[18] Tiesas secinājums, ka strīdus tāmes izsniegšana tieši pieteicējam neradīs trešās personas komerciālo interešu aizskārumu, balstīts arī šādos apstākļos: 1) Mežaparka Lielās estrādes 1.posma rekonstrukcija jau ir pabeigta; 2) Mežaparka Lielā estrāde ir unikāls objekts, un citos objektos, par kuriem nākotnē var tikt izsludināti publiskie iepirkumi, būs jāsastāda atšķirīgas tāmes atbilstoši tieši konkrētā projekta prasībām; 3) tirgus apstākļi pastāvīgi ievieš korekcijas cenu veidošanas politikā, materiālu un darbu izmaksās; 4) ir apšaubāmi, ka tieši strīdus tāmes saturs bez citu dokumentu esības varētu atklāt konkrētās būvniecības tehnoloģiski unikālos aspektus.
Vienlaikus Senāts konstatē, ka tiesa nav pamatojusi, kāda šiem apstākļiem ir saistība ar strīdus tāmju izsniegšanu tieši pieteicējam. Ņemot vērā, ka tiesa pati atzinusi, ka strīdus tāme ietver komercnoslēpumu, no sprieduma nav saprotams, kāpēc tiesa uzskatījusi, ka konkrētie apstākļi liecina, ka komercnoslēpuma izsniegšana tieši pieteicējam neradītu trešās personas konkurētspējas apdraudējumu. Konkrētie tiesas norādītie apstākļi un ar tiem saistītie apsvērumi pēc savas būtības ir tādi, kas vērsti uz to, kāpēc strīdus tāmes izsniegšana vispār (proti, jebkuram interesentam, ne tikai pieteicējam) nevarētu radīt trešās personas komerciālo interešu aizskārumu. Tātad būtībā šie apsvērumi ir tādi, kas attiecas uz jautājumu, vai strīdus tāme vispār ietver komercnoslēpumu, nevis uz jautājumu, vai (kā) komercnoslēpuma izsniegšana tieši pieteicējam radītu trešās personas interešu aizskārumu.
[19] Ievērojot minēto, Senāts uzskata par nepieciešamu atgādināt, ka vispārīgi komercnoslēpuma statusu lietai vai ziņām piešķir pats komersants, pamatojoties uz savu novērtējumu par to nozīmi, komerciālu vērtību un nepieciešamību to paturēt noslēpumā un aizsargāt no trešajām personām. Šāds regulējums ir noteikts tāpēc, ka primāri tieši komersants kā rūpīgs un kārtīgs saimnieks vislabāk izprot sava uzņēmuma un nozares, kurā viņš darbojas, specifiku, vajadzības, konkurences īpatnības un citas svarīgas detaļas. Komercnoslēpuma aizsardzība ir ļoti būtiska komersantam, jo no tā ir atkarīga komersanta uzņēmuma vērtība un tā attīstības iespējas. Komercnoslēpuma neatļauta nonākšana konkurenta rīcībā dod tam saimnieciskas priekšrocības un ir pretēja godīgām saimnieciskās darbības paražām. Tādējādi komersanta tiesības noteikt komercnoslēpuma statusu un prasīt tā aizsardzību ir nozīmīgas un respektējamas. Minētais gan neliedz iestādei un tiesai pārbaudīt komercnoslēpuma statusa noteikšanas pamatotību. Tomēr tiesas secinājumam par komercnoslēpuma statusa nepamatotu noteikšanu jābūt labi argumentētam, balstoties, ja nepieciešams, uz konkrētās nozares lietpratēju slēdzienu. Tas prasa katru pieprasīto informācijas daļu analizēt atsevišķi un argumentēt, kāpēc konkrētajā gadījumā, pretēji komersanta apgalvojumiem par komercnoslēpuma statusa esību, katra pieprasītās informācijas daļa tomēr neatbilst komercnoslēpuma statusam (Senāta 2017.gada 12.jūlija sprieduma lietā Nr. SKA-29/2017, A420418311, 9.punkts, sprieduma lietā Nr. SKA-183/2023 33.punkts).
[20] Kā noprotams no tiesas sprieduma, tiesas atsaukšanās uz to, ka konkrētais būvprojekts jau ir īstenots, tirgus svārstības jebkurā gadījumā ievieš korekcijas būvniecības darbu izmaksās (cenās), turklāt citu objektu būvniecībai būs jāsastāda citādas – būvējamam objektam paredzētas – tāmes, ir saistīta ar tiesas uzskatu, ka strīdus tāmē norādītās izmaksas (cenas) vairs nevar sniegt konkurentiem noderīgu informāciju.
