43 Proti, līdzīgi tam, ko Tiesa ir nospriedusi attiecībā uz neiegūto peļņu, Savienības tiesību pārkāpuma gadījumā saistībā ar atlīdzināmiem zaudējumiem nevar tikt pieļauts, ka pilnībā tiek izslēgta iespēja piedalīties publiskā iepirkuma procedūrā, lai iegūtu šo līgumu, zaudēšana, jo īpaši attiecībā uz ekonomiska vai komerciāla rakstura strīdiem šīs iespējas zaudēšanas pilnīga izslēgšana var faktiski padarīt neiespējamu kaitējuma atlīdzināšanu (pēc analoģijas skat. spriedumus, 1996. gada 5. marts, Brasserie du pêcheur un Factortame, C 46/93 un C 48/93, EU:C:1996:79, 87. punkts; 2006. gada 13. jūlijs, Manfredi u.c., no C 295/04 līdz C 298/04, EU:C:2006:461, 96. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra, un 2007. gada 17. aprīlis, AGM COS.MET, C 470/03, EU:C:2007:213, 95. punkts).
44 Līdz ar to Direktīvas 89/665 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka zaudējumu atlīdzība, ko personas, kurām Savienības tiesību publisko iepirkumu jomā pārkāpuma dēļ ir nodarīts kaitējums, var saskaņā ar šo tiesību normu prasīt segt zaudējumus, kas radušies iespējas zaudēšanas dēļ.
45 Tomēr jānorāda, ka, lai gan šajā 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka jābūt iespējai piešķirt zaudējumu atlīdzību personām, kurām Savienības tiesību publisko iepirkumu jomā pārkāpuma dēļ ir nodarīts kaitējums, ja šajā jomā nav Savienības tiesību normu, katras dalībvalsts iekšējā tiesību sistēmā jānosaka kritēriji, pamatojoties uz kuriem jānosaka un jānovērtē zaudējumi, kas radušies, zaudējot iespēju piedalīties publiskā iepirkuma procedūrā, lai iegūtu līguma slēgšanas tiesības, ja vien tiek ievēroti līdzvērtības un efektivitātes principi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 9. decembris, Combinatie Spijker Infrabouw De Jonge Konstruktie u.c., C 568/08, EU:C:2010:751, 90. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
46 Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Likuma Nr. 514/2003 17. pantā kā atlīdzināmi zaudējumi ir skaidri minēti tikai “faktiskie zaudējumi” un “negūtā peļņa”. Tiesas sēdē Slovākijas valdība norādīja, ka saskaņā ar Slovākijas tiesu pastāvīgo judikatūru “negūtā peļņa” jāatlīdzina, ja ir ļoti iespējams vai pat gandrīz skaidrs, ka, ņemot vērā pastāvošos lietas apstākļus, attiecīgā persona būtu guvusi peļņu. Tomēr, atsaucoties uz Eiropas Komisijas nostāju, saskaņā ar kuru Slovākijas tiesām būtu jāizmanto visi valsts līdzekļi, lai ļautu no publiskā iepirkuma līguma prettiesiski izslēgtam pretendentam faktiski prasīt zaudējumu atlīdzību iespējas zaudēšanas dēļ, šī valdība tiesas sēdē paziņoja, ka nekas neliedz prasītājai izmantot tās rīcībā esošās prasības, lai īstenotu savas tiesības un iesniegtu pierādījumus, kas to pierāda.
47 Šajā ziņā tātad pietiek atgādināt, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru, lai nodrošinātu visu Savienības tiesību normu iedarbīgumu, pārākuma princips tostarp liek valstu tiesām savas iekšējās tiesības interpretēt cik vien iespējams atbilstīgi Savienības tiesībām (spriedums, 2020. gada 4. marts, Bank BGŻ BNP Paribas, C 183/18, EU:C:2020:153, 60. punkts un tajā minētā judikatūra) un šis atbilstīgas interpretācijas pienākums liek valsts tiesām attiecīgā gadījumā mainīt iedibināto judikatūru, ja tā ir balstīta uz valsts tiesību interpretāciju, kas nav saderīga ar direktīvas mērķiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 3. jūnijs, Instituto Madrileño de Investigación y Desarrollo Rural, Agrario y Alimentario, C 726/19, EU:C:2021:439, 86. punkts un tajā minētā judikatūra).
48 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz prejudiciālajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Direktīvas 89/665 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu vai praksi, ar kuru principiāli tiek liegta iespēja pretendentam, kas izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras līgumslēdzējas iestādes prettiesiska lēmuma dēļ, saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kuri radušies, zaudējot iespēju piedalīties šajā procedūrā, lai iegūtu attiecīgo līgumu.