Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, ņemot vērā minētajā tiesību normā noteikto, Pasūtītājs ir pamatoti veicis nodokļu parāda pārbaudi konkrētajai personai, jo šī persona Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēta kā Iesniedzēja patiesais labuma guvējs.
No lietas materiāliem izriet, ka Pasūtītājs atbilstoši SPSIL 48.panta piektās daļas 1.punkta “c” apakšpunktam ir pieprasījis Iesniedzējam iesniegt pierādījumus, ka Iesniedzēja patiesajam labuma guvējam pēdējā piedāvājumu iesniegšanas termiņa dienā nebija neizpildītu saistību nodokļu jomā.
Iesniedzējs, atbildot uz Pasūtītāja pieprasījumu, ir iesniedzis Uzņēmumu reģistra izdruku, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā kā Iesniedzēja patiesais labuma guvējs. Tāpat Iesniedzējs ir iesniedzis Pasūtītājam savu viedokli, norādot, ka konkrētajai personai netiešas līdzdalības veidā pieder tikai 11,6 procenti Iesniedzēja akciju un ka patiesā labuma guvēja statuss, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām, veidojas kopā ar ģimeni – dēla un meitas netiešas līdzdalības veidā piederošajām Iesniedzēja akcijām. Ņemot vērā, ka personai vienai pašai (bez dēla un meitas) nepieder patiesā labuma guvēja statusam noteiktais procentu apjoms no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē, Iesniedzēja ieskatā konkrētajā gadījumā SPSIL 48.panta otrās daļas 2.punkts un trešās daļas 5.punkts nav attiecināms.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka patiesā labuma guvēja definīcija ir noteikta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 5.punktā, kas paredz, ka “patiesais labuma guvējs – fiziskā persona, kura ir klienta – juridiskās personas vai juridiska veidojuma — īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz: a) attiecībā uz juridiskajām personām – fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.” Iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību arī uz Uzņēmumu reģistra skaidrojumā norādīto, ka “var būt arī situācija, kad vienai fiziskajai personai tieši vai netieši pieder daļas (akcijas) mazāk nekā 25% apmērā, taču pārējo dalībnieku (akcionāru) procentuālais daļu (akciju) īpatsvars ir tik mazs, kā arī minētie dalībnieki (akcionāri) faktiski neapmeklē dalībnieku (akcionāru) sapulces, ka konstatējams, ka fiziskā persona ar vislielāko daļu (akciju) procentuālo īpatsvaru arī kontrolē kapitālsabiedrību.”
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka no minētās patiesā labuma guvēja definīcijas un Uzņēmuma reģistra skaidrojuma izriet, ka par patieso labuma guvēju ir atzīstama ne tikai persona, kurai pieder noteikts skaits juridiskās personas akciju, bet arī persona, kura tiešā vai netiešā veidā kontrolē juridisko personu. Attiecīgi par juridiskas personas patieso labuma guvēju var tikt atzīta arī tāda persona, kurai pieder mazāk par 25 procentiem no juridiskās personas balsstiesīgajām akcijām. Iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzēja sniegtais skaidrojums un tam pievienotā izdruka no Uzņēmumu reģistra apliecina tikai to, ka personai, kura Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēta kā Iesniedzēja patiesais labuma guvējs, pieder mazāk nekā 25 procenti no Iesniedzēja akcijām, taču šie pierādījumi nav pietiekami, lai būtu pamats atzīt, ka konkrētā persona nav uzskatāma par Iesniedzēja patieso labuma guvēju, attiecīgi Pasūtītājam konkrētajā situācijā nebija pamats secināt, ka persona kā patiesais labuma guvējs Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēta kļūdas rezultātā. Turklāt iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka arī iesnieguma izskatīšanas sēdes dienā attiecīgā persona ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā kā Iesniedzēja patiesais labuma guvējs.
Attiecībā uz Iesniedzēja norādīto, ka uz konkrēto situāciju ir attiecināms Senāta 2022.gada 28.janvāra spriedums lietā Nr.SKA-83/2022, A420224518, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka minētajā spriedumā Senāts secināja, ka “apstākļos, kad pierādījumi apstiprina secinājumu, ka nodokļu parāds sistēmā radies pretendenta nepareizas nodokļu deklarācijas iesniegšanas (nevis nodokļu maksātāja izvairīšanās no nodokļu samaksas pienākuma) dēļ, pretendentam nebūtu liedzamas tiesības novērst šīs kļūdainās deklarēšanas sekas” (skat. sprieduma 9.punktu). Iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka minētais Senāta spriedums uz izskatāmo lietu nav attiecināms, jo izskatāmajā lietā ir būtiski atšķirīgi faktiskie apstākļi, proti, minētais spriedums attiecas uz situāciju, kad nodokļu parāds sistēmā uzrādās kļūdaini iesniegtas deklarācijas dēļ. Turklāt, kā jau iepriekš minēts, iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā Iesniedzējs konkrētajā situācijā nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka nodokļu parāds konkrētajā datumā nebija vai ka, piemēram, nodokļu parāds ir izveidojies kļūdas rezultātā.
Apkopojot lēmumā minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Pasūtītājs ir rīkojies atbilstoši SPSIL 48.pantā noteiktajai kārtībai un pamatoti izslēdzis Iesniedzēju no dalības Konkursa 2. un 6.daļā, attiecīgi Pasūtītāja iepirkuma komisijas lēmums par Konkursa 2. un 6.daļas rezultātiem ir atstājams spēkā.
Līdz ar to Iesniedzēja iesniegums nav pamatots.