Kasatore šajā ziņā norādījusi: tas vien, ka konkrētais objekts ir pabeigts un tirgus situācijas izmaiņu dēļ cenas konkrētā nozarē ir mainījušās, nenozīmē, ka strīdus tāmē norādīto cenu izpaušana vairs nevar radīt kaitējumu komersanta komerciālajām interesēm un netraucētai konkurencei. Lai arī katrs objekts ir atšķirīgs un Mežaparka Lielā estrāde savā ziņā ir unikāls objekts, katrā būvniecībā ir būvdarbi, kas ir raksturīgi vairumam būvobjektu. Savukārt iepriekšējo cenu attiecību pret pašreizējām cenām ir iespējams viegli aprēķināt, tāpēc tāmju atklāšana ļautu saprast arī trešās personas aktuālās cenas. Turklāt no būvniecības tāmes var izsecināt ne tikai konkrēto būvdarbu detalizētas cenas, bet arī konkrētā komersanta cenu veidošanas politiku, tostarp komersanta peļņas daļu un procentuālu sadalījumu, kā uzņēmums organizē savu finanšu plūsmu. Šāda informācija trešās personas konkurentiem dotu iespēju prognozēt to, kā trešā persona veidotu cenas savos piedāvājumos citu objektu būvniecības iepirkumos.
Senāts piekrīt kasatorei. Tiesa konkrētajā gadījumā nav konstatējusi, ka kādu īpašu, tikai uz trešo personu attiecināmu apstākļu dēļ (piemēram, trešās personas cenu politikas izmaiņu dēļ) laika gaitā būtu mainījušās tikai trešās personas cenas un tāpēc iepriekšējās cenas vairs nevarētu sniegt nekādu lietderīgu informāciju par trešās personas cenām un to noteikšanas principiem. Vispārējas tirgus izmaiņas prezumējami salīdzinoši vienlīdzīgi varētu būt skārušas vairumu konkrētās nozares komersantu. Šādos apstākļos Senāts par pašsaprotamu atzīst, ka konkrētās nozares speciālists, zinot, kādas ir bijušas tirgus izmaiņas, varētu arī pēc iepriekšējām komersanta cenām iegūt pietiekami izsmeļošu informāciju par to, kā attiecīgais komersants veido cenas. Tāpat, lai arī tiesa ir atsaukusies uz to, ka katra jauna objekta būvniecībai tiek sastādīta tieši konkrētajam projektam paredzēta tāme un Mežaparka Lielā estrāde ir unikāls objekts, tiesa nav konstatējusi, ka strīdus tāmē būtu ietverti tikai tāda veida būvdarbi, kas citos objektos nevarētu būt veicami.
Līdz ar to tiesas sniegtais pamatojums acīmredzami nav pietiekams, lai no tā izdarītu secinājumu, ka strīdus tāmēs ietverto cenu atklāšana vairs nevar radīt trešās personas komerciālo interešu aizskārumu.
[21] Senāts arī piekrīt trešajai personai, ka tas vien, ka konkrētā situācijā ir runa par unikālu būvobjektu, pats par sevi neliecina, ka līdz ar to šāda objekta būvniecībai sastādītas tāmes publiskošana nevar radīt komersanta komerciālo interešu aizskārumu. Pat ja pieņemtu, ka būvobjekta unikalitātes dēļ tā būvniecības izmaksas nedotu nekādu informāciju, kas varētu būt lietderīga citu objektu būvniecībai, no tāmes izsecināma informācija par izmantotajiem būvniecības tehnoloģiskajiem risinājumiem varētu sniegt lietderīgu informāciju konkurentiem. Šajā sakarā tiesa spriedumā apgalvojusi, ka ir apšaubāmi, ka tieši strīdus tāmes saturs bez citu dokumentu esības varētu atklāt konkrētās būvniecības tehnoloģiski unikālos aspektus. Tomēr pamatojumu šim apgalvojumam tiesa spriedumā nav sniegusi. Šāds neargumentēts apgalvojums ir acīmredzami nepietiekams, lai ar to pamatotu, ka strīdus tāmes izsniegšana neradīs trešās personas komerciālo interešu aizskārumu.
[22] Rezumējot minēto, Senāts atzīst, ka tiesas secinājums, ka strīdus tāmes izsniegšana pieteicējam neradītu trešās personas komerciālo interešu aizskārumu, nav pienācīgi pamatots.