Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 48.pantam, uzskatot, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, pasūtītājam ir pienākums pieprasīt pretendentam sniegt pamatojumu, lai pretendents varētu pilnībā un pienācīgi pamatot sava piedāvājuma nopietno raksturu. Vērā ņemamos pamatojuma elementus orientējoši, bet imperatīvi noteic Publisko iepirkumu likuma 48.panta otrā daļa. Tādējādi tiek nodrošināts, ka pasūtītāja lēmums nav patvaļīgs, bet balstīts uz pretendenta pamatojumu. Tiesai ir jāpārbauda, vai lūgums sniegt paskaidrojumus ir ļāvis attiecīgajiem kandidātiem pietiekamā mērā paskaidrot sava piedāvājuma elementus (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2012.gada 29.marta sprieduma lietā Nr.C-599/10 32.punktu) un vai pasūtītāja pamatojums ir balstīts uz likumā norādītajiem pamatojuma elementiem (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2009.gada 23.aprīļa sprieduma lietā Nr.C-292/07 159.punktu). Tiesai jākontrolē vienīgi tas, kā tiek ievēroti procesuālie un ar pamatojumu saistītie noteikumi, kā arījāpārbauda faktu saturiskā precizitāte un tas, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un pilnvaru nepareiza izmantošana (sk. Eiropas Savienības Pirmās instances Tiesas 2005.gada 6.jūlija sprieduma lietā T-148/04 47.punkts).
[14] Izskatāmajā lietā tiesa ir ieslīgusi pārspriešanā, vai par pieteicējas norādīto cenu varētu sniegt pakalpojumu, tādējādi izdarot savu novērtējumu pieteicējas norādītajai cenai, kas nav pareizi. Kontrolējot Publisko iepirkumu likuma 48.panta ievērošanu publiskā iepirkumā, tiesai nav jāvērtē, vai par piedāvāto cenu ir iespējams sniegt pakalpojumu, jo tad tiesa iestātos pasūtītāja vietā. Tādējādi tiesai nebija jāvērtē pieteicējas piedāvātās cenas atbilstība Noteikumiem Nr.1493. Taču vienīgi tā dēļ tiesas sprieduma atcelšana būtu neefektīva, jo tiesa ir pārbaudījusi, vai pasūtītājs ir ļāvis pieteicējai paskaidrot piedāvājuma elementus un vai pasūtītāja lēmums ir balstīts uz likumu. Tādējādi tiesa ir izpildījusi kontroles uzdevumu pār iepirkuma procedūrā pieņemtā lēmuma tiesiskumu.