegumu izskatīšanas komisija arī uzskata, ka Pasūtītājs Konkursa procedūras ietvaros pamatoti nav ņēmis vērā Belam – Rīga iesniegtās izziņas no VID Elektroniskā deklarēšanas sistēmas, ka Belam – Rīga nebija nodokļu parādu 2023.gada 6. un 13.jūlijā, jo minētās izziņas nav atzīstamas par pamatu, lai secinātu, ka Belam – Rīga nav nodokļu parāda pieteikumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā, 2023.gada 7.jūlijā. Šī paša iemesla dēļ izskatāmajā lietā nav ņemama vērā Iesniedzēja IUB iesniegtā izziņa par Belam – Rīga nodokļu nomaksas stāvokli uz 2023.gada 24.janvāri.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka izskatāmās lietas ietvaros nav tiesiskas nozīmes tam, kāpēc 2023.gada 7.jūlijā Iesniedzēja dalībniekam Belam – Rīga parādās neizpildītas nodokļu saistības – sākotnējās deklarācijas vai precizējuma iesniegšanas rezultātā – jo Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 2) punktā paredzētā pretendentu izslēgšanas noteikuma piemērošanas priekšnoteikums ir neizpildītu saistību nodokļu (tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas) jomā konstatēšanas fakts, un minētā Publisko iepirkumu likuma norma neparedz pasūtītāju pienākumu vai tiesības vērtēt konstatēto neizpildīto nodokļu saistību rašanās apstākļus un iemeslus.
Apkopojot lēmumā minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzēja iesniegums ir atzīstams par nepamatotu un Pasūtītāja 2024.gada 21.marta sēdē pieņemtais lēmums par Iesniedzēja izslēgšanu no turpmākās dalības Konkursa procedūrā ir atstājams spēkā.